Lauksaimniecībā sasniegts pēdējās dekādes lielākais kāpums. Kā lauksaimniekiem izdevies palielināt ienākumus? 1
Pagājušā gadā bijis vērojams rekordliels ienākumu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – 34,5% uz vienu pilna laika nodarbināto, norādīts Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotajā ziņojumā “Latvijas lauksaimniecība 2020”, kurā aplūkota lauksaimniecības un pārtikas ražošanas attīstība 2019.gadā.
Nozīmīgākais faktors, kas palielināja ienākumus, ir bijis produkcijas apjoma kāpums augkopībā, kur kāpums ievērojami lielāku galveno kultūru ražas dēļ sasniedza 44,6%. Savukārt lopkopības apjoms nedaudz – par 0,6% – samazinājies.
Cenu un subsīdiju izmaiņu ietekme 2019.gadā ir bijusi nedaudz negatīva, īpaši ņemot vērā subsīdiju samazinājumu par 9%.
Augkopības apjoma izmaiņas ietekmēja gan nozīmīgāko augkopības kultūru sējumu platību pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, gan arī nozīmīgs ražības kāpums ievērojami labāku laikapstākļu dēļ.
Tādējādi tika ievākta graudu un rapšu rekordraža – attiecīgi par 54% un 77% lielāka nekā 2018.gadā.
Graudaugu struktūrā ievērojami ir pieaudzis ziemāju īpatsvars, kuru 2018.gadā bija mazāk, jo to sējas laikā bija nelabvēlīgi apstākļi. Ziemāju īpatsvars 2019.gada kopražā veido 70%, bet 2018.gadā – 49%.
Galvenā labība ir kvieši, kuru vērtība 2019.gadā sasniedza 70% no graudaugu produkcijas vērtības. Arī citiem nozīmīgiem produktiem ir būtisks kopražas kāpums – dārzeņiem par 24%, kartupeļiem par 17%, bet lopbarības kultūrām par 16%.
Neliels samazinājums ir pākšaugu kopražai – par 2%, kā arī augļiem un ogām – par 15% pavasara salnu dēļ.
Kā liecina ziņojuma dati, lopkopības nozarēs pēdējos divos gados kopējais apjoms gandrīz nav mainījies. 2019.gadā kopumā apjoms pat par 0,6% samazinājies.
Izmaiņu tendences atsevišķiem lopkopības produktiem ir atšķirīgas. Piena ražošana būtiski nav mainījusies, proti, gala produkcijas apjoms palielinājies par 0,5%, bet būtisks kāpums vērojams olu ražošanā – par 11,4%. Par 7,4% palielinājusies medus, par 2,2% cūkgaļas un par 0,3% putnu gaļas ieguve.
Pārējo nozīmīgāko lopkopības produktu ražošana ir samazinājusies – liellopu gaļai par 8,2%, aitas gaļai par 3,7%, bet visstraujākais kritums ir kažokādu ieguvē – par 53%.
Cenu izmaiņām parasti mēdz būt pretēja tendence nekā apjoma izmaiņām, un ar to arī tiek izskaidrots nelielais vidējās ražotāju cenas samazinājums lauksaimniecības produktiem 2019.gadā.
To noteica augkopības produktu cenu kritums par 1,7%. Šis faktors ir nedaudz kavējis ienākumu kāpumu šajā sektorā. Savukārt lopkopības produktu vidējās cenas ir palielinājušās par 3,6%.
To sekmēja vidējās iepirkuma cenas palielinājums pienam par 3,6%, kā arī nozīmīgs cenas palielinājums cūkgaļai par 13,9% un putnu gaļai par 6,6%.
Savukārt dažiem citiem lopkopības produktiem vidējā cena ir samazinājusies, tostarp aitas gaļai un olām par 4%, kažokādām par 9% un medum par 11%.
Arī augkopības produktu cenu izmaiņu tendences ir atšķirīgas. Ievērojams cenu palielinājums ir kartupeļiem – par 16% un dārzeņiem – par 12%. Cena par 4% augusi arī rapšiem un par 3% pākšaugiem.
Turpretī ir samazinājusies graudaugu cena – vidēji par 7%, tostarp rudziem un auzām par 14%. Graudaugu lielais īpatsvars augkopības preču struktūrā arī ietekmēja vidējās cenas samazinājumu augkopībā.
Tāpat ZM sagatavotajā materiālā norādīts, ka pērn Latvijā bija 1,96 miljoni hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes, kas veidoja 36% no kopējās Latvijas zemes.
Kopējā lauksaimniecības preču izlaides vērtība 2019.gadā bija 1,472 miljardi eiro, kas ir par 25% vairāk nekā gadu iepriekš. No kopējās vērtības 64% veidoja augkopība un 36% – lopkopība.
Produktu struktūrā nozīmīgākās izmaiņas 2019.gadā ir skārušas dažas augkopības kultūras, būtiski palielinoties to īpatsvaram: graudaugiem par 4,3 procentpunktiem, rapšiem par 3,2 procentpunktiem.
Par 0,45 procentpunktiem ir palielinājies arī dārzeņu un kartupeļu īpatsvars.
Savukārt lopkopības produktu īpatsvars ir būtiski samazinājies: pienam par 3,9 procentpunktiem, liellopu gaļai par 1,1 procentpunktiem, putnu gaļai par 0,6 procentpunktiem, cūkgaļai un olām par 0,5 procentpunktiem.
