Laukakmeņiem vieta latviešu pirtiņā: lielvārdieša Ojāra pieredze 0
Indulis Burka, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Pirtskrāsns nav iedomājama bez akmens krāvuma neatkarīgi no tā, vai ir sauna, baltā vai melnā pirts. Tieši akmens krāvums gādā par to, lai pirtī būtu pietiekams siltums ilgāku laiku. Dzirdēts, ka laukakmens, ko gadsimtiem pirtīs izmantojuši mūsu senči, nemaz neesot tik labs un tā vietā labāk izmantot pirtskrāsnīm domātos importa vulkāniskos iežus. Vienota viedokļa šajā jautājumā nav, taču ikvienam pirts cienītājam tas ir savs. Tāds ir arī pirtniekam, lielvārdietim Ojāram Bistrovam, kurš saimnieko pirtī Šalkas.
Kuri labāki – vietējie vai importa?
“Pirts akmeņu izvēli nosaka pirts veids, izmērs un krāsns veids. Vieni akmeņi vairāk piemēroti būs elektriskajām krāsniņām saunās, citi melnajām pirtīm, kur liesmas pieskaras tieši akmens krāvumam. Vēl citi būs iederīgāki tradicionālajās baltajās pirtīs, kur dūmi no krāsns nenonāk pirts telpā, bet tiek ievadīti skurstenī. Atšķirsies arī temperatūra, līdz kuram akmeņus paredzēts uzkarsēt,” skaidro pirtnieks.
Lielākoties individuālajās pirtīs izmanto metāla pirtskrāsnis, kurām apkārt aplikts akmens krāvums.
Bistrova kungs iesaka nepārcensties ar krāsns un akmens krāvuma izmēriem. Tiem jābūt samērojamiem ar pērtuves izmēriem. Ja krāsns un akmens krāvums būs par lielu, pirtī nevarēs uzturēties – tajā vienkārši būs par karstu.
Jo mazāka krāsniņa, jo mazāka izmēra akmeņi jāizvēlas. Jo lielāka – jo lielāki akmeņi nepieciešami.
“Kāpēc sākusies diskusija par to, vai uz lauka vai upē salasītie akmeņi pirtij nemaz neesot tik piemēroti? Iespējams tāpēc, ka īsti nav zināms, kādas vielas var būt paslēptas akmens sastāvā un kā tās uzvedas augstā temperatūrā. Vai šie akmeņi neizdala kādas kaitīgas gāzes.
Vēl kāda nianse, ko nevar neņemt vērā, – ja pirms gadiem divdesmit centāmies atklāt sen aizmirstas lietas par pirti, pašlaik pirts un tās aprīkojums ir kļuvis par biznesu. Ja tas ir bizness, tam jānes peļņa, un tiek radīti stāsti par tās vai citas lietas labajām īpašībām. Tas veicina pārdošanu, tāpēc ikviens stāsts jāizvērtē kritiski,” pārliecināts pirtnieks.
Pirtskrāsns akmeņi melnajā pirtī.
Kā izvēlēties akmeņus
Ja plānots akmeņus salasīt uz lauka vai izcelt no ūdens, tie jāizvēlas ar iespējami smalkāku struktūru. Šādi akmeņi būs blīvāki, smagāki un labāk saglabās siltumu. Piemēram, lielgraudu granīta gabali nebūs piemēroti – tie plīsīs un drups, neturēs karstumu. Latvijā sastopamo granīta laukakmeņu svars svārstās no trim līdz astoņām tonnām. Tās ir lielas atšķirības.
Ir vairākas metodes, kā noteikt, vai akmens der pirtij. Piemēram, der tie, kas vēlā vakarā pēc saulainas dienas vēl ir silti. Var nolikt akmeņus zālē un no rīta vērot, uz kura ātrāk nožūst rasa.
Akmeņi bez ieslēgumiem
Nav ieteicams izvēlēties akmeņus ar dažādu citu minerālu ieslēgumiem, dzīslām. Dažādi minerāli karstumā izplešas atšķirīgi, un šāds ieslēgums karstumā var akmeni saplēst.
“Dzirdēts, ka pirts akmens uzsprāgst, pirms tam vēl uzliets ūdens. Tas tāpēc, ka akmens izpleties nevienmērīgi. Taču vai tāpēc jāatsakās no mūsu tradicionālā laukakmens? Es tam negribētu piekrist. Protams, ievestajiem akmeņiem tiek piedēvētas dažādas dziednieciskas īpašības. Katram akmenim tvaiks ir citāds, bet vai tāpēc visa krāsns jāapliek ar šādiem importa akmeņiem? Turklāt tas ir ļoti dārgi. Vai varam atļauties par akmeņiem vien samaksāt 1000 eiro? Un cik ilgi tie kalpos? Vieni apgalvo, ka 50, citi – 100 kurināšanas reizes. Un tad nu šie akmeņi jāmaina…” skaidro pirtnieks.
