“Lauki un reģioni iztukšojas.” Ekonomists komentē, kādēļ valdība bija spiesta nostiprināt likumā skaidras naudas pieejamību Latvijā 114
“Ir skaidrs, ka lauki un reģioni iztukšojas. Ir daudzas vietas, kur uzturēt biznesu kļūst nerentabli. To mēs redzam attiecībā uz dažādiem veikaliem, uz pasta nodaļām un tā tālāk. Līdz ar to ir skaidrs, ka zināmā mērā arī finanšu sistēma iet līdzīgās tendencēs. Valdība un valsts cenšas nodrošināt to, ka cilvēkiem arī reģionos ir pieejama skaidra nauda, kas tiek uzskatīta un šobrīd virzīta kā tāda lieta, ka cilvēkam ir tiesības gan saņemt skaidru naudu, gan ar to norēķināties,” tā intervijā TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” sacīja “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis, komentējot izskanējušo vēsti, ka valdība otrdien, 16.aprīlim atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.
“Tas, protams, nozīmē to, ka ir papildus slogs finanšu sistēmai uzturēt šo te bankomātu tīklu, kas būs veidots optimāli tāds, lai cilvēkiem būtu daudzmaz pieejams. Bet katrā ziņā tādā nākotnē ir skaidrs, ka mums šī demogrāfiskā tendence spiedīs daudzas lietas turpināt optimizēt – skatīties pēc tādiem netradicionāliem risinājumiem,” norādīja Gašpuitis. Ekonomists TV24 raidījumā minēja piemēru par Islandi, kur pastnieks varot aiznest iedzīvotājiem ne tikai pastu vai pensiju, bet arī noteiktus produktus no veikala.
“Tas ir tas stāsts, ka arī bankomāts, pasta nodaļa – šie pakalpojumi – būs kaut kādā mērā jāsavieno, lai samazinātu izmaksas, un, lai cilvēkiem tomēr šis pakalpojums būtu pieejams. Bet arī tā, lai tie, kas to uztur, būtu spējīgi samaksāt, jo citiem vārdiem sakot, tas pārceļas uz izmaksām – uz citu pakalpojumu cenām, kas atkal citos pakalpojumu saņēmējos rada neapmierinātību, ka viens vai otrs pakalpojums bankā vai pastā ir dārgs. Bet tas vienkārši atspoguļo to, kas ir šīs izmaksas citur,” komentēja “SEB bankas” ekonomists Gašpuitis TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”.
“Tas nekas slikts nav, drīzāk valsts domā par iedzīvotājiem,” apstiprināja Gašpuitis, vērtējos valdības atbalstītos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā. “Bet ir skaidrs, ka šīs tendences, ko mēs redzam demogrāfijā, spiež tādas lietas pieņemt, jo bizness tomēr darbojas pēc šī principa – ja ieņēmumi nepārsniedz izdevumus, tad tur nekāda biznesa nav,” norādīja ekonomists Gašpuitis.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien, 16.aprīlī, atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē, ziņoja LETA.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli – saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas “Maksājumu radars” datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.
Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.
Kopumā kopš 2013.gada beigām kredītiestāžu filiāļu skaits sarucis par 91,5%.
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2013.gada beigās klientu apkalpošanas vietu skaits kredītiestādēm bija 319 vietas, savukārt 2023.gada maijā – 77 vietas, no tām skaidrās naudas izmaksas nodrošināja 27 klientu apkalpošanas vietās.
Neskatoties uz to, ka kredītiestāžu bankomāti ir kļuvuši par galveno skaidrās naudas pieejamības iedzīvotājiem nodrošināšanas avotu, arī to skaits samazinās. Saskaņā ar “The European Association for Secure Transactions” (EAST) publicētajiem datiem par situāciju 2023.gada 30.jūnijā Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju bija 4,9 bankomāti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.
Lai īstenotu pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas Banka ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un četrām lielākajām kredītiestādēm, kurām ir plašākie bankomātu tīkli Latvijā, 2021.gada septembrī parakstīja sadarbības memorandu, kurā tika noteiktas minimālās prasības skaidrās naudas maksājumu pakalpojumu pieejamībai, tai skaitā noteikti ierobežojumi bankomātu tīkla samazināšanai. 2022.gada rudenī memorandā noteikto prasību darbība tika pagarināta līdz 2024.gada 1.janvārim. Memorands tika izstrādāts labas gribas veicināšanas nolūkā, tam nav juridiski saistoša spēka un tajā noteikto prasību grozīšanai vai darbības termiņa pagarināšanai katru reizi ir nepieciešama visu pušu piekrišana.
Līdz ar to FM ieskatā Latvijā ir nepieciešams veikt pasākumus, kuri nodrošinātu pietiekamu piekļuvi skaidras naudas maksājumu pakalpojumiem, jo skaidrajai naudai kā maksāšanas līdzeklim jāspēj nodrošināt darboties spējīga alternatīva bezskaidras naudas norēķiniem.
FM norāda, ka līdz šim normatīvie akti neparedzēja skaidri noteiktu pienākumu kredītiestādēm nodrošināt skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma pieejamību ikdienā.
Likumprojekts paredz papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kura pirmajā daļā tiek noteikti kritēriji to kredītiestāžu noteikšanai, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā (nozīmīgās kredītiestādes) un uz kurām tiek attiecināts Kredītiestāžu likumā noteiktais pienākums nodrošināt klientam sniegtā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām.
