Šīs valdības laikā pāreja uz latvisku izglītību nenotiks, saka Šadurskis 47
Nākamajā nedēļā valdība lems, vai mainīt Vispārējās izglītības likumu un Izglītības likumu, nosakot lielāku skolu direktoru atbildību par to, lai skolās tiktu ievērotas valsts valodas apguves un skolēnu valstiskās audzināšanas prasības. To trešdien pavēstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), tiekoties ar Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakciju.
Nacionāļi ministru uz sarunu bija aicinājuši, lai noskaidrotu, kad K. Šadurskis beidzot sāks rīkoties, lai pildītu valdības deklarācijā pausto solījumu izstrādāt plānu pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs un uzsākt tā īstenošanu. Taču, kā pastāstīja Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, sarunas laikā ministrs skaidri pateicis, ka pāreja uz izglītību latviešu valodā visās valsts finansētajās skolās šīs valdības laikā nenotiks.
Pats K. Šadurskis paskaidroja, ka pieņemt izmaiņas likumā par mācībām latviešu valodā šobrīd nav jēgas. Norma būtu deklaratīva, jo pat līdzšinējā likuma prasība vidusskolās vismaz 60 procentus mācību satura apgūt latviski ne vienmēr tiekot pildīta. Tāpēc ministrs vispirms vēlas panākt, lai tiktu ievēroti spēkā esošie likumi un tikai tad varēšot domāt par izglītības sistēmas tālāku latviskošanu.
Bet ko tad K. Šadurskis šajā jomā darījis pēdējā pusgada laikā, kopš sēž ministra amatā? Viņš atbildēja, ka izskatīšanai valdībā sagatavotas izmaiņas likumos, kas liks skolu direktoriem stingrāk ievērot likumus. Pirmkārt, skolu direktoru veikums tiks stingrāk vērtēts skolu akreditācijā. Ja kādā no jomām viņu darbība tiks atzīta par neapmierinošu, pašvaldībām, kas ir skolu dibinātājas, būs pienākums šādus direktorus atlaist. Otrkārt, tiks ieviesta direktoru vērtēšanas sistēma. Tādējādi skolu direktorus cer piespiest gādāt, lai mācību stundas notiktu tā, kā paredz likums. Tāpat skolu direktoriem jārēķinās: ja viņi neatlaidīs valstij nelojālus skolotājus, nāksies pašiem šķirties no direktoru krēsla. K. Šadurskis acīmredzot domā, ka ar šādiem likuma labojumiem pietiek, lai valdības deklarācijā ietverto uzdevumu uzskatītu par izpildītu. Tā liek secināt viņa paustais: “Es pildīšu visu, kas prasīts deklarācijā.”
R. Dzintars vērtēja: likuma grozījumi, kas palielinās valsts kontroli pār skolās notiekošo, ir noderīgi un NA tos, protams, atbalstīs. Tajā pašā laikā nacionāļi uzskata, ka ar šādiem grozījumiem vien nepietiks. “Ministrs apgalvoja, ka piedāvātie likuma grozījumi ir priekšdarbi izglītības tālākai latviskošanai un tāpēc uzskatāmi par plānu, par ko ir runa deklarācijā. Mēs tā neuzskatām. Tāpēc turpināsim izdarīt spiedienu. Iespējams arī, ka mūsu frakcijas deputāti paši izskatīšanai Saeimā iesniegs kādus likuma labojumus, kas liks virzīties uz izglītības latviskošanu,” teic R. Dzintars.
Jāatgādina – kamēr K. Šadurskis nebija atgriezies izglītības ministra amatā, viņš stingri iestājās par pāreju uz izglītošanos latviešu valodā. To viņam atgādināja arī nacionāļu deputāti. K. Šadurskis no saviem vārdiem neesot atteicies, bet atkal norādījis, ka pirms šīs pārejas jāveic daudz priekšdarbu.
Jāpiebilst, ka K. Šadurskis trešdien tikās arī ar mazākumtautību nacionālo skolu – lietuviešu, igauņu, ebreju, ukraiņu, baltkrievu un poļu – direktoriem, lai runātu par šo skolu finansēšanu jaunā skolotāju algu modeļa ietvaros. Tā kā šādās skolās lielākoties ir neliels skolēnu skaits, tās vairs nespēs pilnībā apmaksāt skolotāju darbu. Līdz šim pašvaldības dotēja šīs skolas, pārdalot finansējumu, kas piešķirts lielāku skolu uzturēšanai, taču pēc diviem gadiem pašvaldības finansējumu vairs nedrīkstēs pārdalīt. Tāpēc nepieciešamas izmaiņas skolu finansēšanas modelī, lai šīm skolām palielinātu finansējumu. K. Šadurskis uzsver: šīs skolas tiek uzturētas arī uz starpvalstu līguma pamata un tās nedrīkstētu ciest skolu tīkla optimizēšanas dēļ.
Par izglītības valodu šīs tikšanās laikā netika runāts. Tomēr vērts ieklausīties vārdos, ko pēc tikšanās teica Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktore Aldona Treija: “Kad dibinājām lietuviešu skolu, mēs ņēmām vērā, ka tā atrodas Latvijā. Tāpēc pirmā izglītības valoda mūsu skolēniem ir latviešu. Lietuviešu valoda skan lietuviešu valodas stundā un vēl dažos mācību priekšmetos. Šādai pieejai būtu jābūt visās mazākumtautību skolās. Citādi ir tā, ka krievu skolās pat skolotāji joprojām slikti runā latviski. Tikmēr mūsu skolas skolotāji, kuri ieradušies no Lietuvas, latviešu valodu iemācās gada laikā.”
