Latviju sarāj par migrāciju 19
Laikā, kad Eiropas Savienība cīnās ar bēgļu un migrācijas krīzi, Eiropas Komisija (EK) izvērtējusi, kā dalībvalstis tiek galā ar patvēruma piešķiršanu, un virknei valstu izteikusi aizrādījumu par kļūdām un nepilnībām procesā.
Arī Latvija iekļuvusi to septiņu valstu vidū, kam EK draud ar iesūdzēšanu tiesā vai naudas sodu, ja divu mēnešu laikā neieviesīs pareizus noteikumus patvēruma piešķiršanai. Pārējās ir Igaunija, Vācija, Francija, Grieķija, Itālija un Slovēnija.
EK pārmet to, ka valstis nav spējušas pierādīt, ka īsteno jaunos noteikumus šajā jomā un nav sniegušas informāciju par divu direktīvu ieviešanu.
Latvija pret šādu EK nostāju iebilst. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane Latvijas medijiem paudusi, ka pārmetumi ir nevietā un ir nepieciešams saskaņot dokumentus starp Latviju un Eiropas Komisiju. Viņa norādīja uz 2011. gada direktīvu, ko Latvija esot pārņēmusi jau 2013. gadā, un EK esot informēta par Patvēruma meklētāju direktīvas ieviešanu. I. Pētersone-Godmane pauda, ka nākamajos divos mēnešos kopā ar EK izdosies saskaņot pozīcijas un neskaidrības atrisināt.
Eiropas Komisija kopumā visas valstis mudināja aktīvāk iesaistīties bēgļu pārvietošanā, norādot, ka līdz šim tikai 497 patvēruma meklētāji no visvairāk pārslogotās Itālijas un Grieķijas ir nogādāti citās valstīs, lai gan uz to gaida tūkstoši. Vēl septembrī ES dalībvalstu vadītāji vienojās par 160 000 cilvēku pārvietošanu, bet process velkas gausi.
EK arī īpaši izvērtēja Grieķiju un Itāliju, secinot, ka abām valstīm vēl ir daudz darāmā, lai labāk apstrādātu imigrantu datus, un šeit progress esot lēns. Kopš pēdējoreiz vērtēta migrācijas krīzes risināšana, EK konstatējusi, ka ir jomas, kurās viss notiek labāk, piemēram, cītīgāk tiek noņemti pirkstu nospiedumi, cilvēki precīzāk tiek reģistrēti datu bāzēs, taču joprojām te vērojamas nepilnības un kavēšanās, īpaši Grieķijā un Itālijā, kur cilvēku skaits ir ļoti liels un dienestiem ir ārkārtīgi daudz darba.
Apjomīgajā dokumentā ar nosaukumu “Ieviešot Eiropas migrācijas dienas kārtību: prioritāro darbību progress” EK norāda, ka bloka valstis patlaban sastopas ar lielāko migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara, kad uz visas zemeslodes vismaz 60 miljoni cilvēku dažādu iemeslu – gan dabas katastrofu, klimata izmaiņu, gan valstu konfliktu – rezultātā ir bijuši spiesti pamest mājas.
“2015. gada otrajā pusē neredzēti liels skaits cilvēku ir devušies uz Eiropu un darījuši to neikdienišķā veidā. Tiem, kuri Eiropu ir sasnieguši, patvērums ir jāpieprasa pirmajā valstī. Ja nepieciešams, šos cilvēkus var pārvietot, lai visā Eiropā notiktu vienmērīgs un godīgs imigrantu sadalījums, taču cilvēki, kuri vai nu nepieprasa patvēruma meklētāju statusu, vai tam nekvalificējas, ir steidzami jānogādā atpakaļ mītnes zemē. Šodien vissvarīgākā prioritāte ir atgriezties pie migrācijas sakārtotas un pareizas vadīšanas. Un tāpēc Eiropas Savienība savas dalībvalstis šajā ziņā atbalsta arī finansiāli,” norāda EK pirmais viceprezidents, agrākais Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans.
Savukārt par migrāciju atbildīgais komisārs, grieķis Dimitris Avramopuls uzsver, ka laikā, kad migrantu skaits uz Eiropu nerimst, dalībvalstīm ir steidzami jāatrod pareizais balanss starp atbildību un solidaritāti. “Lai labāk varētu vadīt migrantu plūsmu, visām dalībvalstīm ir jāpieturas pie savām saistībām un strikti jāievēro Eiropas likumi, kas nosaka, kā ir jārīkojas patvēruma meklētāju pieprasījuma gadījumā, kā jāsargā un jāuzrauga savas robežas un jāpalīdz tām valstīm, kas iznes vislielāko slodzi,” sacīja komisārs. Viņš arī norādīja, ka visu dalībvalstu valdībām ir nosūtījis vēstuli ar pamudinājumu rīkoties aktīvāk patvēruma meklētāju uzņemšanā.
