Dižpuiši un dižmeitas 6
Lai celtu laukstrādnieku darba prestižu un arī kvalitāti, 30. gadu otrajā pusē vispirms pie Valsts Mežotnes lauksaimniecības vidusskolas un vēlāk arī Lubezerē un Liepupē izveidoja viengadīgas skolas, kur līdzās ar lauku ikdienu saistītām zinībām mācīja arī pareizrakstību, valsts vēsturi un administratīvo iekārtu. Tā laika prese uzsvēra, ka pieprasījums pēc mācītajiem laukstrādniekiem bijis ļoti liels.
1938. gadā pavīdēja arī ideja sākt laukstrādnieku šķirošanu četrās pakāpēs: jaunieši līdz 16 gadiem (ganiņi u. c.) būtu mācekļi, 17 līdz 20 gadus vecie – jaunpuiši un jaunmeitas, 21 līdz 24 gadus vecie – puiši un meitas, bet par 25 gadiem vecākie – dižpuiši un dižmeitas.
“Laukstrādnieku jautājums izvirzās visa cita centrā. Ja mēs netiksim ar to galā, tad savu nozīmi zaudēs arī daudzi pārējie jautājumi,” 1938. gadā teica Kārlis Ulmanis. Var daudz diskutēt par viņa lauksaimniecības politiku, par diriģēšanu un tieksmi noteikt visu un visur.
Ulmaņa iecerētais veids, kā risināt šo problēmu, saistījās ar lauku un pilsētu dzīves līmeņa izlīdzināšanu. Iespējams, ja Latvijai toreiz būtu dots vairāk laika, būtu arī izdevies…