Pāreja uz “jauno” lauku naudu notiks ātri 3
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors Jerži Pleva un EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta eksperts Jueri Rute darba vizītes laikā Latvijā atzina nepieciešamību mainīt vairākus ražojošajiem lauksaimniekiem izdevīgos regulas nosacījumus.
Latvija pirmā no savienības dalībvalstīm šā gada martā iesniedza Eiropas Komisijai Lauku attīstības programmas projektu, kura apstiprināšana ir nosacījums ES fondu naudas saņemšanai laika posmā līdz 2020. gadam. J. Pleva slavēja mūsu valsti par augstā kvalitātē veikto darbu un ieceri pārcelt 7,4% lielu finansējumu no pirmā uz otru pīlāru, proti, daļu lauksaimniecībai paredzētās naudas novirzīt lauku izaugsmei.
Sarunā ar ES ierēdņiem biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norādīja uz tā saukto ekoloģisko vai zaļināšanas pasākumu, kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Latvijas gadījumā tas nozīmēs, ka daudzām saimniecībām, kam aramzemes platība nedaudz pārsniedz 30 ha platību, pārspīlēti ir prasīt trīs graudaugu kultūru audzēšanu un 5% lielas platības atstāšanu papuvē.
J. Pleva uzsvēra, ka regulas apstiprināšanas gaitā vissvarīgākais bija virzīties uz priekšu, saskaņot visu 28 dalībvalstu visas intereses bijis grūti. Viņš solīja – gada laikā komisija regulu rosinās pārskatīt.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš uzsver – lielais jautājums ir EK attieksme pret dīvānzemniekiem. “Latvija vēlas skaidrus, bez juridiskajiem līkločiem un viegli pārbaudāmus nosacījumus, proti, noteikt liellopu blīvumu uz apstrādājamās zemes platību. Mēs tiecamies izveidot nosacījumus, lai atbalstu tikai par zāles nopļaušanu un sasmalcināšanu vairs saņemt nevarētu,” tā A. Lapiņš.
J. Pleva atzina – ES atbalsts ir jāsaņem vien lauksaimniekiem. “Latvijas Avīzei” viņš atzina – jau patlaban ES subsīdijas nevar saņemt, piemēram, par zemi, ko izmanto lidostas. No atbalsta saņemšanas var izslēgt arī uzņēmumus, kas nodarbojas ar enerģijas ražošanu. Atsaucoties uz Pasaules tirdzniecības organizācijas nostāju, Latvijas ieteikums par lopu blīvumu neesot pieņemams, teic A. Lapiņš. Viņš arī skaidro, ka tik mazai valstij kā Latvija pārāk apgrūtinošs ir arī regulas jaunais nosacījums veidot ražotāju grupu augļkopībā vismaz no 20 dalībniekiem.
J. Pleva uzsvēra – Latvija ir viena no valstīm, kas vislabāk izmanto ES fondu atbalsta naudu. Uz šā gada sākumu bija iztērēti 87% no piešķirtā atbalsta, un neesot šaubu, ka līdz 2015. gadam visa naudu būšot ieguldīta lauku izaugsmē.
Uz manu jautājumu, kad Latvija saņems jaunā plānošanas perioda ES fondu naudu, J. Pleva atbildēja: “Kavēšanās nebūs. Latvija programmas gatavošanu veic ļoti ātri. Jūsu valstij nebūs problēmu ar veco naudu un arī ar jauno naudu.”
Turpinājums sekos
Komentārus par LAP Eiropas Komisija sniegs, vēlākais, jūlija sākumā. Pēc Latvijas atbildes sniegšanas Eiropas Komisijai Latvijas LAP ir jāapstiprina sešu mēnešu laikā.
