Laukos saimnieko cilvēki vai cūkas? 0
”Latvijas Avīze” vakar jau rakstīja, ka, lai ierobežotu cūku mēra izplatību mežacūku populācijā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir izlēmis pavasarī veikt mežacūku vakcinēšanu pret klasisko cūku mēri (”Miljons par vakcināciju”, 12.12.12.). Dažiem mūsu lasītājiem gan ir citi ierosinājumi, kā cīnīties pret cūku mēra izplatību.
Bīstami meža zvēru aploki
A. Elsteris Jelgavā ierosina pievērst lielāku uzmanību meža zvēru aplokiem. ”Vai ir zināms, cik Latvijas mežos ir meža zvēru aploku ar apšaubāmas konstrukcijas sētu un cik necilvēcīgos apstākļos šos dzīvniekus tur un baro? Kas ar šiem dzīvniekiem notiek? Kādi ir dabiskie barības lauki, vai tie ir pietiekami iesprostoto dzīvnieku eksistencei? Ziemā no smagās sniega segas gāžas koki, saposta aploku konstrukcijas un meža zvēru bars nokļūst brīvībā. Dzīvnieku pārapdzīvotība barā ir infekcijas slimību avots. Šoruden Ērgļos līdz 15. septembrim bija jāsargā 0,3 hektāri kartupeļu tīruma. Trīs reizes cūku bars pārgāja tam pāri, jo lietus nodzēsa ugunskurus. Mednieks barā saskaitīja pat 30 dzīvniekus. Ja šāds bars lauku teritorijā pārvietojas, kas ir spējīgs veikt dezinfekciju un vēl vakcinēt cūkas?” jautā A. Elsteris.
Meža zvēru ievietošanu cilvēku izveidotajās norobežotajās teritorijās regulē Ministru kabineta noteikumi. Valsts meža dienests (VMD) uzrauga šīs darbības un šīs teritorijas reģistrē. Kad dzīvnieki ir ievietoti aplokā, tie kļūst par lauksaimniecības dzīvniekiem un par to labturību tālāk rūpējas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). VMD Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš apgalvo, ka dienests ļoti retos gadījumos atļauj dzīvnieku laišanu brīvē. Viņš arī skaidro, ka īpašnieki mežacūku aplokus izmanto medību suņu apmācībām, tomēr Latvijas likumi šo jomu neregulē.
“Ja cilvēkiem ir sūdzības par savvaļas dzīvnieku turēšanas vietām, aicinām informēt Pārtikas un veterināro dienestu, kura inspektori veiks pārbaudi. Arī agrāk PVD ir saņēmis informāciju par savvaļas dzīvnieku turēšanas apstākļiem iežogotās platībās un veicis pārbaudes,” teic PVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Meistere.
Aplokos turētajiem meža zvēriem PVD laboratoriski pārbauda, vai nav dabūta kāda bīstama infekcijas slimība, kas var apdraudēt cilvēkus (piemēram, trakumsērga) un mājdzīvniekus (piemēram, klasiskais cūku mēris, Āfrikas cūku mēris). Norobežotās teritorijās neturētu savvaļas dzīvnieku veterināro uzraudzību PVD neveic.
Aktīvāk jāpievēršas medībām
”Latvijas Avīze” jau rakstīja, ka Vācijā, lai cīnītos pret klasiskā cūku mēra izplatīšanos, sāktas intensīvākas mežacūku medības. Šāds ierosinājums bija arī mūsu lasītājai A. Zemītei: ”Cīņai ar cūku mēri vispirms ir jāapšauj un jāsadedzina mežacūkas, kas laukos ir savairojušās tik daudz, ka nereti nolaižas rokas un ir jājautā: mēs, cilvēki, vai mežacūkas turpmāk saimniekos laukos… Patlaban Latvijā par daudz ir arī lapsu, vilku, stirnu un briežu. Nedrīkst atvēlēt savu vienīgo zemīti zvēriem.”
Vakar jau ”Latvijas Avīzē” rakstīts, ka Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš piekrīt, ka medniekiem mežacūku medībām vajadzētu pievērsties aktīvāk.
Tomēr izšaut pilnībā nav iespējams, turklāt nevar būt pārāk daudz nosaukto dzīvnieku tāpēc, ka brieži kā konkurenti samazina stirnu daudzumu, bet vilki – lapsu, staltbriežu, stirnu un mežacūku daudzumu.
Cilvēkiem var būt dažādi uzskati par dzīvniekiem. Vieniem šķiet, ka traucē mežacūkas, citiem brieži, citiem lapsas un vēl citiem vilki. Ja kādam traucē visi dzīvnieki, tad jāpārdomā attieksme pret dzīvi, vai tā viņam netraucē visvairāk. Vienīgais risinājums ir sadarbība starp cilvēkiem ar dažādām interesēm, uzskata Jānis Ozoliņš.
