Foto – Līga Vasiļūna

Zemes kreditēšanas programmai veicinot pieprasījumu un tiešmaksājumu celšanās dēļ sagaidāms lauksaimnieciski izmantojamās zemes vērtības kāpums – prognozē nekustamo īpašumu tirgus pārstāvji.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku!

7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

Lasīt citas ziņas

Uzņēmuma “Arco Real Estate” valdes pārstāvis un īpašumu vērtētājs Māris Laukalējs stāsta, ka pērn lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgus bijis viens no dzīvākajiem. Aizvadītā gada laikā tādējādi zemes cenas cēlušās caurmērā par 20 līdz 30 procentiem. Sevišķi tās cēlušās zemei Latgalē un Vidzemes austrumu pusē, piemēram, Madonas un Gulbenes novados, kur agrāk pircēju bija maz. Vienlaikus joprojām krasi atšķiras cenas auglīgajos Zemgales, daļēji arī Kurzemes novados no cenām Latgalē. Spriežot pēc noslēgtajiem darījumiem, Zemgalē un Kurzemē zemes hektārs nopirkts par 3700 eiro (ap 2600 latu) un pat vēl dārgāk. Toties Latgalē pats lētākais pirkums bijis vien par 430 eiro (ap 300 latu) hektārā. Uzņēmuma “Arco Real Estate” vērtētāja Zemgalē 
Agita Teile piebilst, ka iekopti, par 10 hektāriem lielāki zemes gabali ar pietiekami labām iespējām tiem piekļūt maksā no 2100 līdz 4100 eiro (ap 1470 līdz 2870 latu) par hektāru. Pat neiekoptas, grūti apstrādājamas zemes cenas tāpat ir gana augstas – no 1400 līdz 1800 eiro (ap 980 līdz 1260 latu) par hektāru.

Māris Laukalējs spriež, ka viens no cenu kāpuma iemesliem ir tas, ka tirgū trūkst apstrādātu, auglīgas zemes gabalu pietiekami lielās (no 50 hektāriem un vairāk) platībās, lai tās būtu izdevīgi apstrādāt. Pārsvarā piedāvā nekoptas, pa daļai aizaugušas, ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem vai ar citiem trūkumiem.

No jaunā VID likuma pazudusi norma, kas veicinātu VID atklātību par pašu veiktajām pārbaudēm

Jaunā nedēļa iesāksies ar skarbiem laikapstākļiem, kas pēc tam uzlabosies

“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”

Otrs iemesls pieprasījuma un cenu kāpumam ir pērn atjaunotā valsts aizdevumu piešķiršana lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkumiem. Aizdevumus paredzēts izsniegt līdz šā gada 31. decembrim. Šā valsts atbalsta ietvaros piešķirtie 10 miljoni latu, visticamāk, visu aizdevumu prasījumu apmierināšanai Hipotēku un zemes bankā lēš, ka aizdevumiem mūsu zemniekiem vajadzētu gandrīz divreiz vairāk – ap 16 miljonu latu apmērā. Zemkopības ministrijā vēsta, ka līdz šā gada 24. aprīlim Lauku attīstības fonds (LAF) lēmis par aizdevumiem 99 zemnieku saimniecībām 3 349 363
latu apmērā. Par šo summu plānots iegādāties 2822 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība esot 1187 lati par hektāru.

Vietējos novados un pagastos cenas “uzsit” galvenokārt lielsaimnieki, kuri jau iekopto saimniecību paplašināšanas nolūkā piepērk klāt kaimiņu zemes gabalus, pārsolīdami citus gribētājus, vai nopērk tās platības, kuras agrāk paši nomājuši.

Pieprasījumu veicina un cenas “skrūvē” jo-
projām firmas ar ārzemju kapitālu tāpēc, ka Latvijā joprojām zeme ir lēta. Vācijā, Dānijā un citās Eiropas valstīs iekopta, auglīga zeme maksā piecas līdz sešas reizes dārgāk nekā Latvijā. Valsts zemes dienesta (VZD) jaunākajā lauksaimniecības zemes tirgus apskatā autori atzinuši, ka pērn vislielākais ārzemnieku – zemes pircēju – pieplūdums bijis Latgalē, kur zemas cenas.

Lauksaimnieciski izmantojamās zemes vērtības kāpums tirgū velk sev līdzi kadastrālo novērtējumu, kas savukārt ietekmē par zemi maksāto nekustamā īpašuma nodokli. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad lauksaimnieciski izmantojamās zemes kadastrālā vērtība pieaugusi par aptuveni 10 procentiem. Arī nākamgad zemes tirgus vērtība varētu celties, tai līdzi arī kadastrālā vērtība un par zemi maksātais nodoklis.

Uzņēmumā “Arco Real Estate” gan norāda, ka Latvijas novados joprojām saglabājas liela atšķirība starp lauksaimniecības zemju kadastrālo vērtību un tirgus vērtību – vidēji ap 35%.

Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Latio” nodaļas vadītājs 
Ivars Šapkins stāsta, ka, piemēram, Jēkabpils pusē, Daugavas labā un kreisā krasta novados pērn zemes cenas svārstījās no 400 līdz 1200 latiem par hektāru. Iekopta aramzeme un ganības – no 700 līdz 1000 latiem par hektāru.

Toties nekoptas, gadiem ilgi neapstrādātas zemes hekt-āra cena nepārsniedza 400 līdz 600 latu robežu. Viņaprāt, minētais cenu kāpums par 20 līdz 30 procentiem galvenokārt skāris iekoptu zemi.

Nekoptai, atmatā aizlaistai zemei cenas cēlušās vien 10 procentu robežās, un arī tas tikai vietām. Pircējam neatmaksājas pirkt tādu zemi, kuras iekopšanā jāiegulda papildu izdevumi. Labāk pirkt tādu, ko var uzreiz apstrādāt, kaut arī tā maksātu trīsreiz dārgāk.

Lauksaimnieciski izmantojamās zemes vidējās 
darījumu cenas (eiro par 1 ha)

Avots «Arco Real Estate»