– Kāpēc šajā tabulā, kurā jūs man rādāt šo sadalījumu, Ventspils vienīgā izcelta? 35
– Tāpēc, ka nupat Ventspils pārstāvji bija pie manis atnākuši ar priekšlikumiem, kā vajadzētu šo naudu pārdalīt, piemēram, par labu profesionāli tehniskās izglītības iestādēm.
– Ko ES struktūrfondu nauda dos laukiem? Iepriekšējā Eiropas septiņgadē 98 miljoni (pusotrreiz vairāk, nekā plānots no ERAF) no Lauku attīstības plāna bija atvēlēti nelauksaimnieciskajai uzņēmējdarbībai. 45% no ekonomikas dažādošanai domātajiem līdzekļiem tika iztērēti biomasas enerģijas ražotājiem. Enerģētikas mērķis sasniegts, bet darba vietu radīšanas mērķis – tikai par piektdaļu.
– Tas parāda, ka plānošana bijusi neveiksmīga. Valdības veidošanā diskutējām par to, ka vajadzētu Nacionālās attīstības plāna mērķus precizēt, bet koalīcijas partneri nebija tam gatavi.
– Lauku attīstības plāns laukus ir patukšojis. Vai pēc jūsu minēto ERAF projektu īstenošanas tieši tāpat nesecināsim, ka kaut ko ražosim vēl modernāk un intensīvāk un ka darbinieku vajag vēl mazāk?
– Primāri jāraugās, lai uzņēmējdarbība laukos būtu. Biomasas staciju veicināšanā trīs ministrijas vilka katra uz savu pusi – Vides ministrija rūpējās par zaļumu, Ekonomikas ministrija – par enerģētiku, Zemkopības ministrija – par nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, kas noveda pie pārmērīga atbalsta un tirgus izkropļojumiem. Latvijas laukos saradies vesels slānis pūdētāju.
– Vai tad Nacionālā apvienība neiestājas par enerģētisko neatkarību?
– Protams, protams, bet kukurūzas pūdēšana enerģijas ražošanai izspieda cilvēkus no laukiem. Vairāk jādomā par tās biomasas izvešanu no meža, kas tur paliek pēc izciršanas.
