Pēdējā laikā jūs raidījumā retāk dzird. 2
No šā gada janvāra “Kolnasātas” studija ir pārcelta uz Latgales studiju, tāpēc Doma laukumā raidījumu sanāk veidot reizi mēnesī.
Jums patīkot dzīvē noteikt mērķi un to apņēmīgi un neatlaidīgi sasniegt.
Esmu ļoti tipisks horoskopa Lauva, kam jāuzvar. Zaudējumus ļoti grūti pārciešu.
Nav taču lieli bijuši?
Par zaudējumu var uzskatīt jebkuru galda spēļu partiju kopā ar draugiem – kaut vai “Aliasā” vai “Skrablē” kāds savāc vairāk punktu –, arī tad vakars ir sabojāts (joks!). Ar gadiem esmu to iemācījies pieņemt, bet zaudēt nepatīk.
Ievēroju, ka jūsu feisbuka lapā daudz bilžu ar Prāta spēļu komandu. Ko dod tāda sacensība?
Adrenalīnu, pārbaudi sev, ļauj kaut ko jaunu uzzināt un forši pavadīt laiku draugu un labu paziņu lokā. Lielākā daļa esam kursa biedri no manām abām augstskolām, ir izdevies labi saspēlēties, tāpēc turamies pirmajā desmitniekā. Nesen piedalījāmies televīzijas spēlē “Veiksme. Intuīcija. Prāts” un pārliecinoši vinnējām.
Kā jūsu plānos ierakstās kāzu vadīšana?
Nu jau būs trīspadsmitais gads aiz muguras un vairāk nekā 40 kāzas. Sākās ļoti nevainīgi – ar vedēju būšanu, un draugi, kas bija mūs redzējuši, aicināja uz savējām. Tā tas aizgāja – cilvēki sāka pat no malas zvanīt. Šis noteikti nebija mērķtiecīgi virzīts karjeras pasākums – nav mans pašmērķis katru nedēļas nogali vadīt kāzas. Pēdējos gadus daudziem atsaku, ar sievu esam vienojušies, kuras nedēļas nogales būšu kopā ar ģimeni.
Vasara saplānota?
Četras kāzas. Vienas vadīšu kopā ar sievu – precas grupas biedrene Guntra, kāzas notiks Latgalē. Pārējās – vienkārši labiem cilvēkiem.
Kāzas var būt arī riskanta padarīšana – ar piedzērušiem vai kauslīgiem viesiem un pat bēgošām līgavām. Nav gadījies?
Tad ir slikts vadītājs, jo viņa uzdevums kāzas novadīt tā, lai viesi nedzer par daudz un nevelk uz kašķi.
Spilgtu notikumu bijis daudz. Vienās no pirmajām kāzām, kuras vadīju, notika Latgalē un gandrīz izjuka. Dodamies no līgavas mājas uz baznīcu, bet tur netālu kapi un pretī mums brauc bēru karavāna. Līgavas māte saka – stop, ne soli tālāk, vecmāmiņas arī, jo bēres ir slikta zīme, un viņas līgavu par sievu vairs nedos. Dabūju likt lietā improvizāciju un mierināju, ka patiesībā tā ir laba zīme, ka meita simboliski mirst, lai atdzimtu kā jauna sieva. Viņas padomāja un piekrita – jā, pareizi vien esot. Kad precējās Kristapa Rasima brālis, mācītājs ieņēma pozu, ka nelaulās, jo bijām nokavējušies 15 minūtes. Iedomājieties, man jātiek galā ar mācītāju! Lieliska pieredze, kur vēl ko tādu piedzīvotu.
Jums viegla roka, pāri turas kopā?
Par visiem nezinu, bet lielākā daļa dzīvo laimīgi, arī jau pieminētajā bēru gadījumā.
Pats apprecējāties pēc septiņiem draudzības gadiem. Ģimenes dzīve radošajiem plāniem neapgriež spārnus?
Ģimene ir mana prioritāte. Kad biju jaunāks, lasīju vai klausījos intervijās, kā citi fanoja par ģimeni, bērniem, man likās – tiešām? Varbūt nespējat sevi citādi realizēt? Kad pats kļūsti par tēvu, sāc organiski saprast ģimenes vērtību un tā hierarhija sakārtojās ļoti ātri.
Mums paredzēja, kad būs bērni, viss – sēdēsit mājās, taču joprojām ne kripatiņu nejūtamies apdalīti saviesīgajā dzīvē, un mums ir divas lieliskas meitenes, kas audzina savus vecākus. Paldies mūsu babiņai – sievasmātei, kura atbrauc uz Rīgu un palīdz meitenes pieskatīt.
