Kļūt par instrumentu priekam 4
Mana aizraušanās ir fotografēšana. Bildējot dabu, zāli, zemi, cilvēkus, izgaršoju mirkli, kurā atrodos. Tagad daudzi fotografē dabā, un tas ir lieliski. Allaž atrodies svaigā gaisā, redzi dabas skaistumu, ķer saules starus, saņem D vitamīnu. Tas rada cilvēkā labestību, mīlestību. Skaistums vienmēr šķīdina ego. Tā var būt lietaina diena ar mirdzošu lāsi vīnogulājā, miglas plīvurs pļavā, ziemas rīts ar lāstekām – viss uzrunā, vienmēr uzrunā un labvēlīgi iedarbojas uz neiromediatoru ceļiem, uzlabojot garastāvokli un bagātinot personību. Protams, fotografējot es neprātoju par neiromediatoriem.
Man patīk fotografēt ar makroobjektīvu. Ērglis lido augstu, pārskata laukus un āres, bet viņa redze ir tik attīstīta, ka vienlaikus saskata blusu sava medījuma kažokā. Līdzīgi ļauj pietuvināt šis speciālais objektīvs. Ieraugu skaistumu, ko neredz ar aci. Tā ir ieiešana Dieva izpausmes vissmalkākajās niansēs, īsts brīnums. Pievelku tuvskatā un sajūtu absolūto dāsnumu, ko Dievs dod. Starp citu, arī ļaundabīgs audzējs, ja tā niansētās daļas skata milzu palielinājumā, izskatās ļoti skaists. Kādam šis salīdzinājums šķitīs pārāk skarbs, bet mana filozofija ļauj tā domāt. Vien cilvēka prāts to vērtē kā sliktu, taču pavisam citādi, ja to uztver kā Dieva izpausmi.
Nekrist tumšā bedrē
Es apzināti izvēlos veselīgu pārtiku, tomēr ik pa brīdim paslīd kāja. No bērnības biju pieradināta labi un garšīgi mieloties, bet man nepietika ar paēšanu vien, nereti vienkārši pierijos. Paklusām no vecākiem pirku saldumus un ēdu, līdz vēders uzpūtās kā grūtniecei piektajā mēnesī. Arī tagad reizēm uzrodas mīlas aptumsums pret ēdienu. No ieraduma nav viegli atteikties, bet es pie tā strādāju. Vienmēr atceros iemeslu, kāpēc sāku sevi disciplinēt, – tās ir atmiņas par sāpēm, kas posta tīkamu uzturēšanos savā ķermenī, liekot arī tuviniekiem ciest, jo nezina, kā palīdzēt. Vēlme aplaimot maņas ar garšīgu saldumiņu var atkal iemest mani tumšajā bedrē… Jābūt modrai, jāsmeļas zināšanas, lai saprastu, ko lieku mutē. Agrāk izmēģināju dažādas ēšanas sistēmas, biju arī zaļēdāja, svaigēdāja, taču šādi tikai pasliktināju veselības problēmas. Agrāk domāju, ka svaigēšana varbūt nav piemērota man, bet der citiem. Tagad uzskatu: strikta svaigēšana īsti neder nevienam! Par to pārliecina jaunākie zinātniskie pētījumi.
