Lauksaimniecības nozarei vajadzīgs ministrs, kurš “pazīst drēbi” 11
Krīze lauksaimniecības nozarē nav izziņota, tomēr situācija ir dramatiska. Sala, sausuma un vētru, arī tirgus situācijas ietekmē, lauksaimnieku kopējie zaudējumi šogad veido jau 412 miljonus eiro. Situācija prasa steidzamu risinājumu, tādēļ, kā sarunā ar LA.LV uzsver Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe, ir ļoti būtiski, lai jaunā valdība būtu rīcībspējīga un sāktu strādāt jau no pirmās nedēļas. Tikpat būtiski, lai nozares politisko stūri turētu ministrs, kurš izprot lauksaimnieku problēmas vai, citiem vārdiem, “pazīst drēbi”.
– Lai arī Evikas Siliņas topošās valdības ministru vārdi vēl nav nosaukti, publiski izskanējis, ka zemkopības ministra amatu varētu ieņemt Armands Krauze (ZZS). Kā lauksaimnieki vērtē viņa kandidatūru?
– Krauzes kungs nāk no nozares un arī šobrīd ir aktīvs lauksaimnieks. Pamatā mēs viņu pazītam kā biškopi, kurš joprojām ir biškopības asociācijas vadītājs un audzē arī bioloģiskos graudus. Bijis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs un savulaik arī LOSP vadītājs. Nemaz nešaubos, ka viņš saprot lauksaimniecības nozari un ir tiešām zinošs. Protams, ja viņu izvirzīs šim amatam, lielu izaicinājumu būs daudz, jo mūsu nozare kopumā nav viegla un tajā pārstāvētie sektori, organizācijas un intereses ir ļoti dažādas, kuras bieži vien neiet vienā solī un taktī. Vienmēr bijusi dažāda izpratne, teiksim, starp bioloģiskās saimniekošanas un konvencionālās jeb integrētās lauksaimniecības pārstāvjiem. Nozare ir liela, lauksaimniecības produktu pārstrādātājiem ir pretrunas ar primāriem ražotājiem, kaut vai piensaimniecībā, un visur jāatrod pareizie kompromisi un risinājumi, lai ilgtermiņā mūs no tām pastāvīgajām krīzēm izvestu ārā. Un, protams, ministram ir jāpieliek visas pūles, lai Latvijas lauksaimniekiem radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar mūsu Baltijas kaimiņvalstīm un Poliju un aizstāvētu nozari Eiropas Savienības institūcijās izaicinošajā ceļā pildot “zaļās vienošanās” mērķus un kritērijus.
– Šogad, spriežot pēc Zemkopības ministrijas publiskotās informācijas par 412 miljonu eiro zaudējumiem, situācija ir tiešām smaga. Vai ir pamats runāt par krīzi?
– Situācija šogad ir tiešām kritiska, neatceros, kad pēdējo gadu laikā būtu bijušas tik daudz stihijas un dažādi nelabvēlīgi notikumi, kā šajā pusgadā. Janvāris sākās ar krīzes situāciju piensaimniecībā, kad dramatiski kritās piena cena un februārī šis kritums turpinājās vēl straujāk. Kā nu varēdami cīnījāmies ar šo situāciju, bet diemžēl risinājums nav panākts vēl līdz šim brīdim. Vidējā cena pienam pēdējos mēnešos ir stabilizējusies zemākajā punktā, kāds tika sasniegts, uz augšu nekāpj. Taču šī cena ir stipri zem pašizmaksas, un zaudējumi no starpības starp piena pašizmaksu un piena cenu visu laiku tikai turpina krāties. Pēc mūsu aprēķiniem visiem piensaimniekiem kopā tie ir kādi pieci miljoni eiro mēnesī noteikti, nu jau varbūt arī vairāk. Nākamais bija – 6, pat – 8 grādu sals maijā, kas ik nakti ilga sešas vai pat astoņas stundas, un nosala visi dārzi un ogulāji, apsala pat labība un zālāji. Kad dabai pēc salnām un saliem vajadzēja atdzerties, visā Latvijā sekoja simtprocentīgs sausums, kas atkal bija nepieredzēti ilgs. Bija reģioni, kur tas bija īpaši izteikts, zeme izkalta kā tuksnesī. Un kā kronis visam vairākus reģionus augustā skāra vētras. Tā kā šobrīd nozare kopumā ir ļoti kritiskā situācijā. Varbūt ir kādi nozares sektori, kuriem tik bēdīgi nav, bet vēl jau neesam novākuši ražu un tos zaudējumus šobrīd varam aprēķināt tikai provizoriski. Kāds būs gala iznākums, vēl redzēsim.
– Zemkopības ministrija vēl jūlijā aicināja valdību kompensēt sausuma un salnu zemniekiem radītos zaudējumus. Ja vien paši nenogulēsim, lauksaimniekiem būs iespēja saņemt arī atbalstu no Eiropas Savienības. Kāda ir situācija ar kompensācijām?
