Latgaļu akcents – mana pievienotā vērtība. Saruna ar Aigaru Runči 2
Viena sirsnīga dziesma latgaliešu mēlē Aigaru Runči ar grupu “Borowa MC” uznesa popularitātes viļņa virsotnē. Ar “Vysskaistuokai meitiņai” viņi parādīja – Latgale var! Nupat tautā izgājusi jaunākā – “Eima, eima”, kas izskan kā Aigara lūgšana meitiņām.
Reti jums nāk pasaulē tās skaistās dziesmas – vai iedvesmas trūkst, nauda jāpelna?
Nekas no nosauktā. Dziesmas iznāk tik bieži, cik piedzimst bērni. Iepriekšējā – “Eņgelis” – ir tikpat veca kā mana vecākā meita Estere, uzrakstīju to dažas nedēļas pēc viņas dzimšanas. “Eima, eima” pieteicās gandrīz reizē ar jaunāko meitu Emīliju. Sanāca kā vecos labos laikos – Guntra (grupas soliste Guntra Kuzmina. – I. P.) bija atradusi tautas dziesmu par māsiņām un meitiņām un man tas motīvs likās tik tuvs un saprotams, ka izdarījām to pašu ko pirms daudziem gadiem ar “Vysskaistuokai meitiņai” vai arī citām, ko esam apdarinājuši. Mēs paņemam ko senu, ar dziļām vērtībām iekodētu un piešķiram tam 21. gadsimta skatījumu ar citu jēgu. “Eima, eima” māsiņas oriģinālā ir bēdīgs stāsts – meita apvainojusies uz savu mammu, jo tā viņu par ātru izdod pie vīra, bet manas muosiņas vēl ir maziņas un vēstījums izveidojās cits – kā lūgšana par savām meitiņām.
Dziesmās dzird jūsu runājamo balsi, vai dziedamo arī esat pamēģinājis?
Daudzreiz esmu mēģinājis. Bezcerīgi. Nezinu, kas par vainu, bet pat Guntra atteicās ar mani strādāt.
Kurš tad meitām šūpuļdziesmas dzied?
Man negribas sabojāt bērniem muzikālo dzirdi… Daudz lasu viņām pasakas, stāstus, kurus arī pats izdomāju. Ļoti lepojos, ka vienu brīdi Esteres mīļākā grāmata bija “Vislabākais tētis” – īsi dzejolīši par tēviem.
“Visskaistākajai meitiņai” uzskrēja aptauju virsotnēs, dabūja balvas, vai šis panākums uzrāva lielāku vilkmi latgaliešiem muzicēt savā valodā?
Gan – jā, gan – nē. Mēs parādījām, ka ir iespējams veiksmes un panākumu ceļš, kas daudzus iedvesmoja un spārnoja. Vienu brīdi no Latgales parādījās ļoti daudz mūziķu un grupu, kas muzicē latgaliski. Papildu stimuls bija Latgales radio, kuru tolaik vēl nebija pārpirkusi baznīca. Taču, no otra puses, joprojām ir pretestība latgaliešu valodai un mūzikas skanējumam plašākā telpā – radiostacijās gan mūsu, gan citu mūziķu skaņdarbus latgaliešu valodā spēlē ļoti, ļoti maz.
Esat jautājis saviem kolēģiem Latvijas Radio, kas par vainu?
Mums acīs mūzikas redaktori nav atļāvušies teikt, kāpēc tas ir tā… Uz šo jautājumu zinātnisku atbildi mēģina rast Ingars (grupas ģitārists Ingars Gusāns. – I. P.), taču pagaidām – nesekmīgi. Viņš ir filoloģijas zinātņu doktors un savu kārtējo pētījumu raksta par latgaliešu mūzikas uztveri un klātesamību radiostacijās un citur publiskajā telpā.
Latgaliešiem labu gabalu trūkst?
Ne visa mūzika, kas nāk no Latgales, ir kvalitatīva, taču tāpat var teikt par to, kas sarakstīta latviski. Taču atsevišķu latgaliešu grupu radītā mūzika ir pat labāka par lielas daļas veikumu latviešu valodā.
Nesen dzirdēju jūsu novadnieci radio diskusijā runājam latgaliski, un kāda klausītāja pieprasīja, lai raidot tulkojumu latviski.
Varētu piekrist, ka tīram latvietim dažos mūsu novados būtu grūtāk uztvert specifiskus vārdus, bet nesaprast pašu latgaliešu valodu… Tā ir tāda poza.
