Latviskāki bērnudārzi atbilst Satversmei vai tomēr pārkāpj mazākumtautību tiesības? 3
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Palielinot latviešu valodas lomu arī mazākumtautību bērnudārzos, nav pārkāpta Satversme. Tā pēdējā darba dienā pirms Līgo svētkiem paziņoja Satversmes tiesa.
Par to, vai valdība rīkojusies atbilstoši Satversmei, pirmsskolas izglītības vadlīnijās ierakstot, ka bērnudārzos galvenā saziņas valoda ir latviešu, turklāt tā galvenokārt jāizmanto arī rotaļnodarbībās, kad bērni sasnieguši piecu gadu vecumu un viņus sāk gatavot skolai, Satversmes tiesai (ST) bija jālemj, jo par to bija sūdzējušās 14 personas – bērnudārznieki un viņu vecāki. Viena no pieteicējām – Jūrmalas domes deputāte, saskaņiete Elizabete Krivcova – “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka, protams, ne jau bērni paši gatavojuši un parakstījuši pieteikumu, to darījuši vecāki viņu vārdā.
Sūdzoties ST, pieteicēji pauda, ka ar latviešu valodas dominanci bērnudārzos tiekot pārkāptas mazākumtautību tiesības uz izglītību, vienlīdzības princips utt.
Pieteicēji uzsvēra, ka agrīnā vecumā ir izšķirīgi svarīgi apgūt dzimto valodu un ka viņu ģimenes vēlas saglabāt krievisko identitāti.
Cita starpā pieteikumā tiesai minēts, ka valsts valodas lietojuma stiprināšana un demokrātiskas valsts iekārtas aizsargāšana neesot nepieciešama, jo latviešu īpatsvars Latvijā, kā arī to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri prot latviešu valodu, pieaug.
ST sūdzību izskatīja rakstiskā procesā un atzina, ka apstrīdētās normas atbilst valsts pamatlikumam. ST priekšsēdētāja Ineta Ziemele, skaidrojot tiesas lēmumu, teica, ka pirmsskolas vadlīnijas neparedz mazākumtautību valodas izslēgt no pirmsskolas izglītības procesa, joprojām iespējama arī bilingvāla izglītošanās. E. Krivcova sacīja, ka šī atziņa ir tīkama pieteicējiem. Savukārt sprieduma negatīvā puse esot tā, ka valdībai nav uzdots izstrādāt skaidrākus nosacījumus par valodu lietojumu, kas garantētu bilingvālas izglītības saglabāšanu.
ST pēdējā laikā izskatījusi vairākas lietas par latviešu valodas lomas palielināšanu izglītībā. Tā jau atzinusi, ka Satversmei atbilst latviešu valodas plašāka lietošana mazākumtautību skolās, bet
uzdevusi izstrādāt maigāku regulējumu par studiju valodu privātajās augstskolās.
Pirmssvētku preses konferencē I. Ziemele cita starpā norādīja, ka tiesības prasīt etniskās identitātes saglabāšanu ir tām mazākumtautībām, kas Latvijā dzīvojušas vēsturiski, bet ne padomju laika imigrantiem. Viņa arī norādīja: mazākumtautības nav pielīdzināmas valstsnācijai, līdz ar to tām nevar būt tādas pašas tiesības uz izglītošanos dzimtajā valodā.
Jāpiebilst, ka 19. jūnijā Eiropas Padomes Venēcijas komisija arī publicēja viedokli par latviešu valodas lomu izglītības procesā. Komisija secinājusi, ka tam ir leģitīms mērķis: valsts valodas prasmes veicināšana, turklāt turpinās 25 gadus ilgs izglītības reformas process. Latvijas rīcība atbilst tās starptautiskajām saistībām, tomēr jābūt skaidrākam regulējumam attiecībā uz bilingvālās izglītības saglabāšanu.
