Atgriežoties pie publicētā. Kur Latvijā ir lielākās nekoptās lauku zemes platības? 0
Šonedēļ publicējām rakstu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizaugšanu, kurā, balstoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto Zemes politikas plānu 2016. – 2020. gadam, teikts, ka Latvijā netiek izmantoti aptuveni 302 tūkstoši hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, to skaitā 103 400 ha meliorētas zemes.
Atbildot uz šo rakstu, Zemkopības ministrijā (ZM) apgalvo, ka šī informācija neatbilst patiesībai. Nekoptās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības nevis palielinās, bet samazinās.
To apliecinot Lauku atbalsta dienesta (LAD) 2017. gada lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību apsekošanas rezultāti. 2015. gadā Latvijā nekopti bijuši 297 tūkst. ha, bet pērn to bija 279 tūkst. ha – par 18 tūkst. ha mazāk.
Ministrijai desmit instrumentu
ZM Meža departamenta Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus apgalvo, ka neizmantoto un aizaugušo platību samazināšanās esot rezultāts ZM īstenotajai politikai, vērstai uz zemes ilgtspējīgu un efektīvāku izmantošanu un zemes pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem.
Pēc ministrijas amatpersonas teiktā, esot vismaz desmit instrumenti, kuri aizvadītajos gados veicinājuši aizaugušās zemes atgūšanu izmantošanai lauksaimniecībā. Proti, kopš 2010. gada ieviesta dubultā nekustamā īpašuma nodokļa likme par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Otrkārt, 2012. gadā radīta zemes kreditēšanas programma lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei. Kopš 2013. gada vairs netiek piešķirtas uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kuri Latvijā iegādājušies lauksaimniecībā izmantojamo zemi vai mežus.
Kopš 2014. gada pircējiem ieviesti stingrāki zemes iegādes noteikumi, kuri veicinājuši zemes izmantošanu lauksaimniecībā, samazinot zemes darījumus spekulatīvos nolūkos. No iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvoti tie īpašnieki, kuri lauksaimniecības zemi pārdod ražojošam lauksaimniekam.
2015. gada 1. jūlijā zemes tirgū ienāca Latvijas Zemes fonds, kurš līdz šī gada 1. augustam jau bija atpircis 342 zemes īpašumus 5967 hektāru kopplatībā, iztērējot pirkumiem 16,03 miljonus eiro. No 2017. gada oktobra lauksaimniekiem piedāvāta iespēja pārdot Latvijas Zemes fondam zemi, kuru pārdevējs pēc tam nomā ar tiesībām pēc pieciem gadiem to atpirkt. Pieprasījums pēc tā sauktās reversās nomas esot pat lielāks, nekā sākotnēji bijis plānots. Šo darījumu ietvaros deviņos mēnešos fonds iegādājies 61 zemes īpašumu 11 162 ha kopplatībā, iztērējot pirkumiem 3,76 miljonus eiro.
Arī ZM Lauku attīstības plānā 2014. – 2020. gadam esot virkne pasākumu zemes lietderīgas izmantošanas veicināšanai, tostarp zemes vērtības un augsnes auglības saglabāšana un uzlabošana ar dažādiem paņēmieniem, to skaitā ar meliorācijas palīdzību. Viņasprāt, esot jāpiemin arī nodokļu atvieglojumi lauksaimniekiem, piemēram, akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atbrīvojums par subsīdijām un atlaide par apsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 14% kompensācija.
Zemi tur neizmantotu apzināti
Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs, Smiltenes novada Grundzāles pagasta zemnieku saimniecības “Jaunkalējiņi” īpašnieks Kārlis Ruks spriež, ka aizaugušās zemes platības lielākoties pieder tiem privātīpašniekiem, kuri vai nu ir aizbraukuši no valsts, vai vienkārši nepārdod zemi, kaut arī skaidri zina, ka, būdami pilsētnieki, paši to nekad neapstrādās. Viņaprāt, šādu īpašumu, kurus apzināti tur neizmantotus, joprojām ir gana daudz. Īpašniekus pat neuztrauc dubultie nekustamā īpašuma nodokļi, kurus vietējā pašvaldība piemēro par aizaugušu zemi, jo maksātās summas ir pārāk niecīgas.
No viņa pieredzes aizaugušu lauku varot iekopt apmēram trijos gados. Ja vēl jāatjauno meliorācija, tad tas ir dārgs prieks, kas daudziem zemniekiem nemaz nav pa spēkam. “Zemes izmantošanu lauksaimniecībā un lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā neveicina arī tas, ka liela daļa īpašnieku zemi tikai nopļauj. Bet pamanās saņemt tādus pašus vienotās platības maksājumus kā tie, kuri zemi apstrādā,” turpina Kārlis Ruks, “Zemkopības ministrija gan ir mēģinājusi ierobežot šos “dīvāna zemniekus”. Bet tiek atrasti paņēmieni, kā, zemi neizmantojot, naudu joprojām var saņemt.”