Mazākām pirtīm – mazāki
Mazai krāsnij nemaz nav iespējams izmantot lielus laukakmeņus, un, iespējams, vērts izvēlēties ievestos akmeņus, kuriem ir lielāks blīvums un kuri labāk saglabā siltumu – tas kartupeļa lieluma akmens ilgāk būs karsts.
No ievestajiem akmeņiem izplatītākie ir sarkanais kvarcīts, Gabro diabāzs, ziepjakmens un žadeīts. Tāpat akmens krāvumā mēdz likt čuguna bumbas. Tās novieto dziļāk krāvumā un ūdeni uz šīm bumbām nelej. To uzdevums – ilgāk saglabāt siltumu.
Pastāv dažādas teorijas
“Ir teorijas, ka enerģētiski vērtīgāki ir apaļas formas akmeņi, nevis šķeltie. Bet visi ievestie akmeņi ir drupināti un šķelti, arī pulētie. Arī laukakmeņi pirms tam bija daļa no kāda lielāka akmens, ko laiks ir nogludinājis. Man šķiet, ka teorijas tiek radītas un pieslīpētas katrai konkrētai vajadzībai. Izvēli nosaka tas, kura teorija konkrētam cilvēkam patīk labāk,” – tā Ojārs Bistrovs.
“Kā nomērīt, cik liela nozīme pirtī procentuāli ir akmeņiem? Ja viss kopā ir simts, cik no tiem ir pirts telpa, slotiņa, krāsns, akmeņi? Es teiktu – 50 procentu. Bet, ja izmanto laukakmeni vai žadeītu? Kā izmainīsies šie procenti? Manuprāt, šos īpašos akmeņus var izmantot kā piedevu. Pamatmasu veido rūpīgi izvēlēts laukakmens, bet gara uzmešanas vietā var uzbērt, piemēram, spaini žadeīta.”
Uzziņai:
• Žadeīts – zaļš minerāls, pusdārgakmens. Liela blīvuma žadeīts tiek izmantots pirtskrāsnīm, jo tas ir ķīmiski inerts un nereaģē ar ūdeni pat augstā temperatūrā. Iztur sasilšanu līdz 1000 grādiem, nedeformējas un nesabrūk, strauji mainoties temperatūrai. Uzskata, ka minerāls veicina sārņu izvadīšanu no organisma, normalizē urīnizvadsistēmas darbību, nostiprina nervu un sirds-asinsvadu sistēmas darbību. 10 kilogramu šā minerāla nopērkami par aptuveni 45 eiro.
• Sarkanais kvarcīts – ļoti ciets, smalkgraudains minerāls, kas lielākoties sastāv no kvarca. Tas var izturēt sakaršanu līdz 1600 grādiem. Sarkanais kvarcīts neplaisā pat krasās temperatūras izmaiņās. Labi uztur siltumu. Cena – ap 10 eiro par 20 kilogramiem.
• Gabro diabāzs – smalkgraudains vulkāniskais iezis tumši pelēkā vai zaļganmelnā krāsā. Ķīmiski un minerālu sastāvā tuvs bazaltam. Gabro diabāzs labi uzkrāj un pēc tam izdala siltumu. Tam nav nepatīkamas smakas, iztur ap 300 sildīšanas un dzesēšanas ciklu. Uzskata, ka minerāls stimulē sirds un asinsvadu sistēmas darbību, nomierina nervu sistēmu, pozitīvi ietekmē aknas un nieres. 20 kilogramu šā minerāla nopērkami par aptuveni 6 eiro.
• Ziepjakmens – ciets iezis, izveidojies magnezīta un talka kombinācijas rezultātā. Tas iztur vairāk nekā 500 sildīšanas un dzesēšanas ciklu, neplaisā un nenoārdās. Uzkrāto siltumu atdod ilgi un vienmērīgi. Uzskata, ka ziepjakmens spēj palielināt imunitāti un palīdz cīnīties ar daudzām saaukstēšanās un vīrusu slimībām. Ziepjakmens ietekmē pazeminās asinsspiediens, uzlabojas elpošanas sistēmas stāvoklis, vielmaiņa, stabilizējas asinsrite. Cena – aptuveni 9 eiro par 20 kilogramiem.
