Staķis vada pirmās sarunas: ar ko sadarbosies, kur domstarpības un “Marsa parka” nepatīkamais pārsteigums 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzvarējušā saraksta “Attīstībai/Par” un “Progresīvie” mēra kandidāts Mārtiņš Staķis pirmdien sāka sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem no “Jaunās Vienotības”, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības saraksta, kā arī Jaunās konservatīvās partijas – tās pārstāve Linda Ozola apstiprināja, ka arī JKP “konceptuāli atbalsta” M. Staķi kā Rīgas mēra kandidātu, pret ko sākotnēji bija rezervēta.
M. Staķa mērķis ir pabeigt sarunas divās nedēļās, kurās partijām jāvienojas par saprašanās memorandu un prioritārajiem darbiem.
“Pārmaiņu koalīcijai”, kā to nosauca M. Staķis, domē būs 39 no 60 mandātiem, un to veidotu četru sarakstu pārstāvji. M. Staķis nebija noskaņots tāpēc veidot trešo domes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Tas nozīmē, ka pie prezidija galda varētu sēdēt tikai trīs lielāko frakciju pārstāvji.
Memorandā plānots noteikt, ka koalīcijas darbā tiks ievērots proporcionalitātes princips – tas nozīmē, ka katras frakcijas ietekme būs atbilstoša tai dotajam vēlētāju mandātam, kuru skaits vismazākais – tikai četri – ir Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP).
Iespējams, arī ar to var skaidrot JKP attieksmes maiņu – pirmajās mediju rīkotajās partiju diskusijās tās pārstāvji vēl šķita diezgan uzstājīgi un noskaņoti diktēt savus nosacījumus. Taču pirmdien pēc M. Staķa un JKP tikšanās abas puses iznāca pie medijiem labā noskaņojumā un cerīgi par iespēju strādāt kopā. Paredzēts, ka partijas varēs saglabāt savu atšķirīgo viedokli kādā tām svarīgā jautājumā, kas arī tiks regulēts sadarbības dokumentā.
Ķirsis pret Zalpēteri
Pirmās viedokļu atšķirības parādījās jau pēc “AP” un “Progresīvo” sarunām ar “Jauno Vienotību”, kuras saraksta līderis Vilnis Ķirsis uzskata, ka
domes izpilddirektora pienākumu izpildītājai Ivetai Zalpēterei būtu jāatstāj amats uzreiz pēc jaunās domes sanākšanas, negaidot jaunā izpilddirektora atklātā konkursa rezultātus.
Viņš jau agrāk bija nemierā, ka šajā amatā ir iecelta partijai “Latvijas attīstībai” pietuvināta persona. Taču V. Ķirsis vēl nezināja, kā to juridiski var nodrošināt. Bijušais pašvaldības izpilddirektors Juris Radzevičs (“GKR”) “Latvijas Avīzei” atzina, ka juridiski to būtu diezgan grūti izdarīt – I. Zalpētere ir izpilddirektora vietniece, kura pilda izpilddirektora pienākumus.
Ja viņa pati neuzraksta atlūgumu, tad atbrīvošanai nebūtu tiesiska pamata. Tāpat nav skaidrs, kurš pēc tam pildītu šos pienākumus, jo ir grozīts arī pašvaldības nolikums, kas vairs neparedz iespēju uzticēt šos pienākumus kādam no izpilddirekciju vadītājiem.
Tos var pārņemt tikai kāds centrālās administrācijas struktūrvienības vadītājs. Jāatgādina, ka izpilddirektors ir visu pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētājs.
Partiju pārstāvji vienojās kopīgi sagatavot deklarāciju par darāmajiem darbiem, apkopojot visu politisko spēku prioritātes, kuras gan vēl netika nosauktas. Taču iepriekš jau vairākām partijām tās bija līdzīgas – tiltu sakārtošana, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšana, investīciju piesaiste.
J. Radzevičs, kurš tagad būs opozīcijā, savukārt teica, ka viņš ar interesi sekošot līdzi, kā četri politiskie spēki vienosies par trīs būtiskiem jautājumiem, kuri tos sagaida jau šogad, – nākamā gada pašvaldības budžeta sagatavošana, pilsētas attīstības plāns, kurā ir arī jūtīgais jautājums par azartspēļu ierobežošanu, kā arī pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās, kas būs jāizvērtē. Jautājums par azartspēļu zāļu slēgšanu ir temats, kurā “AP” un JKP viedokļi būtiski atšķiras.
