– Ar ko ir saistīta ciemu masveidīga svītrošana no kartēm? Pērn izzuduši 118, bet VARAM pavēstījis, ka pavisam tādu neīstu ciemu esot ap diviem tūkstošiem. Kas ir īsts ciems? 35
– Jautājums, vai šie ciemi mākslīgi netika saveidoti kolhozu laikos un vai katrs māju puduris ir ciems. Jā, ja cilvēki tur dzīvo un ir infrastruktūra, piemēram, kopīga ūdenssaimniecība, apkure, pasta nodaļa un veikals, tas parāda ciema spēju ilgstoši pastāvēt. Un nesen – celtniecības buma laikā Pierīgā? Ka tik ar uzturēšanās atļaujām vēlreiz neuzkāpjam uz tā paša grābekļa un nekustamā īpašuma burbulis neplīst vēlreiz. Tas ir pilnīgs murgs – koncentrējam banku un uzņēmēju resursus, ejam pa vieglāko attīstības ceļu, būvējot dzīvokļus un cerot uz ārzemniekiem.
– Attīstītāji jau teic, ka termiņuzturēšanās atļaujas vajadzīgas, jo visas mājas vēl nav izpirktas un apdzīvotas.
– Būvniecība jau neapstājas. Tepat “LA” redakcijai blakus Dzirnavu ielā būvē trīs mājas, kas šo burbuli tikai papūtīs. Uzņēmējiem un bankām ir iestājusies tāda kā atkarība.
– Vai tas neder arī kā īstermiņa ekonomikas sildītājs, kā iesaka Latvijas bankas prezidents?
– Tas ir pilnīgi nepareizs signāls uzņēmējiem un bankām, kur būtu jāiegulda nauda. Un tad, kad ārvalstnieks ir iegādājies šo dzīvokli, tad braukā pa Eiropu, bet dzīvokli izīrē latviešiem. Tas palielina cenas spiedienu uz Latvijas iedzīvotāju, jaunajām ģimenēm ar bērniem, kuras meklē, kur dzīvot. Ārvalstnieku naudu vērts ieguldīt vienīgi ražošanā.
