Latviska kafija senču stilā: izrādās, ka izejvielas tai var savākt arī mūsu mežos 14
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kafija top ne tikai no kafijas pupiņām. Ir īstais brīdis mežā un laukā savākt izejvielas veselīgai alternatīvai.
“Par kafiju senāk sauca dzērienu no ozolzīlēm, cigoriņiem, graudiem. Mana vecmāmiņa Alīda dzīvoja Sēlijā un gatavoja tikai tādu. Tagad recepti atjaunoju un dažādoju,” skaidro uzņēmuma “Kafeja Alīda” saimniece Jolanta Kovnacka. Viņa mudina augu kafijas krājumus savai ģimenei savākt arī katram pašam.
Steidzami jādodas lasīt ozolzīles, jo to šogad ir ļoti maz. Lai mazinātu tanīnu daudzumu, ozolzīles pakaltē, nomizo un dažas dienas mērcē ūdenī, to vairākkārt nomainot. Tad zīles sakaltē. Maļ graudu dzirnavās vai sadauza ar āmuru, ieliekot lupatā. Izkaltētas zīles ir cietas un sabeigs kafijas dzirnaviņas.
Tīra zīļu kafija pie mūsdienu garšām pieradušam cilvēkam nebūs ne garda, ne veselīga. Tai pievieno, piemēram, kaltētus un kafijas dzirnaviņās samaltus burkānus, iztīrītas mežrozītes, sarkanās bietes, pieneņu saknes, cigoriņus, miežu graudus.
Ir receptes, kurās kafijai pievieno arī cukurbietes, taču tām ir specifiski salkana garša. Izejvielas var labi sakaltēt, iztiekot bez elektriskajiem kaltētājiem. Sasmalcinātos augus izber plānā kārtā uz paplātes un noliek uz apsildes ierīcēm, kad sākusies apkures sezona.
Ko un cik daudz bērt kafijā, katrs nosaka pēc paša garšas. Arī pēc tā, ko izdevies sadabūt. Lai labāko dozu atcerētos, izejvielas ber traukā, skaitot, cik karotes no katras pielikts. Pavisam smalki un precīzi būs, ja katru sastāvdaļu nosvērs.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
