Pēc pašvaldību reformas Latvijas lauki kļūs vēl tukšāki? Igauņi nāk klajā ar savu priekšlikumu 6
Ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“A/P”) piedāvātais 36 novadu projekts tiks īstenots, tad Latvijas lauki kļūs vēl tukšāki, jo cilvēki pārcelsies dzīvot uz centriem, kur būs visi pakalpojumi. Ar tādu pareģojumu nesen nāca klajā Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze. Viņš pieļāva, ka pēc laika Latvijas valdībai, līdzīgi kā Igaunijas kolēģiem, nāksies meklēt finansējumu, lai atbalstītu cilvēku atgriešanos laukos. Tas pagaidām ir tikai priekšlikums, kuru izteicis Igaunijas lauku lietu ministrs Marts Jerviks, norādīja J. Pūce. Viņš “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka arī Latvijas valdība domā par lauku apdzīvotību un Zemkopības ministrija ir iecerējusi to veicinošus pasākumus.
Igaunijas lauku lietu ministrs M. Jerviks plāno novirzīt 100 miljonus eiro Lauku attīstības fondam, lai veicinātu cilvēku pārcelšanos uz dzīvi laukos, nesen ziņoja aģentūra LETA. Par 50 miljoniem eiro iepirktu zemi, ko varētu iznomāt vai pārdot cilvēkiem, kuri būtu gatavi pārcelties uz laukiem. Vēl 50 miljonus eiro izmantotu aizdevumiem. Pagaidām tā ir tikai ideja, kuras īstenošanai vajadzīgas izmaiņas likumā.
Finansējumu varētu paredzēt no nākamā budžeta perioda līdzekļiem vai ES fondu naudas
.
Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) biroja vadītājs Jānis Eglīts “LA” sacīja, ka atšķirībā no kaimiņvalsts kolēģiem ministrijas vadība neiet ar skaļiem paziņojumiem, bet jau ir ieplānojusi budžetā papildus ap 30 miljoniem eiro tieši mazo un vidējo lauku ražotāju atbalstam.
Šī nauda ir atrasta ministrijas iekšējos resursos. Jāatgādina, ka budžeta izdevumu pārskatīšanas gaitā tieši Zemkopības ministrijā tika atrastas teju vislielākās rezerves. Iepriekšējā valdībā Zemkopības ministriju vadīja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai pirms vēlēšanām tika pārmesta arī orientēšanās uz atbalstu lielsaimniecībām, kas bija raksturīga arī Igaunijā.
Igauņi pārvilina darbaspēku
Tagad priekšrocības lielajiem lauku uzņēmējiem komplektā ar pašvaldību reformu kaimiņvalstī, pēc dažu mūsu valsts politiķu domām, ir iemesls cilvēku aizplūšanai no laukiem.
“Igaunijas pieredze liecina, ka, veicot pašvaldību reformu, vienlaikus laukos atbalstot lielās saimniecības, lauki iztukšojas. Tagad igauņi meklē naudu, lai cilvēki brauktu dzīvot uz laukiem,” “LA” sacīja A. Krauze, kura vadītā partija nesen nāca klajā ar paziņojumu, kurā norādīja – tā neiebilst pret administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, bet ir pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto projektu. LZS uzskata, ka tas nav iedzīvotāju interesēs jau iepriekš minēto iemeslu dēļ. J. Pūce pieļāva, ka reformai nav saistības ar lauku apdzīvotību.
Igaunijas pašvaldību reformu J. Pūce raksturoja kā ambiciozu, ja salīdzina ar Latvijas pašreizējo situāciju, bet ne tik ambiciozu, kāds ir VARAM piedāvājums.
Igaunijā 213 pašvaldību vietā izveidoja 15 apriņķus un 79 pirmā līmeņa pašvaldības – pilsētas un pagastus.