Pašreizējā tirgus situācijā par nozīmīgām kredītiestādēm atzīstamas četras pēc klientu maksājumu kontu skaita un iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apjoma lielākās Latvijā darbojošās kredītiestādes, proti, AS “Swedbank”, AS “SEB banka”, AS “Citadele banka” un “Luminor Bank” Latvijas filiāle, kuras atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.
Citas Latvijā darbojošās kredītiestādes šobrīd neatrodas tuvu likumprojektā noteikto kvantitatīvo kritēriju sliekšņiem, kas FM ļauj prognozēt, ka tuvākajā laikā nozīmīgo kredītiestāžu kritērijiem atbilstošo kredītiestāžu loka izmaiņas nav paredzamas.
Tāpat līdz šim normatīvos aktos nav noteiktas prasības attiecībā uz galveno skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma sniegšanas instrumentu – bankomātiem. FM vērš uzmanību, ka pašreiz spēkā esošie normatīvie akti nenosaka prasības kredītiestādēm attiecībā uz bankomātu ģeogrāfisko izvietojumu, skaitu, minimālo darbības laiku, kā arī kā arī bez komisijas maksas izņemamās skaidrās naudas limitus, tādējādi neierobežojot kredītiestāžu rīcības brīvību sabiedrībai būtiskā pakalpojuma nodrošināšanā.
Pēdējā desmitgadē daudzviet Latvijā ir nozīmīgi samazinājies kredītiestāžu sniegto klātienes pakalpojumu klāsts un pieejamība.
Tas radījis būtisku skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu pieejamības vai pat izzušanas risku, atzīst FM.
Likumprojekts paredz papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā tiek noteiktas prasības attiecībā uz bankomātu ģeogrāfisko izvietojumu, skaitu un minimālo darbības laiku, kā arī skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma bankomātos bezmaksas pieejamības limitu. Likumprojektā paredzēti skaidrās naudas izmaksas pakalpojumam nosakāmo prasību veidi, bet to skaitlisko vērtību un pieļaujamo atkāpju noteikšanu paredzēts deleģēt Latvijas Bankai.
Līdz ar to likumprojektā paredzēts, ka Latvijas Bankas noteiktā attālumā no jebkuras vietas Latvijas teritorijā klientam ir pieejams vismaz viens kredītiestādes nodrošināts bankomāts, kurā klients var saņemt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu.
Situācijā, kad kādā noteiktā Latvijas teritorijā iedzīvotājiem Latvijas Bankas noteiktajā attālumā nebūs pieejams neviens nozīmīgo kredītiestāžu bankomāts, katrai nozīmīgajai kredītiestādei, kura, individuāli vērtējot, neiekļausies Latvijas Bankas noteikto pieļaujamo atkāpju ietvaros, būs obligāts individuāls pienākums uzstādīt bankomātu. Šāds pienākums pastāvēs kā minimums līdz brīdim, kad bankomātu uzstādīs kāda cita nozīmīgā kredītiestāde un nozīmīgā kredītiestāde, kurai attiecīgajā teritorijā nav sava bankomāta, nodrošinās, ka arī tās klienti attiecīgajā bankomātā var saņemt skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu ar līdzvērtīgiem nosacījumiem.
Nozīmīgo kredītiestāžu nodrošināto bankomātu skaits Latvijā nedrīkstēs būt mazāks par Latvijas Bankas noteikto skaitu, bankomātiem jābūt klientam pieejamiem un jādarbojas Latvijas Bankas noteiktajā bankomātu darba laikā.
Latvijas Banka, nosakot konkrētā prasības skaitlisko lielumu, ņems vērā nozīmīgās kredītiestādes klientu skaitu un Latvijas Bankas novērtējumu attiecībā uz skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma infrastruktūras kapacitātes pietiekamību skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai strauja pieprasījuma pieauguma gadījumā.
Likumprojektā arī paredzēts, ka kredītiestāde bez maksas nodrošina tās klientam – fiziskai personai, kurai kredītiestāde izsniegusi maksājumu karti, – skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu apmērā, kas nav mazāks par Latvijas Bankas noteikto mēneša limitu un maksājumu skaitu.
Paredzēts, ka Latvijas Banka noteiks minēto prasību skaitliskās vērtības, pieļaujamās atkāpes to izpildē, piemērošanas nosacījumus un kārtību, kādā Latvijas Banka pārbauda minēto prasību ievērošanu, kā arī prasības, termiņu un kārtību, kādā kredītiestādes sagatavos un iesniegs Latvijas Bankai informāciju saistībā ar minēto prasību izpildi.
Ja nozīmīgā kredītiestāde nenodrošinās bankomātu pieejamību atbilstoši noteiktajām attāluma, skaita vai darba laika prasībām vai nenodrošinās bez maksas tās klientam – fiziskai personai, kurai kredītiestāde izsniegusi maksājumu karti, – skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu noteiktajā apmērā, Latvijas Banka būs tiesīga piemērot kredītiestādei sankciju – brīdinājumu vai soda naudu līdz 50 000 eiro.
Pilnu TV24 raidījumu “Dienas personība ar Veltu Puriņu” variet skatīties šeit:
