Lauksaimniecībā ekonomika konfliktē ar ekoloģiju 7
Oktobra sākumā Vācijā, starptautiskajā konferencē “Dialogue Future of 2019” Ķelnē, debatēs ar devīzi “Rītdiena pieder mums visiem” 250 dalībnieki no 40 valstīm diskutēja par lauksaimniecības nozares problēmām un iespējām. Pasākumā tika definēta galvenā lauksaimniecības nozares dilemma – kā atrast līdzsvaru starp vides aizsardzību, pieaugošajiem pārtikas ražošanas apmēriem un augu ražības palielināšanu ar ģenētiski modificētiem organismiem un minerālmēsliem. Lai to panāktu, būs nepieciešams izrāviens inovācijās, vienlaikus saglabājot dabas resursus.
Lauksaimniecība digitalizēsies
To, ka šis ir izaicinājums numur viens, apliecina vācu koncerna “Bayer” konferencē vairākkārt akcentētā apņemšanās nākamo desmit gadu laikā ieguldīt 25 miljardus eiro nozares pētniecībā, uzsvaru liekot uz digitālās lauksaimniecības platformas attīstību.
Pēc tam kad kompānija pērn iegādājās ASV agroķīmijas gigantu “Monsanto”, pūrā saņemot arī tiesvedības par pretrunīgi vērtētā glifosāta radītiem kaitējumiem, tās darbakārtības jautājums ir skaidrot sabiedrībai, ka “velns nav tik melns, kā to mālē” un ka labākas ražības vārdā augus var un vajag mēslot.
“Apvienojot lauksaimniecības jauninājumus ar ilgtspējības pamatdarbības modeli, varam palīdzēt cilvēkiem labāk dzīvot saskaņā ar mūsu devīzi “Zinātne labākai dzīvei”, konferencē sacīja “Bayer” valdes loceklis un augkopības zinātnes nodaļas vadītājs Laijams Kondons. Viņš arī norādīja – lai panāktu sabiedrības uzticēšanos, nepieciešama sadarbība un domu apmaiņa ar zinātniekiem, uzraugošām institūcijām, lauksaimniekiem un patērētājiem.
Kondons skaidroja, ka koncerna ilgtermiņa mērķi nav pārdot vairāk produktu, bet gan sniegt lauksaimniekiem personalizētus risinājumus labākai ražai, vienlaikus mazāk patērējot ūdens, zemes, izejvielu un enerģijas resursus. “Kā vadošajam lauksaimniecības uzņēmumam mums jātiek galā ar izaicinājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un nodrošinātību ar pārtiku,” sacīja Kondons.
Trīs klimata diktētas saistības
Viņš arī paziņoja, ka “Bayer” uzņemas trīs saistības, lai līdz 2030. gadam tiktu galā ar minētajiem izaicinājumiem. Pirmkārt, par 30% samazināt augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz vidi, izstrādājot jaunas tehnoloģijas pesticīdu samazināšanai gala produktā, vienlaikus nemazinot to efektivitāti. Otrkārt, par 30% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas saistībā ar kukurūzas un citu kultūru pārstrādi. Treškārt, nodrošināt tehnoloģiskus risinājumus 100 miljoniem mazo lauksaimnieku dažādās pasaules jaunattīstības valstīs.
Šo uzdevumu labad zinātniskajā laukā koncerns jau nodarbina 7300 zinātnieku vairāk nekā 35 pasaules vietās un 175 selekcijas stacijās. “Bayer” arī nenoliedz, ka augu selekcijas, biotehnoloģijas, augu aizsardzības un vides zinātnes jomā kopējais produkcijas pārdošanas potenciāls ir līdz 30 miljardiem eiro gadā, no kuriem 17 miljardi tiks iztērēti tieši jaunajiem uzlabotajiem produktiem augu aizsardzības līdzekļu un jaunu šķirņu radīšanas jomā.
Piemēram, šogad septembrī koncerns laida klajā jaunu graudaugu fungicīda zīmolu “Iblon”, kura pamatā ir aktīvā viela izofluciprams un kurš nodrošinot lielisku kviešu ražu un aizsardzību pret slimībām.
Tāpat pērn parakstīti vairāk nekā 60 sadarbības līgumi ar citvalstu pētniekiem jaunu hibrīdšķirņu izstrādē, bet nupat noslēgts līgums ar amerikāņu biofarmācijas pētījumu firmu “Arvinas” par kopuzņēmuma nodibināšanu nolūkā pētīt olbaltumvielu noārdīšanos augos un dzīvniekos un tādējādi izstrādājot jaunus līdzekļus cīņā ar kaitēkļiem un slimībām. Šīs partnerības produktiem ir ne tikai tālejošas sekas lauksaimniecībā, tie var dot lielu labumu arī cilvēku veselībai.
Produktivitāte un digitālie risinājumi
Patlaban “Bayer” programma “Crop Science” nodrošina miljoniem hektāru lielu digitālās pārvaldības platformu, kas pieejama ASV, Kanādā, Brazīlijā, Argentīnā un 15 Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā, Francijā, Spānijā, Itālijā un Ukrainā. 2018. gadā piedāvāts īpašs digitāls risinājums mazajiem lauksaimniekiem, kas nodrošina personalizētus risinājumus katras saimniecības vajadzībām.
Platforma palīdz lauksaimniekiem viegli savākt un vizualizēt lauka datus, kas pastāvīgi mainās klimata pārmaiņu dēļ, novērtēt ražas raksturlielumus, izstrādāt sēšanas plānus, lai optimizētu ražas produktivitāti. Pērn “FieldView” platforma tika izmantota vairāk nekā 60 miljonu hektāru apjomā un plānots, ka šogad šis rādītājs sasniegs 90 miljonus hektāru.
“Mēs šeit redzam iespēju piesaistīt digitālās tehnoloģijas vairāk nekā miljardam hektāru, lai pozitīvi un ilgtspējīgi uzlabotu pasaules pārtikas sistēmu. Mūsu galvenais mērķis ir būt inovāciju pionierim jaunu ilgtspējīgas lauksaimniecības standartu jomā,” atzina vecākais viceprezidents Sems Ethingtons.
Jābūt nacionālai alternatīvai
Saprotams, ka tāda mēroga gigants kā “Bayer” spēj par pieņemamu cenu piedāvāt zemniekiem īpaši augstvērtīgas, ģenētiski modificētas augu šķirnes ar izcilu ražību. Piemēram, nupat izstrādātu īpašu zemās kukurūzas šķirni, kuru nenoguldīs veldrē nekāda vētra. Vai soju, kuras ražība sit pušu jebkādus rekordus.
Vai vēlme pēc monopola šajā nozarē ir tas labākais veids? Kas tādā gadījumā notiks ar katras valsts vietējo augu un dārzeņu šķirņu daudzveidību? Par šo tēmu konferencē izteicās gan Brazīlijas zemnieki, gan Ukrainas zinātnieki, vienlaikus piedāvājot arī risinājumu. Proti, valstiskā mērogā stiprināt zinātniskus centrus, kuros pilnveidotu nacionālās šķirnes. Tā, lai katras valsts zemniekiem būtu izvēles iespējas starp “Monsanto” tehnoloģijām un pašu uzlabotām nacionālām šķirnēm.
