Lauksaimniecība klimata pārmaiņu ēnā un līdz šim nenovērtētās bioogles 6
Andris Griķis, Marienburg kokogļu rūpnīcas īpašnieks, speciāli LA.LV
Karsts! Šķiet, šovasar šis ir visbiežāk dzirdētais vārds, lai kur un kādā kompānijā mēs atrastos. Latvija ir pārdzīvojusi kārtējos augstāko temperatūru rekordus, kas mijās ar ilgstošām lietavām.
Tie ir arī pārdzīvojumu pilni brīži mūsu lauksaimniecības nozarei, kas nodrošina pārtikas produktu pietiekamību visai sabiedrībai.
2020. gadā Latvijā bija 69 tūkstoši ekonomiski aktīvu lauku saimniecību, kas apsaimniekoja 1,97 miljonus hektāru jeb 30,5% Latvijas teritorijas. Ar klimata pārmaiņu sekām mums būs jāsadzīvo arī turpmāk, tāpēc šodienas aktuālais uzdevums, kā pasargāt mūsu dabu, tās piedāvātos resursus no pārmaiņu nelabvēlīgās ietekmes un nodrošināt mūsu lauksaimniecības ilgtspēju pārtikas produktu nodrošināšanai arī turpmāk.
Klimata pārmaiņas
Viens no galvenajiem iemesliem klimata pārmaiņām ir tieši lauksaimniecības prakses, zvejniecība, kuģniecība un vispār industriālā attīstība kopumā. Lauksaimniecība ir otrs lielākais emisiju avots Latvijā, kas radīja 22,3% no kopējām Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisijām 2018. gadā.
Klimata pārmaiņas pilnībā novērst nav iespējams, jo daudzu atmosfērā jau agrāk izlaisto siltumnīcefekta gāzu ietekme uz sasilšanu saglabāsies simtiem gadu, neskatoties uz emisiju samazinājumu nākotnē. Bet mums ir jāspēj ierobežot klimata pārmaiņu apjomu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai globālā sasilšana neradītu neatgriezenisku kaitējumu.
Līdztekus nepieciešama piemērošanās klimata pārmaiņu izraisītajām sekām. Vai tas nozīmē, ka mums būtu jāatceļ lauksaimniecība? Nē, tas nozīmē, ka pienācis laiks reformēt mūsu industrijas, t.sk., lauksaimniecību kā mūsu pārtikas drošības garantu.
Kas ir bioogles?
Bioogle ir īpašā veidā sadedzināta koksne vai cita veida biomasa. Zinātnes valodā runājot, bioogli iegūst pirolīzes procesā, augstās temperatūrās no 500 līdz 550℃,un, atšķirībā no krāsnī kurinātas malkas, bioogļu izgatavošanas rezultātā praktiski nepaliek pelnu, jo tas notiek bezskābekļa vidē.
Dažās valstīs mazumtirdzniecībā ir pat pieejamas konusveida kurtuves, kas sniedz iespēju tvertnes apakšdaļā izveidoties bezgaisa telpai, nodrošinot pārogļošanās procesu. Tas ļauj bioogles pagatavot pašiem un liecina par to popularitāti sabiedrībā.
Lauksaimniecības ieguvumi
Bioogles iestrāde augsnē tiek uzskatīta par vienu no daudzsološākajām klimatam draudzīgajām metodēm. Pētījumi pasaulē parāda, ka bioogles iestrāde uzlabo augsnes auglību, piesaista mitrumu un samazina lauksaimniecības radītā piesārņojuma nokļūšanu ūdeņos.
Nozīmīgākais bioogles parametrs ir tās īpatnējais virsmas laukums. Tas apraksta bioogles spēju piesaistīt uz savas virsmas augsnes mikroorganismus, simbiotiskās sēnes un porainās struktūras dēļ spēj uzsūkt un vēlāk pakāpeniski “atdot” ūdeni un augu barības vielas. Faktiski bioogles ar salīdzinoši nelieliem pielāgojumiem spēj ražot ikviena kokogļu fabrika, kas gatavo grila ogles, ar noteikumu, ka tiek izmantota biomasa bez smago metālu piejaukuma.
Šobrīd Latvijā bioogļu ražošanu nodrošina vienīgi Marienburg Alūksnes novadā, lai gan cerams, ka nākotnē šai ražošanai pievērsīsies arī citi uzņēmumi.
