Ļauj sev trīcēt! Pretstresa metode, ko izveidoja cilvēks, kas piedzīvojis apšaudi 0
Dreb kā apšu lapa. Trīc pie visām miesām. Tie nav tikai koši izteicieni. Šo nervozo drebuli daudzi izjutuši uztraukuma vai baiļu brīdī.
Tā ir ķermeniska reakcija uz stresa pārpilnu situāciju, ko parasti cenšamies apslāpēt.
Taču ir vērts iemācīties šo trīci izsaukt apzināti, jo tā palīdz prasmīgāk tikt galā ar stresa izraisītām sekām organismā. To var apgūt, izmantojot īpašu metodi, speciālu vingrinājumu kompleksu, kam dots nosaukums TRE.
TRE ir saīsinājums no angliskā nosaukuma Tension & Trauma Releasing Exercises (vingrinājumi spriedzes un traumu atbrīvošanai). Metodes autors ir amerikānis Deivids Bērčeli. Darbojoties sociālajā un psiholoģijas jomā, viņš bijis daudzās valstīs, kur ir krīzes situācijas, dabas katastrofas vai nemieri, piemēram, Palestīnā, Izraēlā, Sudānā, Ugandā, Jemenā un Libānā. Savulaik Bērčeli strādājis arī kopā ar Māti Terēzu.
Ideja par neparasto metodi radusies pirms 25 gadiem, kad Deivids Bērčeli atradās Libānā. Nemieru laikā kopā ar citiem viņam nācās slēpties pagrabā.
Ārā skanēja šāvieni, sprāga bumbas. Bērčeli pamanīja, ka ķermenim cauri izskrien tāds kā drebulis. Arī citi pēc tam labsirdīgi zobojās par sevi, sak, es trīcēju kā apses lapa. Pētnieku ieinteresēja, kāpēc rodas šāda ķermeniskā reakcija, ko dēvē par neirogēno trīci, un viņš sāka to izzināt.
“Piecu gadu laikā Bērčeli soli pa solim izstrādāja metodi, lai cilvēks pats varētu izraisīt neirogēno trīci, izmantojot īpašus vingrinājumus, turklāt drošā, kontrolētā veidā.
Nu jau TRE sistēmu daudzi izvēlējušies par savu ikdienas ieroci cīņā ar stresu.
To mēdz izmantot starptautiskas organizācijas pēctraumu programmās visā pasaulē, kā arī ugunsdzēsēji un militāristi,” uzsver sertificēta TRE metodes pasniedzējaKristīne Brice.
Kristīne sākotnēji bija jogas trenere, skolojās Indijā. Taču viņa gribēja apgūt vēl kādu veidu, kas ļauj vairāk, dziļāk strādāt ar ķermeni. Sāka apzināti meklēt. Viņa izpētīja dažādas kustību terapijas, tomēr neviena nešķita gana vērtīga. Reiz Kristīne internetā ieraudzīja kādu video, kur praksē tika rādīta TRE metode.
“Tieši ko tādu meklēju! Sāku lasīt par šo metodi, pētīt un drīz vien jau braucu uz Londonu to mācīties. Apguvu divus TRE moduļus klātienē, pēc tam studijas turpināju attālināti.”
Kāpēc trīcam?
“Vairākums cilvēku mēdz piedzīvot pēkšņu un nekontrolējamu trīcēšanu pamatīgas nervozēšanas laikā, piemēram, pirms publiskas uzstāšanās vai tobrīd, kad par mata tiesu izdevies izvairīties no autonegadījuma. Tā var sākties ārkārtēja satraukuma un baiļu brīdī, var gadīties pēc šokējoša notikuma. Ķermenisku drebēšanu var izraisīt arī liels prieks un sajūsma,” stāsta Kristīne.
Neirogēnā trīce ir dabiska centrālās nervu sistēmas reakcija, kas parādās, lai atslābinātu un nomierinātu ķermeni, kā arī līdzsvarotu pārstimulēto nervu sistēmu.
