Laukos vajadzīga gan gosniņa, gan avīze 0
Valentīna Kalvāne strādājusi Rīgā, Juglā par bibliotekāri, bet dzīves otro pusi pavada vīra dzimtajā viensētā Nīcgales pagastā.
Kaut arī tagad dzīvo viena un rocība vairs nav tik liela kā agrāk, tomēr “Latvijas Avīzi” abonē joprojām. Agrāk laikrakstu pasūtinājusi ik pa trim mēnešiem, tagad taupības nolūkos – uzreiz pusgadam. Tā abonēšot “Latvijas Avīzi” arī nākamajam gadam.
“Šim laikrakstam esmu uzticīga jau kopš Rīgas laikiem, kad to sauca “Lauku Avīze”, jo tā mani ieinteresē gan ar politikas jaunumiem, gan intervijām ar sabiedrībā pazīstamām personībām, gan Egila Līcīša feļetoniem, anekdotēm un, protams, krustvārdu mīklām, kuras nereti pat atrisinu,” teic Valentīna Kalvāne. Viņa ir pateicīga savai jaukajai pastniecei Ilzei Stalidzānei, kura presi piegādā bez kavēšanās, kā arī vietējās bibliotēkas vadītājai Rutai, kura izpalīdz ar grāmatām.
“Laukos ir svarīga vietējo ļaužu savstarpēja saprašanās, izpalīdzība un uzticība, īpaši, ja esi jau gados. Pirms aiziešanas pensijā strādāju par Nīcgales pagasta padomes sekretāri, tāpēc man ir kupls paziņu pulks. Esmu gandarīta par kaimiņa draudzīgo rokasspiedienu, pārmītu vārdu. Vienpadsmit gadus esmu braukusi ekskursijās pa Eiropas valstīm, un ne reizi kaimiņi nav atteikuši izpalīdzēt – manas prombūtnes laikā izslaukt gotiņas. Protams, apspriežam arī gaidāmās vēlēšanas un deputātu kandidātu sarakstus, ko publicē “Latvijas Avīze”. Ai, cik gardi smējos par 7. augustā publicēto Egila Līcīša feļetonu “Viss būs aubē”, kurā viņš tēlaini izsakās: “Sudraba ir sākusi šansēt intensīvāk, ar visiem grib tikties, runāties 24 stundas diennaktī… Viņa jau noknipsējusies fotoateljē “Varde par princesi” (..) Sudraba vairāk izskatās pēc Vairas Vīķes-Freibergas vai Ivetas Grigules. Tak nē! Drīzāk pēc Gulbenes pujenes!” Gudrs lasītājs sapratīs feļetona ezopa valodu. Sudraba bija cienījams cilvēks, žēl, ka nu partijas mīklainās naudas izcelsmes dēļ viņa vairs nerada uzticību… Bija jautri, lasot arī Māra Antoneviča rakstu par tiem pieciem runčiem…”
Valentīna Kalvāne teic, ka bieži sākot iepazīt avīzi no pēdējās lappuses, kurā – tautas domas un krustvārdu mīkla. “Cik cilvēku, tik viedokļu, taču tos izlasu, lai zinātu kopīgo noskaņojumu. Ne jau visam rakstītajam piekrītu, sabiedrības procesi jāvērtē katram pašam.”
Kas zemnieci tagad visvairāk priecē, kas uztrauc? “Gandarī, kad atbilstoši maniem gadiem vēl ir pietiekami laba veselība, ir bijusi iespēja iepazīt lielāko daļu Eiropas valstu klātienē. Priecē arī brīnišķīgā mūsu zemes daba! Esmu patriote, ticu Latvijas izaugsmei. Manuprāt, ikvienam lauciniekam viensētā jātur gosniņa, bez tās neiztikt. Pati vāru sieru, kopju piemājas dārzu, priecājos par izaudzētajām gladiolām, dālijām… Bieži palīgos atbrauc bērni, mazbērni. Lepojos, ka manai meitai ir četri bērni, trīs jau pastāvīgajā dzīvē, jaunākā meitiņa šogad sāks skolas gaitas. Dēlam – divi, vienu meitiņu viņš adoptējis. Tātad man kopā ir seši mazbērni! Tā taču ir bagātība!
Raizes rada politiskais saspīlējums Ukrainā. Kāpēc politiķi aizmirsuši patiesību, ka nemiers posta, miers baro. Kaut kādu ambīciju dēļ jācieš vienkāršajai tautai. Tas ir neprāts! Kaut ātrāk Ukrainā būtu miers!”
