Foto: SHUTTERSTOCK

Lauksaimnieki: Ārkārtējo situāciju būtu jāpagarina nevis uz trim mēnešiem, bet pēc situācijas 3

Lauksaimnieki, mežsaimnieki un pārtikas ražotāji atklātā vēstulē Saeimai un valdībai prasa pagarināt ārkārtējo situāciju nevis uzreiz uz trim mēnešiem, bet skatīties pēc situācijas, kā to dara vairums Eiropas valstu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Vēstuli nozaru vārdā parakstījuši Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs un Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Vēstules autori norāda, ka, pagarinot ārkārtas situāciju uz trim mēnešiem, ir augsta iespējamība, ka mazie un vidējie uzņēmumi pēc tik ilga laika nebūs spējīgi atsākt saimniecisko darbību.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat vēstulē retoriski vaicāts, vai formulējums “ārkārtējā” ir traktējams, kā “force majore” un valstij, ieviešot ārkārtējo stāvokli, tā uzņemas visas līgumiskās saistības, kuras fiziska vai juridiska persona nespēs izpildīt.

Vēstules autori arī lūdz regulējumā iekļaut normu, ka nekustamo īpašumu nodokli par 2020.gadu sedz valsts budžets, nevis ēku vai zemju īpašnieks. Tāpat vēstulē pausts aicinājums valstij izmaksāt katram Latvijas iedzīvotājam kompensāciju par atrašanos ārkārtējā situācijā – 500 eiro par katru tajā pavadīto mēnesi.

Vēstulē pausts arī aicinājums aizliegts jebkādas spekulācijas ar medikamentiem, dezinfekcijas līdzekļiem, pirmās nepieciešamības precēm, ārstniecības pakalpojumiem, bet ieviest valsts noteiktas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenas, ja nepieciešams.

Tāpat pārtikas preču tirgotājiem vēstules autoru ieskatā būtu jānosaka par pienākumu slēgt līgumus ar vietējiem lauksaimniecības preču ražotājiem par iepirkumiem uz vismaz vienu gadu.

LOSP apvieno 58 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk nekā 16 000 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

LLKA ir dibināta 2002.gadā. LLKA ir biedrība, kas apvieno Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrētās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kuras sniedz pakalpojumus to biedriem – lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet pašas nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un darbojas saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likumu.

Reklāma
Reklāma

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš žurnālistiem sacīja, ka valdība nākamnedēļ varētu lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz laiku līdz trim mēnešiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.