– Tad jau investīciju baņķierim Ģirtam Rungainim ir taisnība, kurš pirms diviem gadiem laikrakstā “Deloviji Vestji” Latvijas reģionu vienmērīgu attīstību nosauca par “utopiju, kurai jābeidz ticēt pēc iespējas ātrāk”, piebilstot, ka “dažādi mēģinājumi attīstīt reģionus, turklāt šai šķietamajai attīstībai vēl piešķirot daudz naudas, ir vienkārši šo līdzekļu izniekošana”? Vai jums ir plāns, kā šo tendenci apturēt? 35
– Tā ir ļoti triviāla pieeja. Ja mēs gribam atsvešināties no kultūrvēsturiskām vērtībām un domāt tikai par ekonomisko izaugsmi, tad visvienkāršākais ir koncentrēt līdzekļus Rīgā. Savulaik ar kādu arhitektu diskutējām, kādēļ pēc Pirmā pasaules kara uz Ameriku aizbrauca vairāk nekā miljons lietuviešu, bet latvieši – ne. Atbilde vienkārša: latvieši no laukiem devās uz Rīgu. Bet lietuviešiem tik lielas pilsētas nebija, un viņi no Liepājas devās uz Ameriku. Rīga savu lomu, kas atainota Augusta Deglava romānā, pierādījusi ne reizi vien. Tādā triviālā ekonomiskā pieejā mums būtu jāatbalsta tikai Rīgas attīstība. Tas būtu lētāk.
Bet nav tik vienkārši izmērīt veselības atšķirības rīdziniekam un lauciniekam. Nedrīkst labklājību izmērīt tikai naudas ienākumos. Mūsu ministrija un Nacionālā apvienība strādā pie tā, lai pietiekami kvalitatīvus dzīves apstākļus nodrošinātu visā Latvijas teritorijā. Protams, tas kaut ko maksā. Vienlaikus modernās tehnoloģijas, internets atsver līdzšinējās mobilitātes izmaksas.
Mūsu nākamais solis ir e-pakalpojumu veicināšana valsts iestādēs un pašvaldībās. Pašlaik 900 vietās cilvēki saņem dažādus pakalpojumus. Mūsu mērķis ir deviņas desmit reizes mazāk šādu piekļuves vietu, bet, īstenojot vienas pieturas principu, nodrošināt lielāku e-pakalpojumu pieejamību. Plānojam, ka pēc trim gadiem 90% no iedzīvotāja saziņas ar valsts un pašvaldību iestādēm notiks elektroniskā formā. Tomēr apzināmies, ka ne visi cilvēki reģionos jau tuvākajos gados spēs pilnvērtīgi lietot e-vidi. Tāpēc nodrošināsim iespēju klientu apkalpošanas centros saņemt pakalpojumus un konsultācijas arī klātienē. Šis pakalpojums tiks sniegts, sadarbojoties gan valstij, gan pašvaldībām.
– Šādi arī pašvaldības un valsts iestādes iet uz strādājošo skaita samazinājumu. To, manuprāt, vajadzēja īstenot vismaz pirms desmit gadiem. Beidzot tas ir sācies, bet laikam tāpēc, ka patukšojušies reģioni to piespieduši veikt tagad. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts secinājis, ka vienīgās nozares, kurās laukos bijis darbinieku pieaugums, ir tirdzniecība un ēdināšana, bet tās, kas visvairāk zaudējušas – lauksaimniecība, mežsaimniecība.
– Jā, agrāk stabilu dzīvi nodrošināja vecsaimniecība ar 40 hektāriem, bet šodien tam vajadzīgi tūkstoš hektāru un vairāk. Attīstība radījusi liekus cilvēkus laukos. Tāpēc ir svarīgi radīt alternatīvu. Piemēram, Latgales rīcības programma, apmācot bezdarbniekus, būvējot ceļus, dodot resursus uzņēmējdarbības infrastruktūrai. Šādas programmas jāveido arī citos attīstības reģionos.
