Šajā mācību gadā vēl ne, bet jau nākamajā skolas gaitas vajadzētu sākt sešgadniekiem. Joprojām daudz kas nav skaidrs: vai tad, ja 1. klase būs bērnudārzā, arī septiņgadīgie tur paliks mācīties? Ja jā, tad kas notiks ar mazuļiem, kuriem tāpēc nebūs vietas bērnudārzā? Vai tiešām sešgadīgie un septiņgadīgie mācīsies kopā un pēc vienas programmas? 20
Jaunais standarts tiek izstrādāts atbilstoši bērna vecumam, viņa vidējai attīstības pakāpei šajā vecumā, neiedziļinoties, vai tā būs sešgadnieku izglītība vai 1. klase. Ja bērns nebūs gatavs doties uz skolu, viņš paliks bērnudārzā. Arī šobrīd vecāki paši izvērtē, kurā brīdī laist bērnu uz skolu.
Kādā statusā tas negatavais bērns paliks bērnudārzā: kā pirmklasnieks, ja jau 1. klases vielu varēšot apgūt bērnudārzā, vai kā bērnudārznieks?
Viņam būs abas šīs iespējas. Septiņgadniekam gan būtu jāiet uz skolu. Tā ir tikai dabiska situācija, ka vienā klasē būs nedaudz atšķirīga vecuma bērni. Tā ir arī tagad, jo bērni dzimst gan janvārī, gan decembrī.
Vairākkārt esat teicis, ka vajadzētu pagarināt mācību gadu. Vai beidzot ir skaidrība, vai tas tiešām būs jādara, ieviešot jauno izglītības saturu?
Tas noteikti nebūs pašmērķis, taču tās var būt sekas jaunā standarta kalendārajai izveidei. Taču, tā kā jaunais saturs vēl nav pilnībā gatavs, arī par mācību gada garumu vēl nav skaidrības. Katrā ziņā nebūs tā, ka mehāniski katrai klasei pieliks klāt divas mācību nedēļas. Man arī šķiet, ka būtu vajadzīgs viens papildu brīvlaiks pavasara pusē. (Lēmums par vēl vienas brīvlaika nedēļas ieviešanu nesen pieņemts Igaunijā. – I. K.).
2004. gada izglītības reforma, kas lika krievu skolām vairāk priekšmetu mācīt valsts (latviešu) valodā, tika ieviesta, kad iepriekš bijāt izglītības ministrs. Tad bija daudz protestu, reformas pretinieki jūs nosauca par Melno Kārli. Vai tagad nebriest kas līdzīgs? Valdība pieņēma noteikumus, kas liks krievu skolu absolventiem kārtot eksāmenus latviski. Jau sarosījušās attiecīgās aprindas. Eiropas Parlamentam un Eiropas cilvēktiesību komisāram iesniegta sūdzība par šo “nehumāno” valdības rīcību.
Nezinu, kāda būs protestētāju tālākā rīcība. Tie, kas finansē viņu darbību, un domāju, ka šie finansētāji ir ārpus Latvijas, mani nav informējuši par savu tālāko rīcības plānu. Skaidrs, ka Baltijas valstis joprojām Kremlim ir kā dadzis acī. Vienas pašvaldības vadītājs bija sarunājis dažādas muļķības…
… jūs domājat Aivaru Lembergu no Ventspils, kurš teicis, ka eksāmeni latviski kaitē valsts drošībai?
Es konkrētu vārdu neteicu. Taču viņš vilka paralēles ar 2004. gadu un teica, ka pēc šīs reformas saruka to skolēnu skaits, kas izvēlas latviešu skolas. Gluži otrādi, tieši tolaik latviešu skolās sāka iet aizvien vairāk nelatviešu. Ja šīs pašvaldības vadītājs būtu mazliet tālredzīgāks un mazliet vairāk cienītu savus klausītājus, tad nestāstītu pilnīgas muļķības. Viņš saprastu, ka nelatviešu prāta indēšana lielākoties nāk no Maskavas.
Jau tagad mazākumtautību vidusskolu absolventi latviešu valodas eksāmenu kārto latviski, tādu pašu kā latviešu skolu absolventi. Nav pamata nepāriet uz latviešu valodu arī citos eksāmenos. Ir skolas, kurās labprātīgi aizvien vairāk skolēnu izvēlas kārtot eksāmenu latviski. Taču ir skolas, kur nepieaug to absolventu skaits, kas vēlas eksāmenu kārtot latviski, kaut gan vidusskolas beidzējam ir brīvi jārunā un jāraksta latviski.
Kuras skolas ir tās, kurās nav progresa?
Nē, to es neteikšu!
Pirms kāda laika tika pieņemti jūsu rosinātie tā sauktie lojalitātes grozījumi, taču neviens nelojāls skolotājs vai direktors tā arī nav atrasts un atlaists.
Paldies Dievam! Es tā arī cerēju, ka šī būs tikai preventīva norma. Pieļauju, ka daudziem tā lika kaut ko pārvērtēt un kādas iespējamas darbības ar šiem grozījumiem tika novērstas, kaut arī normas efektu vēl būtu pāragri vērtēt.
Nesen beigusies kārtējā uzņemšana augstskolās, un redzam, ka atkal ne visas budžeta vietas ir aizpildītas. Ja pēc augstskolas piedāvātajām studijām gadu pēc gada nav pieprasījuma, vai nevajadzētu samazināt šai augstskolai piešķirto valsts apmaksāto studiju vietu skaitu?
Ir jābūt zināmai inercei. Nevar pēkšņi 100 studiju vietas atņemt vienai augstskolai un iedot citai. Tad vienā augstskolā cilvēki paliks bez darba, bet otrā augstskolā nebūs akadēmiskā personāla, lai apmācītu studentus, kas varētu iestāties šajās budžeta vietās. Tāpēc pārmaiņu procesam jābūt pietiekami pakāpeniskam. Kad būs jaunais izglītības saturs, aizvien vairāk būs jauniešu, kas vēlēsies studēt eksaktās zinātnes un aizpildīs budžeta vietas šajā jomā. Šobrīd budžeta vietas pieejamība vienam otram ir papildu stimuls izvēlēties nevis jurista profesiju, kur ir liela pārprodukcija, bet aiziet uz šo STEM jomu.
