Lauksaimniecības zemes tirgum jākalpo ražošanai 1
Vai virzītie labojumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” ir atbilstoši lauksaimnieku vajadzībām?
Miervaldis Mazkrists, Naudītes pagasta z/s “Meldrāji – M” saimnieks, apsaimnieko vairākus simtus ha zemes: ”Labojumi likumā ir nokavēti, un arī patlaban tie pirkuma ierobežojumus Latvijā reģistrētām firmām, kuru īpašnieki ir ārzemnieki, neuzliek. Labojumi ir vērtējami kā politiskās darbības imitācija. Ārzemnieki nav mums ienaidnieki, viņiem vienkārši ir priekšrocības naudas piesaistē. Valsts programmas Latvijas zemniekiem, visticamāk, nepalīdzēs, uzņēmējdarbības rezultāts ir un būs atkarīgs no saimniekošanas prasmes un no dabas ap- stākļiem. Dzīvojam brīvā tirgus ekonomikā un, neko darīt, tai ir jāpielāgojas. Konkurējam savā starpā, nevis tikai ar ārzemniekiem.”
Guntars Šķesters, Mākoņkalna pagasta z/s “Dzintari” saimnieks, 32 ha audzē graudus un dārzeņus: “Kopumā labojumus vērtēju atzinīgi, tomēr vairākas nianses neapmierina. Proti, jaunajiem zemniekiem prasītā lauksaimniecības izglītība traucēs mazo saimniecību izaugsmi. Tāpat par ačgārnu uzskatu prasību zemes pircējam trīs gadus pirms pirkuma nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu.”
Inese Karlova, apsaimnieko vairākus tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes: “Kā lauksaimniecei man ir patiess prieks par to, ka šo labojumu apstiprināšanas gadījumā zeme pakāpeniski nonāks pie lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, nevis pļavu appļāvējiem. Prieks, ka būs noteiktas pirmpirkuma tiesības, lai ražošanu varētu koncentrēt vienā reģionā, līdz ar to paaugstinot konkurētspēju. No cita skatpunkta raugoties – cilvēki no malas ielauzties lauksaimniecības uzņēmējdarbībā, ja nav jaunie zemnieki, nevarēs. Ko darīt, ja īpašniekam ir 42, nevis 40 gadu? Vajadzēs pirkt piecus hektārus zemes un trīs gadus saimniekot, lai tiktu pie nākamajiem un sāktos izaugsme. Tas ir visslidenākais nosacījums likuma labojumos. Cilvēks uzskatus var mainīt un sākt jaunu nodarbi arī pēc 40 gadiem. Iespēja sevi pierādīt ir jādod visiem – gan jaunam, gan vecam –, tomēr ar likumu pieprasīt trīs gadus audzēt graudus piecos hektāros… Tas, visticamāk, nav godīgi. Ja gadu limits jaunam lauksaimniekam nebūtu noteikts, tad iebildumu nebūtu!”
Ieva Rutkovska, Kauguru pagasta z/s “Vītoliņi” saimniece, nodarbojas ar piena lopkopību, kopj 95 govju lielu ganāmpulku: “Valsts interesēs ir rosināt, lai no viena hektāra ražotu iespējami vairāk produktu, tostarp arī lauksaimniecības produktus, kas palielinātu iekšzemes kopproduktu un dotu iespējami lielākus naudas ienākumus valsts budžetā. Šī nauda ir vajadzīga veselības aprūpei, izglītībai, valsts aizsardzībai un citiem mērķiem. Tā ir vajadzīga mums visiem, mēs esam ieinteresēti tās pieaugumā. Likuma labojumi ir saskaņoti ar lauksaimnieku sabiedriskajām organizācijām, tie ir vērsti uz ražošanas izaugsmi.”
Uzziņa
Valdība šodien plāno skatīt Zemkopības ministrijas virzītos labojumus likumprojektā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas lauksaimniecības zemes pirkšanā ierobežo uzpircējus un priekšrocības paredz lauku saimniekiem.
Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji valdības sēdes laikā pie Ministru kabineta rīkos piketu. Tā mērķis ir rosināt bez kavēšanās apstiprināt labojumus.
Spēkā esošie likumi paredz, ka no šā gada 1. maija visi ES valstu pilsoņi un juridiskās personas zemi īpašumā var iegūt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas privātpersonas, juridiskās personas, valsts un pašvaldības.