– Zemkopības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums ir iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē (Intervijas laikā par MK sēdē pieņemtajiem lēmumiem vēl informācijas nebija – aut.) un tajā šī situācija ir aprakstīta. Secinājumos un priekšlikumos ir aicinājums valdībai piešķirt papildus līdzekļus šo dažādo krīžu un dabas katastrofu izraisīto zaudējumu kompensēšanai. Eiropas Komisija pēc ilgstošām pārrunām ar savu lēmumu piešķīra kompensāciju no Eiropas budžeta 6,8 miljonu eiro apmērā. Mēs gan cerējām, ka būs vairāk. Pagaidām vēl esošais zemkopības ministrs (Didzis Šmits (AS) – aut.) saka, ka tas, viņaprāt, esot daudz vairāk, kā cerēts, bet kopumā ņemot, tās priekš mums ir kā gaužas asaras. Eiropas Komisijas lēmumam klāt ir rekomendācija Latvijai rūpēties par saviem lauksaimniekiem arī no valsts līdzekļiem. Proti, Latvijas valdībai vajadzētu lemt par papildus līdzekļu piešķiršanu minētajam ES budžeta finansējumam, ko Latvija drīkst piešķirt 200% apmērā jeb vienkāršāk sakot, divtik lielu summu kā minētais Eiropas ārkārtas atbalsts. Tātad nedaudz vairāk kā 13 miljonus eiro. Pēc neoficiālas informācijas, visticamāk, šī MK sēde beigsies bez rezultātiem, jo Finanšu ministrija paziņoja, ka naudas nav. Iespējams, šī ir pēdējā Krišjāņa Kariņa Ministru kabineta sēde un varētu arī būt, ka viņi par tādu lēmumu neizšķirsies. Vienīgā cerība, ka nāks jaunā valdība un varbūt tai nauda atradīsies. Protams, tas nevarēs izglābt visus, bet vismaz daļēji kompensēs šobrīd jau uzkrātos zaudējumus.
– Tātad šobrīd lielākā cerība ir uz Eiropas Komisijas piešķirtajiem līdzekļiem?
– Tur ir ļoti īss termiņš. Eiropas Komisijas rīkojumā 30.septembris minēts kā pēdējais datums, līdz kuram jānoziņo ar cik lielu summu Latvija piedalās no savas puses šo zaudējumu kompensēšanā un konkrēti jānorāda, kā šī nauda tiks izlietota. Jābūt summai un detalizēti paskaidrotam, kam, kā un par ko šī kompensācija tiks piešķirta. Tad viņi skatīs šo dokumentu pie sevis, ja tas viņus apmierinās, vēl kādu laiku aizņems saskaņošana un tikai tad tiks dota atļauja faktiski šo naudu piešķirt. Savukārt nauda jāizmaksā līdz 2024.gada 31.janvārim. Tas nozīmē, ka cilvēkiem vēl joprojām jāciešas, kā arī jālūdzas bankām un Valsts ieņēmumu dienestam, lai viņus pagaidām vēl nepakļauj ūtrupei un jācer, ka kaut kas tomēr tiks samaksāts. Pēc tam būs iespējams vēl aizņemties, lai varētu šo ziemu pārdzīvot.
– Ražas novākšana jau vēl nav beigusies. Ir prognozes, kāda tā būs?
– Ražas tiek prognozētas ļoti sliktas. Augļu koku un ogulāju sektorā ražas zudumi saimniecībām ir līdz pat 90%, atsevišķos gadījumos arī visi 100%, tātad praktiski ražas nav. Piensaimniecības nozarē krīze ilgst jau devīto mēnesi, tur zaudējumi ir vienkārši katastrofāli. Protams, cilvēki mēģina kā nu varēdami izdzīvot šo laiku, – kāds pārdevis savu mežu, cits iztērējis visus ietaupījumus, lai varētu samaksāt par to pašu spēkbarību, elektrību, dīzeļdegvielu, algas darbiniekiem. Papildus tam visam sausuma dēļ šogad neizauga lopbarība, attiecīgi siena un skābbarības šogad ir dramatiski maz. Ir atsevišķas saimniecības, kurām pirmajā pļāvumā ir viens rullis siena uz hektāra, iepretim pagājušajam gadam, kad tajā pašā pļavā bija 20, varbūt pat 40 ruļļi. Bet tur ir notērēta degviela, ir pļauts, vālots un presēts. Arī tie ir papildus zaudējumi. Cilvēki jau visādi cenšas izdzīvot. Cits intensīvi brāķē govis, mazāk ražīgās, vecākas vai slimākas pārdodot gaļā. Tas viss ir ar cerību, ka būs tās kompensācijas un ziemu varēs iztikt.
