Latviskais sašimi, kuru apskaustu pat japāņi. Ilze Jurkāne ciemojas “Annas zivjaudzētavā” 0
Lai iepazīstinātu Latvijas iedzīvotājus ar pašmāju izcilajiem, kvalitatīvajiem un ekoloģiskajiem produktiem, Rimi sadarbībā ar pazīstamo garšas eksperti Ilzi Jurkāni ir izveidojis video stāstu – īsfilmu sēriju “Latvijas gardākie stāsti”. Tie ir veiksmes un pieredzes stāsti, kas ļauj iepazīt spilgtus Latvijas pārtikas produktu ražotājus, kuri piedāvā veselīgu, ekoloģisku un unikālu produkciju. Šie stāsti ir Ilzes Jurkānes dzīvas, vienkāršas un cilvēcīgas sarunas, ciemojoties pie ražotājiem un ceļojot latvisku garšu pasaulē.
Todien bija īstais laiks piknikam, un tas izvērtās patiešām īpašs. Varbūt svaigais gaiss un zilās debesis, bet varbūt lieliskā kompānija un tikko ķertās un tīkami svaigās zivis iedvesmoja! Neticami gards izdevās pašu audzēto foreļu sašimi – svaigi zivs filejas gabaliņi ar sojas mērci un vasabi. Pat “Annas zivjaudzētavas” saimnieks Kristaps Romanovs, kā atklājās, pirmoreiz nogaršoja un bija tīkami pārsteigts par šādi gatavotu foreli. Teikšu vēl skaļāk: ikviens japānis, man šķiet, būtu aplaimots, baudot šo latvisko sašimi!
Ir liels prieks nokļūt pie tāda jauna ražotāja kā “Annas zivjaudzētava”. Tikai pirms 10 gadiem tā sāka audzēt foreles vienā mazā dīķī, un tagad uzņēmumam ir lielas ēkas, pildītas ar simtiem tūkstošu zivju mazuļu, sākot no zivs ikriem līdz lielām zivīm. Un tad vēl 75 dīķi… Kā saka “Annas zivjaudzētavas” vadītājs Kristaps Romanovs: “Hobijs kļuva par darbu un dzīvi!”
Kristaps mani sagaida pie lielas ēkas, kas būtībā ir milzīgs ražošanas cehs. Sasveicinoties pasniedzu ciemakukuli – “Rimi” dāvanu maisu, pildītu ar dažādiem labumiem, un savu grāmatu “Dzīves garša”. Pēc ieiešanas cehā Kristaps ierāda ķiteli, kas ir jāuzvelk. Pirms ieiešanas pirmajā telpā, kur tiek audzēti foreļu mazuļi, ir jāiekāpj vanniņā, lai dezinficētu apavus.
Kāpēc tā?
Ir ļoti svarīgi ievērot dezinfekcijas pasākumus zivaudzētavā. Citādi mikrobi un infekcijas var iekļūt nemanot.
Kādas zivis un to šķirnes jūs audzējat?
Mēs audzējam tikai foreles, bet trīs šķirnes: varavīksnes foreles, tīģerforeles un strauta foreles.
Es redzu gan dīķus, gan šīs ēkas. Kāpēc tā?
Mēs sākām audzēt foreles dīķos, bet, lai nodrošinātu zivis visu gadu un nodrošinātu temperatūru, ūdens kvalitāti, akurātu barošanu un vispārīgu kontroli un augstāko kvalitāti, bija arī jāizveido slēgta recirkulācijas sistēma.
Kāds ir zivju audzēšanas process?
Zivju ikrus atvedam no Dānijas – viena no viskvalitatīvākajiem ikru ražotājiem Eiropā. Ikri, kuri ir jau acs stadijā, tiek turēti vanniņās, caur kurām tek attīrīts ūdens, kas iegūts no 100 metru dziļurbuma. Ikri šķiļas, bet neliela daļa – aptuveni 3 līdz 10% atkarībā no šķirnes – diemžēl iet arī bojā. Pēc šķilšanās ikri netiek baroti, jo šķilšanās procesā izveidojas olbaltumvielas maisiņš, no kura inkubācijas periodā ikri barojas.
Cik ikru ir šajās vanniņās? Un kas notiek pēc tam?
Aptuveni no 20 000 līdz 25 000. Kad ikri jau ir kļuvuši par zivju mazuļiem, tie tiek baroti, kā jau bēbīši, 6 līdz 10 reizes dienā un turēti tumsā, lai justos maksimāli drošāk. 45 līdz 60 dienu laikā mazuļi izaug, lai tiktu pārlikti uz lielākiem baseiniem. Mazuļu audzēšana ir ļoti akurāts darbs, un ir nepieciešama liela precizitāte un pacietība.
Kādu zivju barību jūs izmantojat?
Ir vairāki barības veidi, kurus izmantojam atkarībā no zivju izmēra. Katrai attīstības stadijai ir vajadzīgas attiecīgas barības vielas un izmērs. Tas ir tāpat kā ar citiem dzīvniekiem, piemēram, kaķiem un suņiem, kuru mazuļiem vajadzīga viena veida barība, dzīvniekiem pieaugot, cita un nobriestot – vēl citādāka.
Mēs pērkam barību no Somijas, un tā ir ļoti augstas kvalitātes – ar piemērotām barības vielām un sabalansētām sastāvdaļām tieši forelēm.
