Lauksaimniecības zemes iegāde un izmantošana: ko nosaka Latvijas likumi? 6
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Lai iegādātos lauksaimniecībā izmantojamu zemi (2 ha), vai man obligāti jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējai? Vai lauksaimniecībā izmantojamu zemi pēc nopirkšanas varu izmantot citiem mērķiem?” – jautā Laila Priekuļu novadā.
“No uzdotā jautājuma var secināt, ka lauksaimniecības zemes iegādes subjekts ir fiziska persona. Saskaņā ar likuma Par zemes privatizāciju lauku apvidos 28.1 pantā pirmajā daļā norādīto, lai fiziska persona savā īpašumā iegādātos lauksaimniecības zemi, jāatbilst virknei nosacījumu,” norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra juriste Kristīne Cimermane.
Proti:
1) jābūt reģistrētam kā saimnieciskās darbības veicējam Latvijas Republikā;
2) rakstveidā jāapliecina, ka šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā sāks gada laikā pēc tās iegādes un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai kārtējā gadā bijusi pieteikta tiešajiem maksājumiem, vai sāks triju gadu laikā un nodrošinās arī turpmāk, ja zeme iepriekšējā vai kārtējā gadā nav bijusi pieteikta tiešajiem maksājumiem;
3) nodokļu parādu kopsumma Latvijā vai valstī, kurā atrodas personas pastāvīgā dzīvesvieta, nepārsniedz 150 eiro;
4) persona ir saņēmusi dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei, ja ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts pilsonis, un Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību, ja ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis.
Ja zemes maz – nav jāreģistrējas
Likuma 30.3. pantā gan uzskaitīti izņēmumi, uz kuriem neattiecas minētie nosacījumi. Cita starpā prasības neattiecas uz lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz 10 hektārus fiziskajām personām un piecus hektārus juridiskajām personām.
“Līdz ar to secināms, ja fiziskas personas īpašumā esošā lauksaimniecības zemes platība darījuma noslēgšanas brīdī un pēc darījuma kopā nepārsniedz 10 hektārus, tiek piemēroti likumā noteiktie izņēmumi un šai personai nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējai,” stāsta juriste.
Oficiāli jāmaina izmantošanas mērķis
Lai iegādāto lauksaimniecības zemi izmantotu citiem mērķiem, jāveic lauksaimniecības zemes izmantošanas mērķa maiņa.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu maiņu un kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi nr. 496, kas paredz zemes īpašnieka pienākumu ierosināt zemes lietošanas mērķa maiņu mēneša laikā, kopš zemes vienībā notikušas izmaiņas, kas ir par pamatu lietošanas mērķa maiņai.
Lai uzsāktu un ierosinātu lietošanas mērķa maiņu, lauksaimniecības zemes īpašniekam jāvēršas savā pašvaldībā (parasti šos jautājumus risina būvvalde) ar iesniegumu, kam jāpievieno šādi dokumenti:
1) īpašuma tiesību, tiesiskā valdījuma vai zemes lietojuma tiesības apliecinošs dokuments vai zemes nomas līgums (ja īpašums iznomāts);
2) zemes robežu plāns;
3) zemes ierīcības projekts (ja tāds īpašniekam ir izstrādāts). Ja šāda projekta nav, tas jāpieprasa pašvaldības būvvaldē vai jāpasūta jauns.
Par nodokļu nomaksu
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) informē, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti abi nosacījumi:
1) īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība vai VID kā saimnieciskās darbības veicēja, vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;
2) vismaz vienā gadā no pēdējiem trim gadiem vairāk nekā pusi no lauksaimniecības zemes pircēja saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet ne mazāk kā 3000 eiro gadā, veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī lauksaimniecības zemes pircējs saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks.
Ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecības zeme un mežs vai cita veida zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem), tad ar nodokli neapliek ienākumu no īpašuma pārdošanas proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme.
Nosacījumu par lauksaimniecības zemes pārdošanas ienākuma neaplikšanu ar nodokli nepiemēro, ja atsavina nekustamo īpašumu un šā nekustamā īpašuma objektu kopību veido lauksaimniecības zeme un ēkas vai būves.
