Pašiem savs zirgs 0
Gandrīz četrus gadus Mudrīte un meitas jājušas ar dažādiem treneres Marinas Žagatas zirgiem. Iepazinušas dzīvnieku stiķus un niķus, iemācījušās tikt ar tiem galā. Atklājušas, ka zirgiem, tāpat kā cilvēkiem, ir atšķirīgi raksturi. Dažs ir ļoti mierīgs un lēns, tāpēc nepārtraukti skubināms, savukārt cits ir uzbudināts un tramīgs, rikšo pārāk ātri, un to vajag mazliet piebremzēt. Aizvien vairāk aizraujoties ar jāšanu, gluži dabiski nācis lēmums iegādāties pašām savu zirgu.
“Martā pie mums nonāca Anglo-Traķēnes šķirnes ķēvīte Basņa. Viņa iepriekš dzīvojusi staļļos netālu no Maskavas, kur labi apmācīta un intensīvi trenēta. Basņu uz Latviju atveda kāda šķēršļlēkšanas sportiste. Viņa savulaik bija staltajā zirgā iemīlējusies no pirmā acu uzmetiena, tādēļ iegādājusies. Līdzīgā ceļā pie viņas nonākuši vairāki zirgi, taču drīz sapratusi, ka visiem gluži vienkārši nepietiek laika. Sportiste vēlējās, lai ar Basņu regulāri nodarbojas, trenē, piedalās sacensībās, lai zirgs saglabā un attīsta savu lielisko formu, tāpēc nolēma pārdot labam saimniekam.
Iegādāties Basņu ieteica mūsu trenere Marina Žagata, jo jauniem jātniekiem piemērotāks ir pieredzējis un labi apmācīts zirgs. Ķēvei tagad ir desmit gadu. Labākais vecums, kas parasti ir no 12 līdz 14 gadiem, vēl priekšā. Nākamgad domāsim par Basņas ģimenes pieaugumu, jo mēs esam trīs, bet zirgs tikai viens! Meitenes jau sapņo vēl neieņemto kumeliņu izaudzināt par konkūristu.
Ķēve mitinās stallī Ekvi – nomājam tur vietu. Darbinieki dzīvnieku pabaro un padzirda. Basņa ganās brīvā dabā, aplokā kopā ar citiem zirgiem. Mēs teju katru otro dienu braucam ciemos.
Sākumā ķēve bija diezgan tramīga un saspringta. Tas ir saprotams – atbraukusi uz jaunu vietu, pie citiem saimniekiem. Tagad kļuvusi rāmāka un laipnāka, jau paguvusi mums pieķerties. Kad ierodamies, uzreiz nāk pretī. Labprāt dodas kopīgās pastaigās pa mežu.
Arī mēs Basņai esam pieķērušās, jo zirgs sagādā milzum daudz pozitīvu emociju. Gadās arī kuriozi. Pavasarī ar Basņu un Geizeru, citu zirgu no tā paša staļļa, aizbraucām uz iejādes sacensībām Kleistos. Ķēve sacensībās uzvedās kā ērzelis, iejādes shēmas iziešanas laikā vairākas reizes skaļi nozviedzās un bija knapi valdāma. Savukārt Geizers, kam patīk labi paēst un kas bez īpašiem pamudinājumiem ir paslinks, izskatījās visai apaļīgs, tāpēc kāda sacensību apmeklētāja teica: re, grūsna ķēve, gaidāms kumeliņš! Tad mēs smējāmies, ka esam ieradušās ar grūsnu ķēvi Geizeru un ērzeli Basņu. Ķēves neparastā uzvedība uzvedība skaidrojama ar to, ka pavasarī ir meklēšanās laiks. Tas manāms pēc izturēšanās – ir grūtāk koncentrēties komandu izpildei, mēdz zviegt.”