Tas notiek, muskuļiem strauji saspringstot un atslābstot, tātad – trīcot. Šādi organisms atbrīvojas no pārmērīgas spriedzes un muskuļu sasprindzinājuma, tiek vaļā no ķermenī izmestā adrenalīna, kortizola un citiem hormoniem.
Starp citu, neirogēnā trīce ir iedzimta visiem zīdītājiem. To labi zina suņa īpašnieks – uguņošanas vai cita pamatīga trokšņa laikā viņa četrkājainais draugs sāk drebēt, sīki vibrēt pie visām miesām. Ja zirgs krīt, viņa ķermeni caurstrāvo tāds kā drebeklis. Trusis vai jūrascūciņa trīc bailēs. Gazele pamatīgi iztricinās, kad izdodas izbēgt no lauvas nagiem.
Jūtot bailes, apdraudējumu vai spriedzi, cilvēks cenšas apspiest, slēpt negatīvās emocijas.
Tādējādi rodas saspringums: sejā, plecos, vēdera muskuļos, diafragmā, tiek sakosti zobi un aizturēta elpa. Kad nepatīkamais brīdis beidzas, pašam šķiet, ka saspringums pārgājis, tomēr tas paliek ķermenī, uzkrājas. Ar laiku, ja stresa situācijas atkārtojas gana bieži, var izveidoties hroniska muskuļu spriedze.
Cenšas slāpēt impulsu
“Mūsu nervu sistēma ir tā uzbūvēta, ka visu laiku cenšas izzināt: esmu drošībā vai ne, vai varu justies droši. Stresa situācijā organismā notiek dažādas fizioloģiskas reakcijas, piemēram, paātrinās pulss un sirdsdarbība, mainās elpošana, hormonālais līdzsvars un arī asins plūsma – vairāk asiņu sāk plūst uz lielajiem muskuļiem ekstremitātēs, tie tonizējas un saspringst, lai būtu jauda cīnīties vai bēgt.
Taču mūsdienu apstākļos ne mums jābēg, ne jācīnās. Mums neuzbrūk ne tīģeris, ne lācis.
Stresa reakciju rada neapmierināts priekšnieks, konflikts ar kolēģi, nepatikšanas mājas dzīvē, steiga un raizes par konta atlikumu. Taču ķermenis reaģē tieši tāpat, it kā uzbruktu plēsējs.
Muskuļi ir gatavi reaģēt, bet nekas nenotiek. Tādējādi tajos radusies spriedze netiek atbrīvota ar fizisku reakciju, nezūd asinsritē izmestie stresa hormoni. Tas viss uzkrājas,” skaidro speciāliste.
Bērčeli aizdomājās – ja jau mūsu ķermenis zina, kā reaģēt stresa situācijā, būtu loģiski, ja mācētu arī panākt atslābumu.
Pētījumi apliecināja, ka tas notiek ar neirogēnās trīces starpniecību. Tikai mēs šo svarīgo impulsu bloķējam, stopējam. Mūsdienu sabiedrībā šo nekontrolējamo ķermeņa trīcēšanu uzskata par vājuma vai ievainojamības pazīmi, par visām varītēm mēģina apturēt. Tomēr, neļaujot šai trīcei izpausties, organismam tiek liegts dabiskā veidā atjaunoties, atgūt līdzsvaru.
TRE metode palīdz – ar speciāliem vingrinājumiem apzināti tiek panākta neirogēnā trīce. Ķermeņa muskuļos rodas kontrakcijas un relaksācijas vibrācijas, šādi tiek atbrīvota muskuļos un saistaudos uzkrātā enerģija un spriedze, tiek izslēgtas centrālās nervu sistēmas izraisītās cīnīties–bēgt–sastingt reakcijas.
Vibrācijas terapijas metodes tiek izmantotas arī sporta medicīnā, rehabilitācijā un fizioterapijā. Tā ir iespēja sajust savu ķermeni, apzināties ķermeniskās sajūtas, ļaut atpūsties nervu sistēmai, smadzenēm, panākt fizisko un mentālo atslābinājumu. Arī senie ļaudis šo vērtību ņēma talkā, piemēram, aborigēni dejo ap ugunskuru, izkratot, izdrebinot visu ķermeni.
