Lauki bez cilvēkiem nepastāvēs 0
“Latvijas Avīzes” publiskajā diskusijā “Kā saglabāt laukus?” piektdien Lestenē piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija), Tukuma novada domes deputāts Agris Jaunkļaviņš (ZZS) un Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes pārstāvis Ansis Saliņš (“Vienotība”).
Vīzija
– Kāda ir Latvijas lauku nākotnes vīzija: sakopti vai apdzīvoti lauki?
A. Jaunkļaviņš: – Gan sakopti, gan apdzīvoti. Pirms piecdesmit gadiem pēc augstskolas beigšanas atnācu šeit, toreiz lauksaimniecības artelī “Lestene” strādāt par agronomu. Tagad redzu, ka pēc piecdesmit gadiem, pateicoties jūsu svētīgam darbam paju sabiedrībā, ko noturējis Egīls Seņkāns, Lestene ir gan sakopta, gan apdzīvota. Jums veicies, bet, ja tādas saimniecības būtu citur, kā agrāk, “Vienībā”, “Dzintarzemē”, “1. maijā” un Kandavā…
A. Saliņš: – Jaunu tehnoloģiju virzīti, lauku sakopšana tiešā veidā prasa arvien mazāk darbaspēka. Lauksaimniecība nebūs tā nozare, kas laukos dos visvairāk darba vietu, jo zemie tiešmaksājumi un konkurence ar ES zemniekiem spiež lielākus ražošanas apjomus sasniegt ar, cik vien iespējams, mazāku darbaspēku. Tāpēc jāveido darba vietas citās nozarēs, jo lauki bez cilvēkiem nevarēs pastāvēt. Es kā zemnieks negribētu savā pagastā dzīvots viens pats vai divatā ar vēl kādu. Gribu redzēt rosību, bērnus laukos, skolas.
E. Sprūdžs: – Nevajadzētu būt izvēlei – sakopti vai apdzīvoti. Ja tā sev jautāsim, tad pie tādas izvēles arī nonāksim.
Diskusijas uzstādījums “Kā saglabāt…” man drusku atgādina Latgales pieeju – Latgale esot ļoti depresīvs reģions, kam ļoti vajag palīdzēt. Ja nepalīdzēs, būs pavisam slikti. Tāpat mēs varētu jautāt, kā saglabāsim Latvijas pilsētas, kā saglabāsim veco paaudzi. Tāda pieeja mums, latviešiem, ir ļoti raksturīga. Cerams, ka nākamajos septiņos gados spēsim tikt vaļā no vaimanoloģijas.
Atbilde jāsāk meklēt mums pašiem. Reģionos esmu saticis daudz veiksmīgu, motivētu un darbīgu cilvēku ar idejām, kas smagi strādā un sasniedz labu iznākumu.
Virziens
E. Sprūdžs: – Nevar ignorēt faktu, ka konkurētspējīgāka lauksaimniecība ir saistīta ar mazāku nodarbināto skaitu. Līdz ar to laukos nodarbinātībā kaut kam ir jāmainās, ja gribam saglabāt esošo apdzīvotību. Latvijai noteikti jāiet bioloģiskās lauksaimniecības virzienā, uz nišas lauksaimniecību, kas neaudzē graudus vagoniem.
Ir divi virzieni, kuros ir jāstrādā. Pirmais – darba vietas nākotnē jāveido attīstības centros, jo neizbēgama resursu koncentrācija. Tas nenozīmē, ka cilvēkiem ir jāpārceļas uz pilsētām – jāturpina dzīvot latviešu tradicionālajā dzīvesveidā un, izmantojot normālus ceļus un sabiedrisko transportu, jānokļūst darbavietā.
Otrais – nav izslēgta nodarbinātība laukos. Piemēram, satelītuzņēmumi, kas sagatavo pusfabrikātus uzņēmumam attīstības centros, – amatnieks var strādāt mājās un produkciju piegādāt reizi nedēļā.
– Tātad lauksaimniecībā strādās mazāk, bet laukos dzīvos tikpat cilvēku, kas brauks strādāt uz centriem, kā, piemēram, Tukums?
A. Saliņš: – Laukos jāveicina nelauksaimnieciskā uzņēmējdarbība.
Tikai mēnesi Lauku atbalsta dienestā varēja pieteikt projektus – iesniegti pusotrs tūkstotis projektu par 64 miljoniem latu, kaut atbalstīta ir puse no tiem – par 30 miljoniem. Tie apliecina, ka laukos dzīvot un pelnīt vēlas daudz vairāk, nekā valsts spēj atbalstīt.
– Ministrs “Latvijas Avīzes” dienā Apē pirms pusgada izteicās, ka katrā novada centrā vajadzētu biznesa konsultantu. Kas darīts šajā jautājumā?
E. Sprūdžs: – 2013. gada budžetā ieplānots budžeta palielinājums plānošanas reģioniem šādu struktūru veidošanai. Vēl konsultanti nekur nesēž, bet nākamgad vajadzētu būt pieejamiem.
Kustība
No zāles: – No maniem bērniem viens uz darbu brauc 36 km, otrs – 50 km. Kad no algas jāmaksā pilns ceļš, nekas daudz pāri nepaliek…
E. Sprūdžs: – Vispirms jāsakārto infrastruktūra, kurā valda bardaks. VARAM uzprasās to reformēt, varbūt nākamgad ļaus. Jo pašreiz visus satiksmes veidus neliek kopā – dzelzceļš atsevišķi no autobusiem, mikroautobusi atņem pasažierus dotētajiem autobusiem, privātais autotransports it kā vispār neeksistē…
Situācijā, kad visu algu nobraukā ceļā kā jūsu bērni, piedāvājam konkrētu politisko risinājumu: palielināt neapliekamo minimumu par katru kilometru, kas pārvarams uz darbu, sākot, piemēram, no 15 km attāluma līdz kādiem 50 – 60.