Pateicoties augstajai temperatūrai, kādā ir izgatavotas bioogles, tām ir ļoti poraina struktūra, un tas atstāj tiešu ietekmi uz apstrādātās augsnes, kurā notiek augu sakņu sistēmas attīstība, kā arī mikroorganismu un sēņu vides nodrošināšana. Neaizmirsīsim, ka mūsu mazajiem draudziņiem arī ir kaut kur jādzīvo.
Kopsummā, bioogles sevī absorbē mikro un makro elementus, kas tālāk tiek nodoti augiem un ietekmē ražību. Savukārt, sajaukumā ar minerālvielām, bioogles palīdz uzturēt augsnei nepieciešamo mikroelementus un makroelementus pēc tam pakāpeniski tos atdot, ilgstoši funkcionējot kā augsnes uzlabotājam un ļaujot augam dabiski izvēlēties konkrētajā brīdi tieši tam nepieciešamās vielas. Vislabāk bioogles sader ar slāpekli un fosforu, kur slāpekļa anjoni ir tiešie augšanas stimulatori.
Aprakstītie procesi ļauj lauksaimniekiem ievērojami samazināt izmantotā minerālmēslojuma daudzumu un pasargāt vidi, īpaši lauku tuvumā esošās upes no piesārņojuma, barības vielām izskalojoties ūdenskrātuvēs. Palielinot ūdens saistīšanas spēju, augsnē iestrādātas bioogles palīdz augiem arī labāk pārciest sausuma periodus.
Vides ieguvumi
No vides aspekta, izmantojot bioogles, mēs, pirmkārt, aprokam oglekli. Savukārt, pieaugot oglekļa uzkrājumam augsnē, proporcionāli samazinās augsnes radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Nelielas bioogļu piedevas samazina slāpekļa oksīda (N2O) un metāna (CH4) emisijas, kas rada lielāku siltumnīcefektu nekā CO2. Minētās bioogļu priekšrocības var palīdzēt Latvijas lauksaimniekiem izpildīt Eiropas Komisijas izvirzītās klimata pārmaiņu mazināšanas saistības lauksaimniecības un zemes sektoros.
Vēl viena iespēja būtu veidot īpašus tirgus zīmolus, līdzīgi kā tas ir Japānā, kur klimatam draudzīga dārzeņu audzēšana tiek atbalstīta un tiem tiek veidota īpaša marketinga stratēģija.
Otrkārt, samazinot augsnes izskalošanos palu laikā, mēs palīdzam saudzēt Baltijas jūru – mūsu reģiona simbolu. Proti, bagātīgais minerālmēslojuma daudzums, ko līdz šim izmanto konvencionālā lauksaimniecība, tautas valodā ir runājot ir ļoti barojošs.
Nokļūstot meliorācijas sistēmās, avotos un upēs, tas tālāk nonāk ezeros un Baltijas jūrā, izraisot iepriekš aprakstīto eitrofikācijas procesu, kā rezultātā rodas veseli jūras apgabali, kuros nesaglabājas neviena dzīvības forma. Savukārt, Latvijas seklajos ezeros, piemēram, Lubānas, Engures un Babītes, novērojama pastiprināta aizaugšana ar niedrājiem.
Treškārt, plaša minerālmēslojuma izmantošana samazina organisko vielu klātbūtni augsnē, to noplicinot. Mēs lietojam slāpekli lauksaimniecisko kultūru auglības palielināšanai, vienlaicīgi piedaloties organisko vielu noārdīšanā. Sanāk tāds kā vāveres ritenis, no kura ir grūti izkļūt.
Augsnei noplicinoties, tā paliek līdzīga akmens vatei, kādā komerciālajās siltumnīcās audzē gurķus un tomātus. Tādā vatē nekādu organisko vielu nav, bet dārzeņi aug tikai no tā, ko viņam pievada – ķīmiskā buljoniņa.
Vienkārši runājot, augsne ir melna, jo tajā ir daudz organisko vielu – ogleklis. Savukārt, pilnībā erodētu augsni vislabāk varam redzēt jūru, okeānu un tuksnešu kāpās.
Tie ir pliki silīcija graudiņi, kuru sastāvā nav organisko vielu. Izmantojot bioogles, iespējams noplicinātās augsnēs atpakaļ iestrādāt oglekli, uzlabojot tās struktūru un izkļūstot no desmitgadēm darbinātā minerālmēslojuma vāveres riteņa, reformētā veidā saglabājot nacionālo lauksaimniecisko ražošanu ne vien mūsu, bet arī nākotnes paaudzēm.