“Igaunijā pašvaldību reforma notika pirms diviem gadiem, tāpēc to nevar saistīt ar iedzīvotāju skaita samazināšanos laukos. Tāda tendence ir daudzviet Eiropā,” “LA” sacīja Apes novada domes priekšsēža vietniece Astrīda Harju (“Vienotība”), kura pirms ievēlēšanas 12. Saeimā vairākus sasaukumus bija šīs pašvaldības vadītāja.
Par vēlmi pievienoties Smiltenes novadam Apes novads paziņoja, negaidot J. Pūces paziņojumu par jauno novadu karti, jo abas pašvaldības jau saistīja kopīga sadarbība. Tāda Apes novadam, kas atrodas Igaunijas pierobežā, ir arī ar kaimiņvalsts pašvaldību apvienību, un situācija aiz robežas A. Harju ir labi zināma.
Viņa minēja, ka arī skolu tīklu un veselības iestāžu tīklu igauņi sakārtojuši jau pirms pašvaldību reformas.
Tās nepieciešamība, līdzīgi kā Latvijā, bija saistīta ar iedzīvotāju skaita samazināšanos pašvaldībās. Daļā no tām vairs nebija 5000 iedzīvotāju. Katra pašvaldība izmantojot savu pieeju, lai radītu cilvēkos interesi atgriezties laukos. Vieni, piemēram, piedāvāja lauku īpašumus iegādāties māksliniekiem, kuri tur dzīvoja vasaras sezonā un “pacēla lauku kultūrvidi”. Citi uzsvaru likuši uz tiem interesentiem, kuri strādā attālināti.
Centrā jābūt ražošanai
Arī kaimiņvalsts pašvaldībās trūkst darbaspēka, taču iespēja piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu un sociālās garantijas, kādas nav Latvijā, vairāk nekā 100 mūsu valsts pierobežas iedzīvotājus mudinājusi doties strādāt uz Igauniju, pastāstīja Apes novada priekšsēža vietniece. Šie cilvēki galvenokārt ir nodarbināti kokapstrādes uzņēmumā, kur var nopelnīt ap 1000 eiro. Arī viņu nodokļi paliek otrpus robežai.
Tas nozīmē, ka novadu izveidošana ap lielajiem centriem vēl negarantēs līdzsvarotu ekonomisko attīstību.
Uz tās veicināšanu jābūt orientētai valsts politikai kopumā. Svarīgs priekšnoteikums ir attīstīta ražošana novada centrā, uzsvēra A. Harju. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Ape, kas iepriekš bija Alūksnes rajonā, izvēlējās Smilteni.
Smiltene ir viena no trijām (arī Līvāni un Sigulda) vietām, kas nav bijušā rajona centra pilsēta, bet attīstības centra statusu izpelnījās kā perspektīvs izaugsmi veicinošs centrs. Pēc VARAM pasūtījuma veiktajā “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” pētījumā redzams, ka novadā ir veiksmīgi uzņēmumi, no kuriem daži ir izveidoti uz agrāko laiku ražotņu bāzes.
Novadā ir ceļinieku firma “8 CBR”, “Smiltenes piens”, daudznozaru uzņēmums “Madara 99”, kurai pieder arī veikalu tīkls “TOP”, tajā ir daudzi kokapstrādes uzņēmumi, liela kokzāģētava atrodas arī Launkalnes pagastā.
No pētījuma izriet, ka Smiltenes novads savā pašvaldībā nodarbina 58% iedzīvotāju, kā arī 9,6% uz šejieni brauc strādāt no Apes novada, Smiltene dod darbu arī cilvēkiem no Raunas, Strenčiem, Valkas, Jaunpiebalgas un vēl vairākām pašvaldībām. Lai veicinātu cilvēku pārcelšanos uz laukiem, Smiltenes novada pašvaldība ir apkopojusi informāciju par lauku viensētām, dzīvojamajām mājām un citiem nekustamajiem īpašumiem, kurus var iegādāties savai dzīvesvietai.
