Krievijas dezinformācijas apskats: Latviju pielīdzina Venecuēlai 5
Krievijā marta beigās stājās spēkā likums, kas sodīs medijus par “viltus ziņu izplatīšanu”. Likumā noteikts, ka tiesības atzīt informāciju par viltus ziņu būs prokuratūras pārstāvjiem. Savukārt mediju uzraugiem būs tiesības pieprasīt šādu publikāciju dzēšanu un nepakļaušanās gadījumā bloķēt interneta vietnes.
Tieši no Krievijas nāk lielākā daļa viltus ziņu par Baltijas valstīm, par ko “Latvijas Avīze” jau iepriekš daudz rakstījusi rubrikas “Atmaskots” ietvaros. Vai pieņemtais likums kaut ko varētu mainīt šajā ziņā? Bez kādām šaubām var teikt, ka nē.
Likuma mērķis, kā to jau norādījuši daudzi eksperti, ir pavisam cits – pakļaut vēl stingrākai kontrolei Krievijas mediju telpu.
“Vēl vairāk cenzūras,” tādu vērtējumu likumam interneta sociālajā vietnē “Twitter” devusi žurnālistu tiesību aizsardzības organizācija “Reportieri bez robežām”. Daudzi likuma parādīšanos saista ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina reitinga straujo kritumu pēc nepopulārā lēmuma paaugstināt pensionēšanās vecumu.
Sabiedrībā ir vairojies protesta noskaņojums un varai ir bažas, ka tas var pāraugt ielu protestos, kuru organizēšanā liela loma būs gan interneta sociālajiem tīkliem, gan neatkarīgajiem medijiem. Likumprojekta autori īpaši uzsvēruši, ka viltus ziņas var “novest pie masu nemieriem”.
Tikmēr ziņas par Baltijas valstīm, NATO un Eiropas Savienību turpina pildīt tos pašus uzdevumus, propagandas nolūkos manipulējot ar faktiem un izplatot melus. Par daļu no tā šajā Krievijas dezinformācijas apskatā.
“Vai Baltijā nevajag mainīt režīmu?”
Arvien nozīmīgāku lomu spēlē plašākas kampaņas, kuru mērķis ir nevis īslaicīgi piemānīt, bet ilgstoši veidot tēlu. Latvijas kā politiski nestabilas, nabadzīgas, militāri vājas un citādi neveiksmīgas valsts tēls Krievijā ir veidots ilgstoši. Tāpēc nav pārsteigums, ka tas kļūst arī par ērtu piemēru, kad runa ir pavisam par citiem jautājumiem.
Šā gada sākumā par vienu no “karstajiem” Krievijas ārpolitikas jautājumiem kļuva krīze nabadzības un nemieru māktajā Dienvidamerikas valstī Venecuēlā. Pēc tam, kad Venecuēlas parlamenta priekšsēdētājs Huans Gvaido pasludinājis sevi par prezidenta pienākumu izpildītāju, saņemot ASV un daudzu Dienvidamerikas valstu atbalstu, spēlē aktīvi iesaistījās Krievija, nostājoties esošā prezidenta Nikolasa Maduro pusē. Līdz ar to Venecuēla kļuvusi par kārtējo Krievijas un Rietumu politiskās pretstāves punktu, un valda bažas, ka valstī var sākties militārs konflikts.
Protams, paralēli notiek arī informatīvas karš, kurā Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova izmantojusi demagoģisku paņēmienu, pielīdzinot situāciju Venecuēlā Latvijai un Lietuvai. Kā Krievijas Pirmajā kanālā norādījusi M. Zaharova, ASV esot izteikušas virkni argumentu par labu režīma maiņai Venecuēlā, lai gan tādus pašus pārmetumus varētu veltīt arī valstīm, kas atrodas Eiropas Savienības un NATO sastāvā.
“Vai zināt, cik daudz cilvēku aizbraucis no Lietuvas un Latvijas? Man ir jautājums Vašingtonai – vai tad tur nevajag mainīt režīmu, tur viss ir normāli?”
televīzijas raidījumā paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve. Šo citātu par pamatu saviem rakstiem vēlāk ņēmuši arī daudzi citi Krievijas mediji (RIA Novosti, “Sputņiķ”, “Baltnews” un citi).
M. Zaharova jau agrāk izcēlusies ar viltus ziņu izplatīšanu (piemēram, apgalvojot, ka savulaik Baltajā namā esot ar godu uzņemts terorists Osama bin Ladens). Šajā gadījumā Krievijas amatpersona izmantojusi tā saukto falšo analoģiju, kas nozīmē pielīdzināt divus pilnīgi atšķirīgus gadījumus, izceļot kādu šķietami kopēju pazīmi.
Lai arī Baltijas valstīs tiešām tiek risinātas demogrāfijas problēmas, te grūti vilkt paralēles ar Venecuēlu, no kurienes daudzi bēg ne tikai ekonomiskās vai politiskās situācijas dēļ, bet tāpēc, ka valsti pārņēmusi noziedzība un vardarbība.
“Akcīzes nodoklis par krievu valodu”
Viltus ziņu par to, ka Latvija gatavojas ieviest akcīzes nodokli par runāšanu krievu valodā, izplatījis portāls “Sputņik”. “Latvija cītīgi mēģina izskaust iedzīvotāju paradumu runāt krieviski. Tomēr līdz galam to izdarīt nekādi neizdodas. Tagad, kā izskatās, ar to vismaz mēģinās nopelnīt,” tā savu rakstu sāk portāla autore Oksana Piha.
Jāpiebilst, ka tas papildina agrākus dažādu Krievijas mediju apgalvojumus, par ko jau ticis rakstīts rubrikā “Atmaskots” (piemēram, ka Latvijā bērniem aizliedz dot krievu vārdus, bet par runāšanu krieviski paredzēts sods 10 000 eiro).
Pēc diezgan liriska ievada, kur tiek stāstīts par akcīzes nodokļa būtību, “Sputņik” beidzot atklāj “pirmavotu” – izrādās, ka ziņai par pamatu kalpojusi “Latvijas Avīzes” publikācija “Drošībnieku mājiens Krievijas propagandas izplatītājiem”, kur cita starpā NEPLP vadītāja Dace Ķezbere sola, ka padome ņems vērā Valsts drošības dienesta secinājumus par Krievijas propagandas riskiem, kā arī norādījusi, ka jau līdz šim ieviesti atsevišķi regulējoši pasākumi, piemēram, ar Ministru kabineta noteikumiem ir paaugstināta licences maksa par kanālu retranslāciju.
“Jo vairāk operatori izvēlas retranslēt Krievijas kanālus, jo tiem jāmaksā lielāka gada maksa,” uzsvērusi D. Ķezbere.
Dezinformācija ir tajā, ka “Sputņik” to pasniedz kā vēršanos pret krievu valodu, lai gan Valsts drošības dienesta ziņojumā un arī citētajā “LA” rakstā ir runa tikai par Krievijas propagandas kanālu saturu, ne valodu.
Neviens neprasa ierobežot krievu valodā raidošos televīzijas kanālus “Doždj”, “Current Time”, BBC vai “Euronews” krievu valodā, nemaz nerunājot par to, ka arī Latvijas sabiedriskā medijā LTV7 daļa satura ir krievu valodā un nekāds akcīzes nodoklis par to nav un nebūs jāmaksā.