Graudu raža arī ir slikta. Varbūt ir kādi 10% saimniecību, kurām ir laba raža, bet pārējiem tā, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir daudz mazāka apjoma ziņā. Ir saimniecības, kurām graudu raža ir pat par 50 – 70% mazāka, nekā plānots. Līdz ar to arī graudu cena zemāka nekļūs. Vēl ir arī pagājušā gada augstās elektroenerģijas cenas radītie zaudējumi, pērn arī minerālmēslus priekš šī gada nācās iepirkt par pieckārt dārgāku cenu kā 2021.gadā.
Man šorīt zvanīja viens zemnieks un teica, ka graudus tagad ir nodevis, bet tā kā ir parādā labības iepircējam par pagājušajā gadā saņemto avansu minerālmēslu un citu materiālu iegādei, tad labākajā gadījumā saņems varbūt desmit tūkstošus eiro. Taču viņa izdevumi citās pozīcijās un bankai uzkrātie parādi ir ap piecdesmit tūkstošiem. Turklāt vēl ar krusas graudiem augusta vētrā šī zemnieka šķūnim, kūtij un graudu glabātai ir sasisti visi jumti un nu tie ir jāmaina.
– Ir vēl kādi jautājumi, kuru risināšanā bez politiska atbalsta neiztikt?
– Grūti risināmu lietu ir daudz, pie kam ir pietiekams skaits jautājumu, par kuriem lēmumi ir nepieciešami tūlīt. Tie jautājumi jau nāk virsū nemitīgi un, līdzīgi laikapstākļiem, mainās ik pa dienai. Piemēram, ir jautājumi saistībā ar to pašu kopējās lauksaimniecības politiku, par kuru jau ir apstiprināta stratēģija un sācis darboties jaunais atbalsta periods. Šis ir pirmais gads, kad strādājam pēc šīs jaunās sistēmas un tagad ir redzami un parādās tie jautājumi, par kuriem iepriekš bijuši ne visai precīzi aprēķini un kuri steidzami jāmaina. Taču tur atkal jāvienojas starp nozarēm un ministram būs jābūt kā vidutājam.
– Varat minēt kādu piemēru?
– Šogad parādījās lielas problēmas ar ilggadīgiem zālājiem, kas ir Eiropas prasība. Diemžēl mums ir pārsniegts šis pieļaujamais procents un esam jau fakta priekšā, kad mums jau pieprasa atgriezt atpakaļ tos zālājus, kuri jau ir izarti un tiek izmantoti citādi.
– Respektīvi, jāiesēj atkal atpakaļ zāle?
– Jā, un te ir tas duālais jautājums. Ne reizi vien ticis teikts, – ja jums ar piena lopkopību iet grūti, tad kādēļ jūs ar to nodarbojaties? Dariet kaut ko citu. Labi, sēsim graudus. Taču iepriekš lopkopības vajadzībām šajā platībā bija zālājs, un katrs hektārs, katrs kvadrātmetrs šāda zālāja, kurš saņem valsts un Eiropas Savienības atbalstu, tiek uzskaitīts. Līdz ar to piecus gadus šajā platībā drīkst augt tikai un vienīgi zālājs. Uzart šo zemu nevar, drīkst vienīgi pārsēt citu zāli. Bet kur to likt, nevienu neinteresē. Šobrīd tā ir ļoti liela problēma, jo to hektāru, kas atkal jāatgriež atpakaļ kā zālājs, ir ļoti daudz. Līdzīgus piemērus varētu nosaukt daudz.
– Vēl viena aktuāla problēma ir milzīgie veikalu piecenojumi pārtikas produktiem. Kā, jūsuprāt, šī problēma ir risināma?
– Iniciatīva par pārtikas uzcenojuma samazināšanu nāca no mums, ražotājiem, mēs neesam gatavi no tās atkāpties un ļoti ceram, ka jaunais ministrs turpinās aizsākto. Šis jautājums nav vienkāršs, bet nav arī tāds, kuram risinājumu nav iespējams atrast. Mēs neesam vienīgie pasaulē, kuriem tādas problēmas bijušas vai ir. Skaidrs, ka tur jābūt kompleksai pieejai un ideāli būtu, ja mēs visi par kaut ko varētu vienoties, taču dzīvē tā nenotiek. Diemžēl Latvijā lielāko veikalu tīklu īpašnieki ir ārzemnieki, tur ir savs bizness, kuru interesē savas peļņas daļas sasniegšana, un viss.
Tomēr tāpat, kā jāaizsargā savu vietējo tirgu, ir jāaizsargā arī savu vietējo produkcijas ražotāju un pircēju. ikvienai valstij ir iespēja ar regulējumu ietekmēt šos procesus, tādēļ domāju, ka valstij ar kaut kādiem regulācijas normatīvajiem aktiem tur būs jāiejaucas. Konkurences padome tagad gatavo ziņojumu par šiem tirdzniecības piecenojumiem. Redzēsim, kādi būs viņu secinājumi.
