Lauksaimnieki ar vēstuli vēršas pie komisāra 9
Latvijas lauksaimnieku organizācija sagatavojusi vēstuli Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības lietu komisāram Filam Koganam, norādot uz piena ražotāju problēmām un aicina komisiju viņus atbalstīt.
Lauksaimnieki aicina Eiropas Komisiju bez kavēšanās lemt par papildu ārkārtas finanšu atbalstu Latvijas piena ražotājiem, kā arī vērtēt iespēju ES tiešmaksājumus un atbalsta maksājumus šajā gadā maksāt agrāk.
Vēstules autori ar skaitļiem pierāda un secina, ka Latvijā situācija piena nozarē piena lopkopjiem tuvojas kritiskajam punktam finansiālo sarežģījumu dēļ piena lopkopjiem. Steidzami ir jārīkojas, lai situāciju mainītu. Turklāt, nav pazīmju, ka situācija tuvākajā nākotnē uzlabosies, tāpēc, lai nepieļautu saimniecību bankrotu un ganāmpulka izkaušanu, ir nepieciešams, lai Eiropas Komisija atrod veidu, kā palīdzēt Latvijas piena lopkopības saimniecībām, kuras ir cietušas no Krievijas īstenotās importa aizlieguma politikas.
Saimnieku organizācijas vērš uzmanību, ka piens un piena produkti ir viena no vissvarīgākajām produktu grupām, ko agrāk eksportēja uz Krievijas Federāciju (KF). Eksports (t.sk. reeksports no kaimiņvalstīm) uz Krieviju no Latvijas pārsniedza 60% no kopējā piena produktu eksporta uz trešajām valstīm.
Pēc KF 2014. gada 7. augustā ieviestā piena produktu importa aizlieguma no ES, Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi būtiski samazināja piena iepirkuma cenu.
Neraugoties uz Eiropas Komisijas sniegto atbalstu, Latvijas piensaimnieki spēja vien daļēji kompensēt zaudējumus. Eiropā vidējā iepirkuma cena par piena litru ir 30,5 centi, Latvijā – par 28,5% zemāka, tomēr izdevumi par izejvielu iegādi – tādi paši kā citās ES dalībvalstīs. Iepirkuma cena jūlijā mēnesī 0,211642 eiro/kg ir zemāka, nekā vidēji jūnijā, kad tā bija 0,21325 eiro/kg. Latvijas lauksaimnieki vērš uzmanību, ka Latvijā piena iepirkuma cena salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju, krita par 27%, bet ES vidēji salīdzinājumā ar 2014. jūliju – par 15%. Tātad, Latvijā piensaimnieku situācija ir grūtāka, nekā vidēji ES.
Mazās piena iepirkuma cenas patlaban daudzas piena ražotāju saimniecības ir ievedušas riska zonā, un ir apdraudēta Eiropas Fondu līdzekļu apgūšana. Iemesls – bankas atsakās dot kredītu riska zonas saimniecībām. Daudzās saimniecībās par 30% ir kritušies saimniecību ieņēmumi no produkcijas pārdošanas, bet izmaksas nav samazinājušās. Līdz ar to saimniecības, kas kredītu atmaksai ir plānojušas 15% – 20% no neto apgrozījuma novirzīt kredītsaistību segšanai, patlaban nevar segt ilgtermiņa kredītsaistības.
Lauksaimnieki, kuriem ir kredīti modernizācijai, reāli lūdzas no bankām kredītu pamatsummu atlikšanu. Latvijā naudu modernizācijai aizdod tikai komercbankas un ražošanas ēku būvniecībai vidēji vidēji uz 7 gadu termiņu ar iespēju pārkreditēties līdz 15 gadiem, kas ir ļoti īss periods lielām modernizācijas investīcijām.
Vēstulē norādīts, ka problēmas Latvijas piensaimniecībā (praktiski tām 9875 lauku saimniecībām, kas ražo un realizē pienu), nav radušās šo saimniecību vainas, bet Eiropas Savienības realizētās kopējās sankciju politikas dēļ.
Situācija, ar kuru Latvijas piensaimnieki saskaras nu jau gandrīz gadu, kā arī aplēses par turpmāko cenu attīstību, ir, radījušas nepārtrauktu spiedienu, uz lauksaimniekiem. Viņu saimniecībām likviditātes problēmas pastāvīgi pieaug, un to konkurētspēja, gluži pretēji, pastāvīgi samazinās.