Komiteju vadību nedos opozīcijai
Rīgas mēra kandidāts M. Staķis ir noskaņots sadarboties arī ar opozīciju, ko var uztvert arī kā nodrošināšanos pret tās varbūtējiem uzbrukumiem, kas varētu apgrūtināt darbu. Pirms vēlēšanām jau bija jūtams, ka “AP” un “GKR” viena pret otru izturas samērā koleģiāli.
“Pēc pirmā sarunu raunda vajadzētu satikties arī ar opozīcijas partijām un parunāt par principiem, kā mēs varam strādāt pat tad, ja šīs partijas nav koalīcijā.
Laba prakse ir Saeimā, kur opozīcija tiek iesaistīta darbā, – tā vada komisijas vai ieņem priekšsēdētāju vietnieku amatus.
Tā ir mana vīzija, bet ir svarīgi, ko teiks partneri,” pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja M. Staķis. “Jaunās Vienotības” atbalsta šai iecerei nav. Kārlis Šadurskis “Latvijas Avīzei” teica, ka Saeimas komisijas nav gluži tas pats, kas domes komitejas – tās tomēr vairāk vai mazāk ir kā izpildvara. “Līdzšinējās domes sastrādātais lielā mērā ir iemesls tam, kāpēc vara mainījās.
Būtu jocīgi tagad būtiskā kapacitātē iesaistīt tos, kas ir padarījuši Rīgu par galveno KNAB klientu,” teica K. Šadurskis. Viņam nav iebildumu, ka opozīcija tiek uzklausīta un tās labie priekšlikumi vērtēti. Tam, ka ar opozīciju ir jārunā, piekrīt arī Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība, pēc kuras līderu domām opozīcijas deputāti jāiesaista domes darbā, bet ne tādā līmenī, ka viņi varētu vadīt komitejas.
“Tas varētu būt kāds zemāks līmenis, stingri vērtējot katra deputāta reputāciju,” sacīja no saraksta ievēlētais Edvards Smiltēns. Savukārt kāds jaunās opozīcijas pārstāvis neoficiāli minēja, ka jaunajā koalīcijā ir tik daudz partiju, ka viņiem pašiem pietrūks amatu, tāpēc nevarot tos vēl kādam atdot. Komiteju vadītāju vietnieki savukārt atalgojumu nesaņem.
Pēcvēlēšanu pirmās darbdienas rīts uzausa ar vēl kādu ziņu – Teikā, kur paredzēts celt Valsts drošības dienesta ēku, bet apkaimju aktīvisti bija vēlējušies redzēt parku, bija sākusies koku izciršana. To pavadīja arī politiskas kaislības un paziņojumi, kas radīja iespaidu, ka notiekošais varētu pat ietekmēt Rīgas domes koalīcijas veidošanu.
Pret koku ciršanu klātienē protestēja gan viens no “Progresīvo” līderiem Mārtiņš Kossovičs, gan JKP pārstāvji.
“Es zināju, ka tas notiks, un brīdināju, bet patiesi pārsteidz cinisms, ka to dara jau nākamajā dienā. Ir pamats domāt, ka šo komandu (gaidīt līdz šodienai un tad cirst) ir devis Krišjānis Kariņš,” tviterī ierakstīja JKP priekšsēdis Jānis Bordāns.
L. Ozola žurnālistiem sacīja: “Mēs nevainojam partnerus, bet vēršam uzmanību, ka darbības ap Marsa parku notiek pirmajā darbdienā pēc vēlēšanām, kas ir zīmīgi.” Arī M. Staķis sacīja, ka viņu notiekošais ir nepatīkami pārsteidzis.
Rīgas domei gan te esot maz iespēju iejaukties, bet “Teikas apkaimē ir vajadzīga zaļā zona, un mums ir apņemšanās šo parādu Teikas apkaimei atdot”. No “AP” un “Progresīvo” saraksta domē ir ievēlēta arī Teikas apkaimes biedrības dibinātāja Selīna Vancāne.
Premjera pārstāvētās “Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens žurnālistiem sacīja – Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ka šajā teritorijā tiks būvēta Valsts drošības dienesta ēka, un šis lēmums esot jārespektē.
