Atrast līdzsvaru jogā 4
Jogas filozofija arvien raksturo manas dvēseles tiecību. Ar jogu nesasniedzu kaut kādu mistisku garīgumu. Tā ietver prasmju un apzinātas rīcības apgūšanu, līdzīgi tam, kā bērnībā mācījos braukt ar divriteni. Toreiz visvairāk apbūra zvaniņš pie riteņa stūres – spīdīgs un skanīgs. Līdzīgi hatha joga sākumā vilināja ar iespaidīgām pozām. Šķita, tās jāapgūst par visām varītēm, lai arī kādu lokanību tas prasītu.
Patiesībā joga nav stāsts par pozu ārišķīgo veidolu. Lai cik dīvainas tās šķistu, ar jogas pozām var panākt enerģijas un fizisko procesu plūsmas atgriešanos līdzsvarā. Pat visvienkāršākā piedāvā iespēju pieregulēt sevi no iekšpuses, uzskaņot organismu. Jogu esmu mācījusies pie labākajiem speciālistiem pasaulē, likusi eksāmenus, tomēr ar to vien ir par maz. Esmu izstudējusi neskaitāmi daudz grāmatu un vēl arvien to daru – Skolotāju teiktais dod virzienu tālākajam. Tas motivē mani rakt dziļāk, pati izprotu būtību. Laižos okeāna dziļumā, nepalieku šūpojamies virspusējos vilnīšos. Hatha jogā nav mistikas, bet gan dziļi zinātniska, biomehāniska pieeja katrai asanai. Ja zināšanu nav, iznāk vien parasta vingrošana. Pētnieki atklājuši, ka joga dod iespēju paaugstināt neiromediatora GABA līmeni. Neiromediatori ir ķīmiskas vielas organismā, kas vada nervu impulsus neironu līmenī, ļauj smadzeņu šūnām savstarpēji komunicēt. GABA sniedz mums mieru un relaksāciju. Ja tā līmenis ir pārāk zems, var rasties nemiers, pavājināties koncentrēšanās spēja, palielināties iekšējā spriedze, grūti atslēgt prātu… Te var palīdzēt sevis novietošana dažādās asanās un piemērota elpošana.
Pārlēkt plaisām medicīnā
Jau kopš bērnības nevaru lepoties ar labu veselību. Tāpēc daudz laika veltu, lai izzinātu jauno veselības jomā. Patlaban esmu aizrāvusies ar funkcionālo medicīnu. Tās apgūšana padara manu dzīvi jēgpilnu. Tāpat kā ājurvēda arī funkcionālā medicīna atzīst, ka veselība tās visaptverošajā nozīmē jāveido pašam. Vienkārši sakot, organisms dabiski grib būt vesels, tik nepieciešams tam palīdzēt. Lai zinātu, kā to darīt, nepārtraukti skolojos. Savās zināšanās dalos ar tiem, kuri tāpat kā es nav spējuši rast atbildes. Izjūtu cieņu pret medicīnu un ārstiem, tomēr ir skaidrs, ka plaisa medicīnā eksistē. Lai gan zinātnieku aprindās ir akceptētas daudzas specializāciju jomas un modeļi, piemēram, uztura un dzīvesveida maiņa, tas joprojām netiek pienācīgi novērtēts.
Nekad neesmu nostājusies pret zāļu lietošanu, noteiktos brīžos tās var būt nepieciešamas. Man pašai zāles nācies lietot jau kopš bērnības. Taču vēlāk radās interese pētīt, un tad atklāju, ka vairākums medikamentu bloķē ķermeņa sistēmas, nebalstot tās un patiesībā nemaz nedziedinot. Pārsvarā tie orientēti uz īslaicīgu simptomu mazināšanu un atvieglošanu. Šī atklāsme iekurināja kaisli izzināt, kā uzturs iekļaujas kopējā atveseļošanās vai, gluži pretēji, neveselības vairošanas ainā.
Funkcionālā medicīna ir pasaulē ļoti pieprasīts virziens, īpaši Vācijā un ASV. Tas ir zinātniski pamatots, dabisks veselības atgūšanas veids. Tiek ārstētas nevis atsevišķas slimības, bet meklēti sasirgšanas cēloņi. Ja iedomājas leduskalnu, tad slimības, piemēram, diabēts, fibromialģija, artrīts vai autoimūna saslimšana, ir virspusē redzamais, taču cēlonis ir zem ūdens – meklējams organismā dziļāk esošajās fizioloģiskajās pārmaiņās, ķermeņa sistēmu disfunkcijā, to līdzsvara zudumā.
Funkcionālā medicīna izmanto zinātniskus principus, terapiju kombinējot no dabiskajām aktīvajām vielām, drogām, homeopātijas, diētas un dzīvesveida pārmaiņām, pievienojot garīgi emocionālas konsultācijas. Ja nepieciešams stiprāks impulss, lieto arī farmaceitiskus preparātus. Svarīgi arī tas, ka cilvēks tiek izglītots par paša veselību.