Kas jādara?
TRE ir novatorisks vienkāršu vingrinājumu komplekss, kas organismam palīdz atslābināt saspringtos muskuļus, līdzsvarot stresa hormonu līmeni asinīs, nomierināt pārkairināto nervu sistēmu. TRE ietver septiņus vingrojumus, ko spēj paveikt ikviens. To laikā apzināti tiek veidota neliela slodze dažādos muskuļos, tos tonizējot un radot samērīgu spriedzi. Piemēram, paceļas pirkstgalos – tā rodas slodze ikru muskuļos. Tam seko īpašā veidā izpildīti pietupieni, kas noslogo augšstilbus, tad tiek pastiepta gurnu priekšējā daļa un augšstilbu iekšpuse… Šādi slodze tiek pamazām audzēta.
Pēc tam cilvēks apguļas un izpilda vēl dažus vingrinājumus. Visbeidzot, atrodoties noteiktā pozā, ļaujas, lai sākas šī trīce, muskulīši sāk drebināties.
Tam nav saistības ar muskuļu trīcēšanu pārpūles dēļ, kas nereti notiek intensīvā fiziskā treniņā.
Nav arī tā, ka ķermenis tiek speciāli kratīts, lai dabūtu šo trīci. Tas ir dabisks impulss, reakcija.
Fizioloģiski tas saistīts ar neironu savienojumiem, to ķēdēm, kas ir mugurkaula smadzenēs, pelēkajā vielā. Šie neironi atbildīgi par vienkāršām motorajām funkcijām – iešanu, staigāšanu, skriešanu un savstarpēji sazinoties savā starpā veido ritmisku muskuļu aktivitāti, kas rada šādu trīci.
tādām kā ķēdēm, kas ir muguras smadzenēs, pelēkajā vielā. Šie neironi atbildīgi par vienkāršām motorajām funkcijām: iešanu, staigāšanu, skriešanu un, savstarpēji sazinoties, veido ritmisku muskuļu aktivitāti, kas rada šādu trīci.
Turklāt tā nav tikai tricināšanās, tiek izmantotas arī citas būtiskas nianses, kas nomierina prātu, nervu sistēmu, piemēram, apzināta elpošana, sazemēšanās un sava ķermeņa apzināšanās.Tas nozīmē arī to, ka TRE vajag pildīt tikai tik ilgi un daudz, kamēr jūtas komfortabli.
Kas trīc vispirms?
“Potenciāli trīce pārvietojas pa visu organismu. Tomēr, lai drebinātos viss ķermenis, ir jāpaiet laikam, jāpraktizē regulāri. Katram ir savs trīces veids, kas atbilst viņa unikālajai vēsturei, pieredzei un tipiskākajām spriedzes uzkrāšanās zonām. Parasti trīce sākas tur, kur ir vislielākais vai primārais sasprindzinājums. Vienam izteikti kratās kājas, cits to vairāk piedzīvo plecos un rokās. Man, piemēram, vispirms tā parādās vēdera apvidū, pēc tam iesaistās pleci, rokas un tad arī seja,” stāsta Kristīne.
Bieži vien vispirms sāk trīcēt kājas un gurni. Tas saistīts ar zarnu kaula muskuli. Šis diezgan lielais savilcējsmuskulis saspringst stresa situācijā un sāk savilkties, velkot ķermeni aizsardzības pozīcijā, – embrija pozā. Tā tiek sargāti dzīvībai bīstamie orgāni.
Dažkārt trīci piedzīvo ar lielas amplitūdas kustībām, kājām spēcīgi kratoties. Tas parasti liecina, ka ķermenis atbrīvojas no lielo muskuļu sasprindzinājuma un virspusējas spriedzes. Citi piedzīvo daudz smalkāku trīci, tā vairāk līdzinās maigi vibrējošai sajūtai, kas pārvietojas pa dažādām ķermeņa daļām, radot relaksējošu sajūtu.
