Latviskā daudzveidība nav pašsaprotamība! Kā jauns likums neļaus pazaudēt Suitu, Rucavas, Lībiešu krasta un Upītes kultūrtelpas 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits vakar Saeimā iesniedza latviešu vēsturisko zemju likumprojektu, kas ir pirmais prezidenta rosinātais likumprojekts kopš E. Levita stāšanās amatā. Projekta teksts lasāms vietnē “president.lv”. “Likumprojekta mērķis būs stiprināt iedzīvotāju identitāti, piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei, Vidzemei.
Runa ir arī par mazajām kultūrtelpām, kādas reģistrētas četras – Suiti, Rucava, Lībiešu krasts un Upītes kultūrtelpa,” žurnālistiem paskaidroja Levits, kurš vakar preses konferencē pats arī iepazīstināja ar likumprojekta pamatnostādnēm.
Par nodomu sagatavot likumprojektu “Par latviešu vēsturiskajām zemēm” Valsts prezidents izteicās vēl šī gada martā,
kad kļuva skaidrs, ka administratīvi teritoriālā reforma ir vairāk ekonomiska rakstura pasākums, kas ne vienmēr respektē attiecīgās apdzīvotās vietas piederību kādai lokālai kultūrtelpai vai vēsturiskam novadam.
Levits iepriekš izteicies, ka likumprojektam būtu jānovērš reformas trūkumi un jāstiprina gan nacionālā identitāte tās daudzveidībā, gan demokrātija (“Latvijas Avīze” par to rakstīja 27. jūlijā – “Latviskums nav plakans”).
Šis ir solis pretējā virzienā kā padomju okupācijas periodā piekoptā “latvietības standartizācijas” politika, kas mēģināja “mazināt latviešu identitātes spēku un vēsturisko dziļumu”.
Līdzīgi likumi jau pastāv, piemēram, Lietuvā un Zviedrijā,
kur piederība vēsturiskajai zemei un administratīvi teritoriālajai vienībai var būt savstarpēji nesaistītas lietas.
E. Levits uzsvēra, ka latviskā daudzveidība nav pašsaprotamība un valstij jādara viss, lai palīdzētu to apzināt: “Likumprojekts iekļaujas Satversmes ievadā, kas nosaka Latvijas valsts pienākumu garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. (..)
Likumprojekts būs sasniedzis mērķi tad, ja nākamajām paaudzēm būs pieejama latviskuma daudzveidība vismaz tādā pašā līmenī, kādā tā pieejama šai paaudzei.
Mēs dzīvojam globalizācijas un unifikācijas laikmetā, tāpēc latviešiem un Latvijas valstij ir zināms pienākums padziļināt, uzturēt un veicināt šo mūsu identitāti.”
Dokumenta pielikumā uzskaitīta pagastu un pilsētu piederība piecām vēsturiskajām zemēm, tādējādi to konkretizējot, jo atsevišķos gadījumos līdz šim tas raisījis strīdus. Jāpiebilst, ka plašāk par šo jautājumu intervijā “Latvijas Avīzei” 4. augustā stāstīja viens no likumprojektam pievienotās, zinātniski pamatotās latviešu vēsturisko zemju kartes autoriem, “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” galvenais redaktors Jānis Turlajs.
Likumprojekts sastāv no ievada, deviņiem pantiem un diviem pielikumiem. Kaut pagaidām nosauktas tikai četras kultūrtelpas, tas neizslēdz iespēju, ka nākotnē sarakstu varētu papildināt, piemēram, ar Piebalgu, taču, lai notiktu jaunas kultūrtelpas reģistrēšana, vajadzīga pašvaldību un iedzīvotāju iniciatīva un pašorganizēšanās.
Interesanti, ka likumprojekta 5. panta 4. punkts nosaka: “Valsts veicina bijušā Abrenes apriņķa Abrenes pilsētas, Kacēnu pagasta, Upmales pagasta, Linavas pagasta, Purvmalas pagasta, Augšpils pagasta un Gauru pagasta kultūrvēsturiskā mantojuma un vēsturiskās atmiņas apzināšanu un saglabāšanu.”
Līdz ar to pieminētas arī teritorijas, kuras 1944. gadā tika atdalītas no okupētās Latvijas, iekļautas Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Pleskavas apgabala sastāvā un mūsdienās pieder Krievijai.
Likumprojekts paredz, ka mērķu sasniegšanai nepieciešama sabiedrības, pašvaldību un valsts līdzdarbība. Kultūras ministrijas uzdevums būs izstrādāt “Vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānu”, kas jāapstiprina valdībai.
Iecerēts, ka būs arī Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome ministru vai to pilnvaroto personu līmenī, līdzdarbojoties pa vienam pārstāvim no Valsts prezidenta administrācijas un Saeimas, kā arī pa diviem pašvaldību vēlētiem pārstāvjiem no katras latviešu vēsturiskās zemes.
Padomi vadītu kultūras ministrs; tā sanāktu vismaz reizi gadā un sniegtu ziņojumu par likuma izpildi. Padomes locekļiem papildu atalgojums nav paredzēts.
Līdz ar likuma pieņemšanu pašvaldībām palielinātos iespēja saņemt finansējumu tai vai citai ar kultūru un novada identitāti saistītai iniciatīvai. Likumprojektā gan nekāda finansiālo iespēju ieskicējuma nav, jo tas būtu atkarīgs no kultūras jomai iedalītā budžeta.
E. Levits nešaubās, ka Saeima likumprojektu atbalstīs. Pagājušajā nedēļā, tiekoties ar Saeimas frakciju vadītājiem, saņemts “principiāls atbalsts”. Projektā atzīmēts, ka likumam jāstājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāns valdībai būtu jāapstiprina līdz nākamā gada 31. decembrim.
