Foto – LETA

Lauksaimniecības zemes vērtība pieaugs par 10% 0

Nākamgad visās pašvaldību lauku teritorijās lauksaimnieciski izmantojamai zemei celsies kadastrālā vērtība – Valsts zemes dienesta (VZD) vērtējumā caurmērā par 10 procentiem.
 Vērtības paaugstinājumam piekritusi valdība, šonedēļ apstiprinot VZD iesniegto Ministru kabineta noteikumu projektu par īpašumu kadastrālās vērtības bāzi 2013. gadam. 


Reklāma
Reklāma
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

Balstoties uz to, no 2013. gada 1. janvāra visu veidu nekustamiem īpašumiem, tostarp lauksaimnieciski izmantojamai zemei, būs zināmi kadastrālās vērtības aprēķini, ko pašvaldībās savukārt izmantos nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem.

Vajadzību celt lauksaimnieciski izmantojamās zemes vērtību VZD izskaidro ar to, ka pašlaik tā esot vidēji par 25 līdz 30% zemāka nekā nekustamā īpašuma tirgus darījumu cena. Savukārt kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcijā, ko šā gada martā VZD cēla priekšā valdībai, lai mazinātu cilvēku neapmierinātību ar kadastrālo novērtējumu viņu nekustamiem īpašumiem, citu pasākumu starpā paredzēts tuvināt kadastrālās vērtības vidējam tirgus cenu līmenim līdz 85 procentu apmēram. Kā norāda VZD, lauksaimniecībā izmantojamo zemju bāzes vērtība netiekot paaugstināta par koncepcijā plānotajiem 25 līdz 30, bet tikai par 10 procentiem. Tā kā lauku zemes vērtības pašlaik ir ļoti atšķirīgas, arī to pieaugums būšot atšķirīgs. Piemēram, labai meliorētai zemei atkarībā no atrašanās vietas pieaugums naudas izteiksmē svārstītos no 20 līdz 100 latiem par hektāru.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Zemnieku saeimas biroja vadītāja Ilze Meržvinska ir pārsteigta, ka kadastrālo vērtību paaugstinājums skars pilnīgi visu novadu lauksaimnieciski izmantojamo zemi neatkarīgi no augsnes sastāva un auglības. Dažu novadu teritorijās novērtējums pieaugs par dažiem procentiem, toties citās pat par 16,7 procentiem, kas ir gandrīz divreiz vairāk, nekā to vēsta VZD.

 

Viņasprāt, nekā nav saprotams, kāpēc kadastrālā vērtība nākamgad jāpaaugstina tajos novados, kur pērn tirgus darījumi tikpat kā nav notikuši. Nekustamā īpašuma tirgus dati rāda, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes cena tomēr nav cēlusies visās pašvaldību teritorijās vienādi. Lauku zemes kadastrālās vērtības celšanu VZD pamato ar nepieciešamību “pievilkt” tās klāt līdz 85% no tirgus vērtības. Taču VZD publiskotajā pārskatā par kadastrālo vērtību bāzes izstrādi 2013. gadam prognozētās kadastrālās vērtības joprojām atšķiras par aptuveni 30% no tirgus vērtības.

Pēc Zemnieku saeimas pārstāves domām, lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgus cenas celšanos pēdējā laikā izraisījuši biogāzes ražotāji, kuri pērk zemi zaļās masas sējumiem, cita iemesla rosībai tirgū un zemes cenas kāpumam dažos novados neesot. Rodas iespaids, ka netiek ņemts vērā zemes reālais izmantošanas mērķis, tā vietā iets vieglākais ceļš – pacelt vērtību visām lauku zemes platībām bez izņēmuma. Šādam vērtību paaugstinājumam būs sliktas sekas. Lauksaimniekiem pieaugs par zemi maksājamais nekustamā īpašuma nodoklis. Tajos novados, kuros pašvaldības nenoteica 25 procentu ierobežojumu nodokļa pieaugumam, nodokļa summas nākamgad būs vēl lielākas nekā šogad maksātās. Celsies lauksaimnieciskās ražošanas izdevumi, kas savukārt izraisīs lauksaimniecības produktu cenu sadārdzināšanos.

Lauksaimnieciski izmantojamās zemes kadastrālā novērtējuma paaugstinājumam iebilduši arī Zemkopības ministrijā. Ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Pļaskota atzīst, ka bijis grūti izsekot visām VZD “spēlītēm” ar vidējiem skaitļiem un procentiem, tomēr šādai paaugstināšanai ministrijā īsti neredz loģisku pamatojumu. Viņasprāt, nākamgad tas būs papildu slogs mūsu lauksaimniekiem.

Reklāma
Reklāma

 

Jelgavas domes priekšsēdētājs, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja vietnieks no pilsētu pašvaldībām Andris Rāviņš uzskata, ka kadastrālās vērtības un ar to saistītā nekustamā īpašuma nodokļa kāpums lauksaimniekiem būtu jākompensē ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājumu.

 

No šā gada 1. jūlija nogriezt procentu 22% PVN likmei, viņaprāt, ir sīkums, kas piena, gaļas un citu lauksaimnieciskās produkcijas cenas īpaši neiespaidos.

Otrs LPS vietnieks no novadu pašvaldībām, Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs gan atzīst, ka daudzviet lauku zemei kadastrālā vērtība ir zema, tāpēc mazs ir arī par zemi maksātais nodoklis. Viņaprāt, tas nekā neveicina zemes izmantošanu – lielas platības ir aizlaistas atmatā un pamazām aizaug.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.