Latviski runā “tikai skolā un Rīgā” 8
Daļa no licejā sastaptajiem skolēniem atzinās, ka latviski pratuši jau pirms skolas gaitu sākšanas. Viņi nāk no jauktām ģimenēm, kurās mēdz runāt arī latviski, vai apmeklējuši latviešu bērnudārzu. Desmitās klases skolnieks Daniels Rožko gan uzsver: vecākajās klasēs latviešu valodas prasme skolēniem parasti jau esot līdzīga: nav būtiskas atšķirības starp tiem, kuri tikai skolā iemācījušies latviešu valodu, un tiem, kas valsts valodu prata jau agrāk. Piemēram, Alīna atzīst, ka latviski runā “tikai skolā un Rīgā”. Krieviskā vide nav traucējusi apgūt latviešu valodu, jo svarīgākais esot prast pārslēgties no vienas valodas uz citu.
Jaunieši atklāj, ka latviešu valodā viena no lielākajām problēmām ir garumzīmju lietošana. Arī skolotāja piebilst: eksāmenā tieši garumzīmju dēļ krievu skolēni zaudējot daudz punktu.
Desmitklasniece Valentīna Elizabete Dzjumane spriež, ka skolas absolventiem labas latviešu valodas prasmes ir tāpēc, ka skolā rit nopietns darbs ne tikai latviešu valodas stundās, bet arī ārpus tām, piemēram, konsultācijās. Kad skolēniem gadās pieļaut kļūdas latviešu valodā, tās rūpīgi analizē. Valentīna Elizabete cenšas runāt latviski, kur vien iespējams, lai uzlabotu prasmes. Bijusi arī bērnu lasīšanas žūrijā, kurā jāvērtē latviski izdotās grāmatas. Arī citi atzīst, ka labprāt lasa latviski, piemēram, bērnu vai jauniešu žurnālus. Arī 7. klases skolniece Marina Smirnova tekoši un pareizi runā latviešu valodā. Viņa saka: tas ir skolas nopelns, jo ne ģimenē, ne bērnudārzā latviski nav runājusi. Tagad meitenei iepaticies arī latviski lasīt.
Lasīšanu veicina arī skola, jo katru gadu skolēniem ne tikai jāizlasa kāda grāmata latviešu valodā, bet arī jāveido prezentācija par izlasīto.
Jaunieši apgalvo, ka nav bijis grūti daļu mācību priekšmetu apgūt latviski, jo jau iepriekš daudzi termini iemācīti ne tikai krieviski, bet arī latviski. Savukārt latviešu valodas stundās vidusskolā vairs nemācās, kā runāt latviski, bet jau dziļāk apgūst, piemēram, latviešu literatūru.
Jāpiebilst, ka Daugavpils krievu vidusskola licejs izceļas arī tajā ziņā, ka te mācību priekšmetu skolotāji nav klašu audzinātāji. Pedagogi, kas pilda klašu audzinātāju pienākumus, tiek saukti par kuratoriem. Viņi nodarbojas tikai ar audzināšanu un ārpusstundu pienākumu organizēšanu, taču katra kuratora pārraudzībā ir četras klases.