– Vai labklājības ministres Viņķeles ierosinātais mobilitātes pabalsts tiktu izmaksāts papildus?
– Labklājības ministrijas ideja šķiet bīstama, jo tā sūta nepareizu signālu sabiedrībai – valdība vēlas, lai cilvēki brauc uz pilsētām. Nu Labklājības ministrija ir koriģējusi mobilitātes pabalsta darbību tikai reģiona ietvaros. Arī jūsu reģionā tiktu atbalstīta braukšana strādāt uz citu pilsētu, nevis Rīgu. Atgādinu, ka nekādi lēmumi valdībā par to vēl nav pieņemti.
A. Saliņš: – Visas programmas, kas atbalsta lauku cilvēku pārvietošanos uz darbu, ir apsveicamas. Studiju laikā Vācijā novēroju, ka cilvēki uz darbu brauc 70 – 80 kilometrus, novieto auto pie dzelzceļa stacijas un tālāk dodas ar vilcienu.
NAP un Lestene
A. Jaunkļaviņš: – Jaunais Nacionālais attīstības plāns ir tāda pati sapņu grāmata kā iepriekšējais, kas tiek rakstīts, lai saņemtu Eiropas naudu. Tajā nekā nav par Lesteni – ne konceptuāli, ne konkrēti. Iepriekšējā pieņemtajā redzējumā cilvēks izvirzīts pirmajā vietā. Pagājuši pieci gadi, un ārzemēs ir simti tūkstoši mūsējo. Vai tas nozīmē – cilvēks pirmajā vietā? Jaunajā NAP ierakstīts “ekonomiskais izrāviens”. Mēs jau esam “uzrāvušies”.
E. Sprūdžs: – Šis plāns nav sapņu grāmata, jo, pirmkārt, ir daudz konkrētāks ar noteiktu rīcību ekonomikas ieņēmumu palielināšanā un, otrkārt, nekad iepriekš plāns nav bijis sasaistīts ar finansējumu.
Līdz šim valdības komunikācija bijusi tikai par 21 attīstības centru, kas rada maldīgu sajūtu, ka visi resursi tiks koncentrēti tikai tajos. NAP nevar atļauties neko neteikt cilvēkiem, kas dzīvo ārpus tiem. Piemēram, par nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību laukos. To tad arī centīsimies šajā plānā uzlabot. Tad par Lesteni būs vairāk, es ceru.
Ausma no Slampes: – Valstij naudas netrūkst, tā neprot to sadalīt. Zemi atļāva izpirkt ārzemniekiem.
A. Jaunkļaviņš: – Valdībai ir citāda izpratne nekā mums, kā naudu pareizi sadalīt. Tāpat politiskajām partijām. Par to var diskutēt. Taču NAP nav par to, kā naudu saražot. Valdība tautu audzina par pabalstu saņēmējiem, nevis par uzņēmējiem vai darba ņēmējiem. Katram pagastam vajag piešķirt nevis pabalstu, bet par to naudu nodrošināt dotētu autobusu divreiz dienā, kas aizved uz darbu un atpakaļ.
E. Sprūdžs: – Esmu pret daudzām lietām, kas izskatās pēc pabalsta, jo neveicina attīstību. Valstij jārada motivējoši instrumenti, nevis uzturoši. No šā viedokļa jāpārskata arī pašvaldību izlīdzināšanas sistēma.
A. Saliņš: – 2014. gadā beigsies pēdējie ierobežojumi lauksaimniecības zemes pārdošanai ārzemniekiem. Manuprāt, jāizstrādā zemes pārdošanas noteikumi ārzemniekiem, ko sen jau vajadzēja izdarīt: noteikta lauksaimnieciskā izglītība, jānodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.
– Vai zaļā ekonomika spēs būt konkurētspējīga? Nav pretrunā ražošanas interesēm?
E. Sprūdžs: – Uzskatu, ka Latvijā ir ļoti liels potenciāls, pozicionējoties kā zaļai, ilgtspējīgai ekonomikai. Nekāds cits attīstības virziens pasaulē nav iespējams. Latvijai ir iespēja mācīties un būt pirmajai līderu klubiņā, nevis gaidīt, kad ūdens smelsies mutē. Vakar, runājot ar ASV vēstnieku, saņēmu signālu: ja jūs pozicionēsities kā zaļa (vai pat zaļākā valsts pasaulē), ASV investoriem būs lielākas intereses šeit izvietot savas ražotnes.
Zaļā enerģija tāpēc nav prioritāte nākamajiem septiņiem gadiem, jo mēs jau tāpat lielu daļu gūstam no atjaunīgajiem resursiem. Vairāk jāpiepūlas energoefektivitātē (siltināšanā) un resursu efektīvākā izmantošanā.
Novadu 11. Grāmatu svētkus Lestenē atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, “Lattelecom”, “Vienotība”, Reformu partija, Zaļo un zemnieku savienība, SIA “Vesta-LK”, SIA “Drukātava”, SIA “Skapīc”, Anita Mellupe, dr. Pāvils Vasariņš (Toronto), Mārtiņš Lasmanis (Zviedrija), Mirdza Kļaviņa (Zviedrija), Alfrēds Rubiks, Tukuma novada dome, Tukuma bibliotēka Sadarbības partneris: “LDz Cargo” Informatīvie atbalstītāji: “Latvijas Avīze,” Tukuma novada dome, Tukuma bibliotēka, “Tukuma Ziņotājs”, “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, Tukuma muzejs |
