Latviska SPA zona 0
Telpas novietojums
Ziemeļeiropas pilsētās vannas istabas parasti novietoja mazās, slēgtas telpās, tā atšķiroties no Dienvideiropas, kur šīs telpas tradicionāli veido plašākas. Tomēr laiki ir mainījušies un šodien ar modernām celtniecības tehnoloģijām vannas istabu arī pie mums var iebūvēt lielākā telpā, loga vai stikla sienas priekšā. To atļauj modernās logu stikla paketes ar izcilu siltumizolācijas līmeni, ko pastiprina, starp stikliem iepūšot inertās gāzes, izmantojot trīs stiklu paketi vai siltumu atstarojošās plēves. Elastīgais logu blīvējums neļauj telpā iespraukties ne mazākajam vējiņam. Regulējama ventilācija vienmērīgi izkliedē ienākošo gaisu, modernas ierīces kontrolē temperatūru un mitruma līmeni. Logu caurskatāmību regulē žalūzijas vai speciālās plēves.
Vannas istaba var atrasties mansardā, mājas tornī, pirts stikla piebūvē vai pat uz balkona, ja ļauj konstrukcijas. “Nestandarta vannas istaba, kas iebūvēta, piemēram, lauku mājas verandā, ļauj ziemā, guļot vannā, baudīt mainīgos dabas skatus un garām skrejošas stirnas,” uzskata arhitekts Uģis Šēnbergs.
Plašāka telpa attiecīgi prasa novietot tajā savrupstāvošu vannu, nelietojot dekoratīvos paneļus, kas aizsegtu ārpusi. Vannas priekšrocība ir izcilā iekšpuses un ārpuses kvalitāte, kuru var brīvi aplūkot un izbaudīt materiāla un formas skaistumu. Šāds risinājums piešķir telpai plašumu, sniedz ērtāku piekļuvi vannai un ļauj novērtēt vannas formas plastiku.
Augstāko kvalitāti un dizainu nodrošina lietā akmensmasas vannas. Latvijā šādas vannas ražo vairāki uzņēmumi, piemēram, SIA “PAA”, SIA “Vispool”, SIA “Casa Di Vanna”, SIA “Que color”, SIA “SPN” u. c., kuri visi īpašu akcentu liek uz modernu dizainu un ekoloģiju.
Šķiet, nav starpības, kāda materiāla vannā vannoties. Tomēr īpašāka sajūta ir gulēt pamatīgā akmensmasas vannā, kas ir masīvāka nekā akrila vanna un sver ap 130 kg. Vannu ražošanā izmanto dažādu frakciju kvarca un akmens, piemēram, Skandināvijas marmora un vietējā Latvijas dolomīta masu, sajaucot to ar kompozītmateriālu un sapresējot. Tam ir vairākas priekšrocības. Marmors un dolomīts atšķirībā no granīta nav sevišķi stingri materiāli, bet, sajaukti ar kompozītmateriālu, kļūst cietāki, gludāki un vieglāk kopjami. Pasaulē šo vannu ražošanā parasti izmanto 60 – 70% dabisko sastāvdaļu un 30 – 40% kompozītmateriālu. Pateicoties latviešu meistaru inovācijām un pilnveidojot oriģinālo tehnoloģiju, izdevies panākt daudz augstāku dabiskā akmens proporciju un samazināt kompozītmateriālu piedevu tikai līdz 15 procentiem. Līdz ar to presētais akmens pēc enerģētikas ir ļoti tuvs dabiskajam.
Vannas var būt krāsotas masā, no virspuses vai pārklātas ar aizsargkārtu. “Pareizi sajaucot masā pildvielas, dažādus pigmentus un saistvielas, var iegūt krāšņu, milzīgam oniksam līdzīgu vannu, kas kalpos mūžīgi,” pārliecināta SIA “SPN” komercdirektore Marina Poroņkina.
“Masā krāsotas vannas virsmas skrāpējumus meistars nopulē, nedemontējot vannu. Ja vannā izsisti robi vai ir dziļāki skrāpējumi, bojāto vietu aizpilda ar to pašu materiālu, no kā ražota vanna, un nopulē,” stāsta SIA “Que color” ražošanas daļas vadītājs Harijs Auzāns.
