Lauksaimniecības zeme obligāti būs jāsāk apsaimniekot trīs gadu laikā kopš iegādes 2
Ministru kabinets šodien atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas maina tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi, tostarp nosakot, ka personām obligāti jāsāk zemes apsaimniekošana trīs gadu laikā no tās iegādes.
Šāds nosacījums attieksies gan uz juridiskām, gan uz fiziskām personām, un lauksaimniecības zemes izmantošana ražošanā būs jāapliecina rakstiski. Zemkopības ministrija (ZM) skaidro, ka trīs gadu termiņš ir noteikts tādēļ, ka lauksaimniecības zeme var nebūt labā lauksaimniecības un vides stāvoklī un var būt nepieciešams veikt attiecīgas darbības zemes ielabošanai, piemēram, veikt meliorācijas darbus u.tml.
Saistībā ar jaunajiem nosacījumiem paredzēts grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu, paredzot soda sankcijas, ja trīs gadu laikā zemes izmantošana lauksaimnieciskajā ražošanā nav sākta. ZM līdz šā gada 30.oktobrim ir jāsagatavo grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot soda sankcijas par likuma neievērošanu.
Juridiskajai personai saistībā ar tiesībām iegādāties lauksaimniecības zemi ir noteiktas vēl vairākas prasības, piemēram, tai ir jābūt reģistrētai Latvijā kā nodokļu maksātājam, tai ir jābūt tiesīgai saņemt tiešos maksājumus, kā arī vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir jāgūst ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas, kas būtu vismaz viena trešdaļa no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Juridiskai personai arī tiks prasīts nodarbināt cilvēkus, kuri ir ieguvuši lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību.
Arī fiziskām personām zemes iegādei tiks noteiktas jaunas prasības – tai būs jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējai, tai būs jābūt tiesīgai saņemt tiešos maksājumus, tai būs jābūt guvušai ienākumus pēdējo trīs gadu laikā no lauksaimnieciskās ražošanas. Zemkopības ministrija arī vēlas, lai fiziska persona būtu ieguvusi lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību vai ir guvusi pieredzi lauksaimniecībā.
Prasības attieksies uz tādiem zemes gabaliem, kuri pirkšanas brīdī pārsniedz piecu hektāru platību.
Grozījumi esot nepieciešami, lai sekmētu ilgtspējīgu lauksaimniecības zemes izmantošanu un personas ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā, skaidro ZM. Patlaban spēkā esošais tiesiskais regulējums nav pilnīgs un pietiekams Latvijas lauksaimniecības zemes resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.
Likumprojekta autori norāda, ka plašsaziņas līdzekļos periodiski atspoguļots sabiedrības viedoklis par lauksaimniecības zemes neapmierinošo apsaimniekošanu. Lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas ir paudušas viedokli, ka ražojošiem lauksaimniekiem ir ierobežotas finansiālās iespējas iegūt zemi īpašumā, jo Latvijā turpina palielināties spekulatīvu zemes pirkumu īpatsvars, un tam ir negatīva ietekme uz lauksaimniecības nozari kopumā, jo lauksaimniecības zemes resursi netiek ilgtspējīgi izmantoti lauksaimnieciskiem mērķiem.