34
Gribētos no visiem latviešu politiķiem redzēt nacionālo stāju…
Nevēlēšanās pieķerties nacionālajiem, skolu, valodas jautājumiem saistās ar divām lietām. Vispirms – bailes laikos, kad attiecības ar Krieviju ir saspringtas, un slinkums laikos, kad tās ir normālākas. Otrs – nepietiekamā izpratne par to, kas ir Latvija. Preambulas pieņemšana, labojumi Pilsonības likumā vienā mirklī ainu neizmaina. Bet tie ir soļi pareizā virzienā un zināms spiediens atcerēties, ka, runājot par to, kas ir Latvija, nepietiek ar solījumiem par tik un tik procentiem celt dzīves līmeni valstī. Pārskatāmā nākotnē augstāka labklājība, iekāpjot lidmašīnā, būs sasniedzama aiz robežām. Tas nav galvenais iemesls, kāpēc cilvēki grib dzīvot Latvijā. Viņi grib tāpēc, ka var sarunāties latviešu valodā, ka šeit ir tikai Latvijai raksturīgā ainava, šeit ir tautas kopējā atmiņa. Tā ir milzīga vērtība, kas jākopj, orientēšanās uz patērētāja instinktiem – jo vairāk būs mantas, jo cilvēki būs laimīgāki – vienmēr liek vilties. Ar to ir par maz. Pastāv augstākas, garīgas vērtības, un tieši pēc valodas referenduma apziņa mazliet mainījusies pozitīvā virzienā.
Minējāt izglītības vadlīnijas 2018. gadā. Tas būs Saeimas vēlēšanu gads. “Saskaņai” gūstot labus panākumus, galdā var celt pavisam citas vadlīnijas. Ja tā notiek, ka “Saskaņa” tiek valdībā…
… tad dzīvosim citādā Latvijā. Satversmes izmaiņas nenotiks, jo tam būtu nepieciešamas divas trešdaļas parlamenta piekrišanas, bet jau pašreiz nereti notiekošā “Saskaņas” un ZZS bloķēšanās ir pazīme, ka iespējams izveidot cita salikuma valdību. Lienoša krieviskošana var notikt.
Tikko ZZS parakstījās, ka pēc Rīgas domes vēlēšanām neies kopā ar Ušakovu. Un, ziniet, nav mazums merkantilu latviešu, kam nekas nebūtu pretī partnerībai ar krievpartiju.
No ZZS grūti saprast kursu. Silenieks ziņoja, ka domē ZZS un “Saskaņa” varētu turēties kopā.
Silenieks ir zaļoksnis jauneklis, kuru apvienība nopēla. Bet sakiet, cik pašiem latviešiem jāuzņemas vaina, ka valodas lietojums, tīrība, daiļskanība noplicinās? Sen zināms, ka, par spīti aicinājumiem, nav atmesta paraža ar krievu runāt krieviski. Vai nav jaunas problēmas, ka jaunatne nelasa grāmatas, valoda netiek izkopta, agrākiem aizguvumiem rusicismiem virsū klājas “inglišs”.
Tas rada zināmu trauksmi, ja vidusskolu beigušam jaunietim nav pietiekama vārdu krājuma, lai precīzi izteiktu savu domu. Dzīve sociālajos tīklos veido atrašanos katram savā informācijas burbulī un sociālās dzīves tālāku fragmentēšanos. Cilvēkus aizvien grūtāk uzrunāt par kopīgām lietām. Un tomēr katra valoda attīstās, nāk klāt jauni jēdzieni, vārdi. Sliktākais, ja valoda vairs nav attīstībā dzīva, kļūst nabadzīga un neprecīza. Man liekas, ka situācijas uzlabošanā sabiedriskajiem medijiem viens no absolūti svarīgākajiem uzdevumiem būtu gan rādīt priekšzīmi, gan veltīt raidījumus valodas kvalitātei. Tādi, starp citu, var būt ļoti interesanti.
Labu laiku klīst runas par MTG grupas pārdošanu, bet tai pieder visvairāk skatītie LNT un TV3 kanāli. Privātā darījumā uzņēmumu pārdod, kam grib, ieskaitot Austrumu kapitālu. Vai nav jāuztraucas, ka notiktu nekontrolēta televīziju pārņemšana? Mediju komercija tomēr nav desu tirdzniecība. Valstis regulē informatīvos laukus.
ES dalībvalstīm ir tiesības definēt stratēģiskās jomas un noteikt tām īpašu regulējumu. Pirms gadiem desmit TV varbūt arī nebija stratēģiska nozare, jo bija daļa no plaši attīstītas mediju vides. Šobrīd situācija ir mainījusies, valstīm tas jāņem vērā. Cik zinu, Latvijā šai virzienā tiek domāts.
Mūsu ilggadējais autors Franks Gordons atzīmēja, ka vietējās proputiniskās “Vesti segodņa” avīzes “pārtapšana” par pirmskara laikraksta “Segodņa” mantinieci ir zaimošana. “Segodņa” strādāja Latvijai lojāli žurnālisti, kurus pirmos paņēma uz grauda, kad mūsu valsti okupēja. Nomocīja gulagos, nobendēja. Tas nepavisam neiet kopā ar “Vesti” krievu propagandas tauri.
No tā, ka avīze maina nosaukumu, tā nekļūst mazāk putiniska. Nekad nekļūs arī par to “Segodņa”, kas bija pirms kara. Labi, ka Gordona kungs pievērsis uzmanību, bet jāatzīmē, ka “Vesti” ietekme ir ļoti minimāla, maza ķēdes sunīša lomai atbilstīga. Žēl, ka aptraipa vārdu.
