Laukos sākas sējas sezona. Neraugoties uz ziemājiem nodarīto sniega pelējuma skādi, sezona solās būt laba 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Smejoties varu teikt Bībeles panta vārdiem – tie pēdējie būs tie pirmie, bet pirmie – pēdējie,” teic Jelgavas novada Lielplatones pagasta saimniecības “Rotas” saimniece Ilva Majore un paskaidro – lai gan ziemas rapsis pērn iesēts stipri vēlāk nekā citiem, tas izrādījies pareizs gājiens.
“Tā kā mana zemīte ir ļoti smaga un prasa ilgus sagatavošanas darbus, rapsi iesējām tikai 27. septembrī. Tādēļ tas tik ļoti nesazēla, pa ziemas sniegiem nenosmaka un pārziemoja ļoti labi, pat izcili.
Šobrīd savā saimniecībā sējam tikai minerālmēslus, taču jau tuvākajās dienās plānojam ķerties klāt vasaras kviešu sējai.
Te liels paldies kooperatīva “Latraps” agronomiem konsultantiem, kas mums palīdz saprast visu, kas attiecas uz pareizu lauku sagatavošanu sējai un to mēslošanu,” stāsta zemniece.
Vietām jāpārsēj
Ilva arī piebilst, ka šopavasar izdevies izvairīties no gājputnu nodarītā posta, jo lielie putni laimīgā kārtā aizlidojuši garām. “Pagājušajā pavasarī gan bija nelaime, jo laukos bija apmetušies gulbji. Zinu, ka citās kaimiņu saimniecībās arī šogad lauki jāpārsēj, jo zosis tos papostījušas pat desmit hektāru platībā,” teic saimniece.
Arī Dobeles novada zemnieks Elvis Lazdiņš stāsta, ka daļu ziemāju – virs četriem hektāriem – nācies pārsēt, taču nevis zosu nedarbu, bet gan sniega pelējuma dēļ. Pie vainas bijuši pabiezie sējumi un laikapstākļu kaprīzes.
“Cik esmu pabraucis pa mūspuses laukiem, daudziem redzama tieši pelējuma problēma. Rudenī ziemāji iesēti salīdzinoši agri, palielinot izsējas normu, bet neviens neparedzēja, ka rudens būs tik garš un silts un lielais sniegs sakritīs uz nesasalušas zemes. Tomēr kopumā lauki izskatās labi un ražai šogad ir labs potenciāls. Šobrīd mūsu saimniecībā jau sasēti zirņi, pupas, auzas, vasaras kviešu sēja arī praktiski tūlīt būs galā,” saka Elvis.
Latgalē vēl nogaida
Savukārt Latgales pusē ar sējas darbiem vēl nesteidz. “Pamatā sasētas pupas un zirņi, šajās dienās pamazām sākam strādāt ar auzām un vasarājiem – galvenokārt beram virsmēslojumu.
Latgalē lauki stipri atšķiras – kur var uzbraukt, tur jau brauc sēt, bet lielākoties mitruma vēl par daudz,” stāsta lauksaimnieks, agronoms Pēteris Stanka. Arī viņš teic, ka Latgalē vērojama sniega pelējuma problēma, kad uz nesasalušas zemes sasniga bieza sniega kārta, neļaujot sējumiem elpot. Bet kopumā sējumi pārziemojuši labi un ražas potenciāls rādās labs.
“Tagad vajadzīgs siltums un kārtīgs lietus. Bet no nedēļas nogalē solītā sniega baidīties nevajag. Sniegs kusīs lēnām un dos laukiem vienmērīgu mitrumu,” tā agronoms.
Iepirks vairāk
Tikmēr sezonai gatavs viens no lielākajiem graudu iepircējiem Latvijā – AS “Dobeles dzirnavnieks”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils “Latvijas Avīzei” stāsta, ka sadarbībā ar zemniekiem pirmo gadu iesētas C grupas kviešu šķirnes, kas īpaši piemērotas cepumu un vafeļu miltu ražošanai. Šīs šķirnes selekcionētas ar ļoti labu ražību un graudiem ar lielu cietes daudzumu un zemu lipekli. Pēc ražas novākšanas kopīgi vērtēs, kuru šķirņu graudi ir vispiemērotākie uzņēmuma vajadzībām.
Tāpat ik gadu tiek kāpināts iepirkto auzu apjoms. Šogad “Dobeles dzirnavnieks” plāno iepirkt 50 000 tonnas bioloģiski un 50 000 tonnas konvencionāli audzētas auzas.
“Lielu uzmanību pievēršam sēklas materiāla izvēlei. Šosezon esam piegādājuši zemniekiem dažādu šķirņu auzu sēklas materiālu vairāk nekā 5000 ha apsēšanai. Izvēlamies šķirnes – ‘Donna’, ‘Viviana’, ‘Albi’, ‘Harmonija’, ‘Apolon’, kas jau pērn uzrādīja labus ražas un kvalitātes rādītājus. Rudenī iesējām arī dažādas speltas jeb savvaļas ziemas kviešu šķirnes.
Speltas kviešiem ir citāda lipekļa struktūra, kuru cilvēka organismam ir vieglāk pārstrādāt. Citāds ir arī to pārstrādes process, jo atšķirībā no parastajiem kviešiem speltas grauds ir noslēpts dziļi apvalkā – tas jāloba līdzīgi kā auzas,” stāsta uzņēmuma vadītājs.
Viņš arī norāda, ka mērķis ir maksimāli izmantot vietējās izejvielas, tāpēc speciālisti sadarbībā ar selekcionāriem un pašmāju zemniekiem jau vairākus gadus strādā pie jaunas graudaugu kultūras – cietajiem kviešiem, kas piemēroti izcilu makaronu jeb pastas ražošanai.
Lai arī cietie (durum) kvieši tradicionāli Eiropā aug tikai Itālijā, Francijā, Spānijā, Grieķijā un Turcijā, pērn Latvijā ar šiem kviešiem tika apsēti jau vairāk nekā 400 ha un nokultā raža bija izcilas kvalitātes. Šogad plānots vasaras cieto kviešu sējumus palielināt līdz 1300 ha un tikko sākušies to sējas darbi.
Bet jautāts par šībrīža stāvokli laukos, K. Amsils teic, ka kopumā ziemāju sējumi izskatoties labi. “Aukstums gan nav ļāvis ziemājiem pilnvērtīgi baroties un uzņemt kāliju, kas redzams pēc augu violetā toņa lapām.
Mazliet retāki ir tie ziemāju sējumi, kas tikuši iesēti ļoti agri un ilgstoši atradušies zem sniega segas uz nesasalušas zemes, taču pārsējamu teritoriju ir ļoti maz,” rezumē uzņēmuma vadītājs.
