– Bankas iet no laukiem prom. Pat no tām pilsētām, ko esat nozīmējuši par attīstības centriem – Valkas, Gulbenes un citām. “Latvijas Pasts” jau tur uzņēmies būt par tādu finanšu pakalpojumu sniedzēju. Vai sagaidāms valsts noteikts standarts – cik tālu no iedzīvotāja drīkstētu atrasties skaidras naudas izņemšanas punkts un bankas filiāle? 35
– Mēs jau esam pie tā ķērušies. Dažas darba grupas kopā ar Satiksmes ministriju, “Latvijas Pastu” un Komercbanku asociāciju jau ir notikušas. Manuprāt, ir divi risinājumi. Tāds kā Kocēnu pagastā, kur pašvaldībā var izņemt un iemaksāt naudu. “Latvijas Pasta” piedāvātais variants ir otrs. VARAM pieļauj abu variantu pastāvēšanu. Skandināvijā valsts pasts savus pakalpojumus deleģē sniegt privātuzņēmējiem.
– To “Latvijas Pasts” jau ir izmēģinājis, un tas atmira pats no sevis. Tiem veikalniekiem, kuri to uzņēmās, klapatu bija vairāk nekā ienākumu.
– Attīstība iet milzu soļiem uz priekšu. Varbūt nav jādomā, kur izņemt naudu, bet kā nodrošināt, lai visos veikalos var norēķināties ar karti?
– Pensionāri par piemājas zemes uzaršanu traktoristam ar karti nesamaksās…
– Grūti noteikt attālumu kilometros līdz bankomātam. Vai to nodosim pastam vai pagastu pārvaldēm…
– Minējāt par pakalpojumu deleģēšanu privātajiem. Varbūt finanšu pakalpojumu veikalniekam sniegt būtu atbilstošāk nekā pasta pakalpojumu?
– Esam apzināti gājuši uz to, lai visus valsts pakalpojumus varētu sniegt ar bezskaidras naudas norēķiniem. Labi, ka pie viena galda VARAM sēž ar Satiksmes ministriju un Komercbanku asociāciju. Mēneša laikā nāksim klajā ar risinājumu.
– Kā ES nauda seko pagastam? Vai nauda seko jūsu, Nacionālās apvienības, politiskajam uzstādījumam par uzņēmējdarbības attīstību laukos?
– Ir trīs galvenie virzieni, kā piesaistīt privātos investorus nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības veidiem. Pavisam 59 miljoni eiro no ERAF Pilsētvides naudas tiek sadalīti šādi: 11 miljoni lielajām pilsētām, 11 reģionālajiem attīstības centriem, bet 37 miljoni pārējām pašvaldībām. Kad veidojām valdību, šo sadalījumu neizdevās pārskatīt, bet tagad ZZS nāk ar priekšlikumiem, kā to tomēr darīt. Pusceļā – no 2016. līdz 2018. gadam – varam to pārskatīt atkarībā no naudas izmantošanas. Piemēram, Liepāja jau tagad saka – visu esot nosiltinājuši.
– Nu jā, starp pilsētām kvotu taču nav.
– Bet pilsētu mēri grib tādas.
– Pat Junkera plānam kvotu nebūs… Ja jau grib godīgu sadalījumu, tad jau vajadzētu rēķināt pēc iedzīvotāju skaita.
– Tāda bija Daugavpils pieeja, bet tā neguva atbalstu Lielo pilsētu asociācijā. Rīgai papildu vēl ir 28 miljoni eiro no Kultūras ministrijas degradēto teritoriju sakārtošanai.