Atlietu vannu var pārklāt ar poliestera aizsargpārklājumu un nopulēt. Pārklājuma garantijas laiks ir desmit gadu, bet reālais kalpošanas laiks daudz ilgāks. “Vannu ražošanā izmantojam “Marmoryl” tehnoloģiju un pēc mūsu zinātnieku izstrādātas receptes Vācijā izgatavotu santehnisko emalju. Tas atļauj mums vienīgajiem Eiropā dot vannai 25 gadu garantiju,” stāsta SIA “Vispool” ražošanas daļas vadītājs Ruslans Pankrats.
Vannu var nokrāsot jebkurā tonī pēc RAL kataloga. Lai arī iespējams nokrāsot arī vannas iekšpusi, visbiežāk dizaineri ierosina krāsot vannas ārpusi ar pārējo telpu saskaņotā tonī. Krāsojums būs sedzošs, tas iesūcas akmens masas virskārtā un, pateicoties aizsargpārklājumam, ir noturīgs. Krāsošana ļauj radīt unikālu mākslas darbu, iespējams lietot dažādus šablonus, veidot ģeometrisku krāsojumu, piemēram, svītrainu, izmantot augu vai dzīvnieku pasaules ornamentus, teiksim, zebru.
Gatavu vannu ieteicams novietot uz postamenta, kur to labāk aplūkot. Vannu ekspluatējot, nedrīkst aizmirst par ūdens kaļķainumu. Kaļķis ātri nosēžas uz visām virsmām un rada acij neredzamu nelīdzenu kārtiņu, pie kuras viegli pieķerties netīrumiem. Tāpēc vannu ieteicams regulāri tīrīt ar līdzekli, kas noņem kaļķa nosēdumus. Ja ir vēlme, reizi pusgadā vannas virskārtu var pats papulēt ar vilnas lupatiņu un smalku pulējamo pastu, taču aizsargkārtu atjaunot jālūdz uzņēmuma speciālistam.
Aksesuāri
Vannas istabas apdarē ierasts izmantot akmens–keramikas masas flīzes, piemeklējot metāla vai plastikāta aksesuārus. “Latviskas un ekoloģiskas mājas SPA vides radīšanā nepelnīti aizmirsts ir vislatviskākais materiāls – koks,” pārliecināta SIA “Casa Di Vanna” valdes locekle Evita Kuzma. Mitrajā telpas vidē ieteicams skujkoku dzimtas aristokrāts – Sibīrijas ciedrs (protams, var arī izmantot priedi, egli, lapegli utt.). Ciedram ir skaista šķiedra un laba mitrumnoturība. Turklāt dziednieki uzskata, ka ciedra sveķi satur prānu – smalku garīgu substanci, kas cilvēku atveseļo. Ciedru izmanto vannas istabas mēbeļu un vannas pārliktņa izgatavošanai. Lai koks elpotu, to pārklāj, piemēram, ar vietējā “Paint Eco” dabisko lineļļas pernicu. Oriģinālas mēbeles – vannas podestus, mēbeles un vairogus uz sienas, var izveidot no antīkajiem dēļiem, kas iegūti, nojaucot simtgadīgas mājas. Pēc koka virsmas faktūras izcelšanas to pārklāj ar lineļļu. Antīkos kokmateriālus un konstrukcijas tirgo un izgatavo vietējais SIA “Brik”. Savukārt vietējais SIA “Mint Furniture” gatavo skaistus koka grozus un koka flīžu paklājus, kas piemēroti izmantošanai dabiskā vannas istabā. Ekoloģisko stikla aksesuāru līniju var papildināt stikla pārvērtību punktā “Buteljons”, kur no otrreizēji pārstrādātām stikla pudelēm sadarbībā ar “Casa Di Vanna” top unikāli aksesuāri, piemēram, vannas virspaliktnis ar iestrādes vietām vīna pudelei un vīna glāzēm.