Jautāts, vai stingrāki zemes iegādes noteikumi veicinājuši zemes izmantošanu lauksaimniecībā, Kārlis Ruks atbild, ka tie darbojas tikai tad, ja kāds grib pārdot savu zemes gabalu. Tad ir izredzes šo pārdevēju savest kopā ar pircēju – lauksaimniecības produktu ražotāju. Pieprasījums pēc zemes ir liels, bet diemžēl nav piedāvājuma.
Ieguldījumi meliorācijā – nepietiekami
Pēc Kārļa Ruka domām, pašlaik neizmantoto zemes platību atgūšanā un saražotās produkcijas apjomu palielināšanā uzsvars jāliek uz atbalstu meliorācijai. Diemžēl tai trūkst vajadzīgā valsts atbalsta.
“Padomju laikos veidotās meliorācijas sistēmas ir nokalpojušas, to ļoti labi pierādīja pērnā rudens lietavas. Meliorācijas sistēma beidzot jāsakārto valsts mērogā. Ja to izdara tikai vienā vai pāris saimniecībās, tam nav nekādas jēgas, jo šo ūdeni tāpat nav kur aizvadīt,” spriež jaunais saimnieks.
Nenoliedzot ZM amatpersonas nosaukto un plānoto pasākumu lietderību, Agroresursu un ekonomikas institūta Ekonomikas pētniecības centra Lauku attīstības novērtēšanas daļas vadītāja, pētniece Elita Benga tomēr atzīst, ka augsnes kvalitāte samazinās, agrāk būvēto meliorācijas sistēmu remonts vai atjaunošana nepieciešama vairāk nekā 10% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Valsts ieguldījumi meliorācijā un augsnes auglības saglabāšanā nav bijuši pietiekami. Arī Zemkopības zinātniskā institūta direktors un vadošais pētnieks Jānis Vigovskis teic, ka būtu nepieciešams daudz lielāks valsts atbalsts meliorācijai, arī augsnes kaļķošanai, jo valstiskās neatkarības gados vairāk nekā puse lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību ir cietusi pārliekā mitruma dēļ, neļaujot iegūt lielākas ražas.
Nekopto platību samazinājums niecīgs
Jānis Vigovskis stāsta, ka diemžēl nekoptā lauksaimniecībā izmantojamā zeme turpina aizaugt. Lielu daļu no šīm platībām, viņaprāt, jau tagad varētu transformēt par meža zemēm. ZM uzrādītais nekopto zemju samazinājums ir relatīvi neliels un ievērojami atpaliek no Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam paredzētā apstrādāto zemes platību pieauguma. Pašlaik apsaimniekoto zemes platību pieauguma tempi ir nepietiekami plānotā pieauguma sasniegšanai – 2020. gadā līdz 95% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības.
Apstiprinājums viņa teiktajam ir ZM pārstāves pieminētais Latvijas Zemes fonds, kam divu aizvadīto gadu laikā izdevies atgūt lauksaimniecībā vien 224 ha aizaugušas zemes. “Stāvokli varētu uzlabot, ja palielinātos Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, kas skubinātu zemes apsaimniekotājus iegādāties un apgūt aizaugušās platības,” spriež Jānis Vigovskis, “pieaugot zemes cenai, tie īpašnieki, kuri paši neizmanto zemi, būtu vairāk ieinteresēti to pārdot zemniekiem.”Viņaprāt, ZM pārstāves nosauktie valsts ieguldījumi zemes vērtības saglabāšanā ir vērtējami atzinīgi. Neskatoties uz pretrunīgi vērtēto agrāko LAD atbalstu ilggadīgo zālāju pļaušanai un smalcināšanai, šie platību maksājumi paglābuši no izaugšanas ļoti lielas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Elita Benga teic, ka, spriežot pēc LAD un Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kurus izmanto arī institūtā, lauksaimniecībā izmantotās platības pieaug. Bet katrā atsevišķā novadā vai pagastā situācija varot krasi atšķirties.
Viņas teikto apliecina 2017. gadā LAD veiktās novadu apsekošanas atšķirīgie rezultāti. Piemēram, Bauskas novadā nekopti ir tikai 1674 ha jeb 3% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības 50 846 ha. Toties Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes novadā nekoptas zemes īpatsvars ir krietni lielāks. Pēc šīs apsekošanas rezultātiem redzams, ka no lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības 2 252 043 ha nekopti un neizmantoti ir 279 177 ha jeb 12,4%.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
