Kairišs apgalvo, ka prestiži ir būt latvietim, bet latgalietim – ne. Vai ir tik slikti? 2
Daļa noteikti jūtas slikti, piemēram, saņemot augstprātīgu attieksmi par savu latgaļu akcentu latviešu valodā vai dzirdot kaut kādus jokus par to, ka Latgalē nav elektrības vai internets ir lēns. Nu tādā stereotipu līmenī.
Jūs arī runājat ar latgaliešu akcentu.
Paldies sabiedriskajiem medijiem, kur varēju nostiprināt pārliecību, ka tā ir mana pievienotā vērtība. Nezin vai būtu tik daudz raidījumus vadījis, ja runātu tīrā un pareizā latviešu valodā. Tas ir pašapziņas jautājums. Daži savu akcentu prot padarīt par lielu plusu, nevis trūkumu, bet lielākā daļa ir kautrīgi, skolā viņiem tiek apgalvots, ka nerunā pareizi, nāk no trūcīgāka reģiona, viņi nezina trendus un tendences, kas te ap Rīgu mājo, un tas liek justies mazāk vērtīgiem.
Šlāpins taisa jokus par jaunajiem latviešiem, vai ir arī jaunie latgalieši, un kas viņiem raksturīgs?
Es drīzāk runātu par kārklu latgaliešiem, kuri aizmirst vai kaunas un negrib atzīt savu izcelsmi un piederību, un tas ir absurdi – noliegt daļu no sevis un dzimtas.
Kopš studiju laikiem esat kļuvis par rīdzinieku – vai galvaspilsētā pastāv tāda kā latgaliešu kopība vai pleca sajūta?
Kopā turēšanās nenotiek, bet latgaliešu Rīgā dzīvo ļoti daudz un tas ir pozitīvais. Viņi nāk klāt un sveicinoties saka “Vasals!” – kas ir kā mūsu atpazīšanas zīme.
Nupat vienam paziņam palīdzēju palabot darba sludinājuma tekstu latgaliski, jo viņš meklē jauniešus tieši no Latgales – esot uzcītīgāki, mazāk prasīgi un čaklāki. Arī no savas profesionālās pieredzes ar projektu vadītājiem esmu nonācis pie līdzīga secinājuma.
Kā to izskaidrot?
Grib sevi pierādīt Rīgā, jo pieraduši, ka uz viņiem skatās kā uz sliktākiem, tāpēc strādā vairāk, lai parādītu, ka var būt tikpat labi darbinieki kā citi.
Daudziem rīdziniekiem pašvaldību vēlēšanas beidzās ar sarūgtinājumu. Vai esat kā populāra persona aicināts kandidēt vai varbūt kā mūziķis – uzspēlēt, piemēram, “Saskaņas” vēlētājiem?
“Saskaņai” mēs nekad nespēlētu. Pats esmu kandidējis Rēzeknes novadā 2009. gadā, kad tikko pabeidzu bakalaurus un domāju, ko darīt – atgriezties Latgalē vai palikt Rīgā. Vēlēšanas bija viens no lakmusa papīriņiem – ja ievēlēs, tas kļūtu par atspēriena punktu, lai darbotos Latgalē. Neievēlēja, no pašreizējā viedokļa – viss notika pareizi, jo katrs dara darbu savā vietā. Man tas ir “Kolnasāta”.