Dažam tā šķiet kā iekšējā vibrācija vai masāža, cits to izjūt kā ķermeņa siltumu, taču ikviens piedzīvo atslābumu, kas pārņem visu ķermeni, jūtas atslābināti, relaksēti, mierīgi.
Daudzi priecājas, ka miegs kļūst labāks, jo ar to bijušas problēmas. Samazinās muguras jostas daļas sāpes. Uzlabojas imunitāte.
Cilvēks spēj daudz mierīgāk reaģēt uz stresa pilnām situācijām, mazinās veģetatīvās distonijas izpausmes.
Ārkārtīgi reti, tomēr var gadīties, ka TRE laikā pārņem nepatīkamas sajūtas vai bailes. Parasti tā notiek ar cilvēku, kurš ir ilgstoši atradies stresā vai piedzīvojis smagu traumatisku notikumu.
Taču trīces procesu jebkurā brīdī var vienkārši un viegli apstādināt. To iemāca metodes pasniedzējs, izskaidro un parāda, kas darāms, lai nenodarītu sev pāri.
Vērtīga pašpalīdzība
Daudziem iesākumā nav pieņemama šī ķermeņa trīcēšana. Kā tā – visu mūžu centos nejauko drebuli apstādināt, bet nu tas jāizsauc apzināti?! Tādēļ Kristīne nodarbībās sīki izskaidro stresa rašanās mehānismus un tā uzkrāšanās veidus, kā arī stāsta par to, kā ilgstoša spriedze iespaido veselību. “Tikai ar zināšanām un izpratni var pārliecināt mūsu racionālo prātu.”
Daudziem ir pārsteigums, ka viņa ķermenis visai ātri atsaucas, sāk trīcēt. Jo ne viens vien, nākot uz pirmo nodarbību, domā, ka viņam nu gan nekas neizdosies. “Es uzreiz pasaku: atļauju to nepiedzīvot. Tad cilvēks ļaujas savam ķermenim, ir brīvāks.”
* Ja nervu sistēma ir pārstimulēta, iesākumā var pārņemt diskomforts, tāpēc svarīgi, lai apmācībās līdzās ir trenere, kas var novērot reakcijas.
* TRE prakses laikā ļoti svarīgi vērot savu ķermeni un ļauties. Visu, kas galvā, nolikt malā. Jo skaļāks ir domu troksnis galvā, jo mazāk jūti savu ķermeni.
* Vai ikvienam izdodas piedzīvot tik ļoti nepieciešamo stresa mazināšanas trīci? Kristīne ir apmācījusi jau 300 cilvēku, un tikai vienam tas nav izdevies. Visticamāk, tā noticis, jo šis cilvēks nekādi nespēja atslēgt prātu un ļauties ķermenim.
* Kad teorija un prakse apgūta, cilvēks iegūst vērtīgu pašpalīdzības sistēmu. To gan vajadzētu regulāri izmantot, lai stress neuzkrātos. Ieteicams praktizēt 2–3 reizes nedēļā. Šī prakse neprasa ilgu laiku, pietiek ar 5–15 minūtēm, lai ķermenis saņemtu nepieciešamo atslābumu.
* Vingrojumus veic stāvus, bet trīce notiek guļus, taču ar laiku to var darīt jebkurā pozīcijā.
* Nav nepieciešama atsevišķa telpa vai īpašs klusums. Ja ir liela slodze darbā vai kāds atbildīgs pasākums, iztricināties iespējams, kaut vai sēžot mašīnā. Darbā var atrast klusāku vietu un izpildīt vingrinājumus.
Uzziņai
Viena no stresa reakcijām ir sastingšana. Jāuzstājas vai jāteic runa, bet nespēj, šķiet, ka prāts apstājies, domas sastingušas. Izdrebināšanās ļoti palīdz noņemt arī šo spriedzi.
Kamēr neesi apguvis šo metodi, neproti apzināti izsaukt drebēšanu jeb neirogēno trīci, vismaz ļaujies ķermeņa reakcijai.
Ja stresa brīdī pamani, ka rokas vai ceļgali sāk trīcēt, necenties to apstādināt. Elpo dziļi un ļaujies tam, kas notiek!
