Latviju pārplūdina šaubīgas preces 5
Importa preču pārbaudēs uz valsts robežas atklāj kliedzošu neatbilstību ES dalībvalstu noteikumiem.
Aptuveni puse pāri Latvijas robežai no citām valstīm vesto rūpniecības preču neatbilst Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktajām prasībām.
Kaut arī šo preču dokumenti apliecina, ka tās ir kvalitatīvas un drošas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieku kopīgi rīkotās pārbaudes uz valsts robežas pierāda pretējo.
Pagājušajā gadā no 1136 uz robežas pirmoreiz pārbaudītajiem preču paraugiem 74% preču atklāja dažādu nesakritību un no 43 preču paraugiem 65% neatbilda būtiskām kvalitātes prasībām. Pārbaudot otrreiz, neatbilstību atklāja 48% paraugu, un galu galā šīs preces neļāva ievest Latvijā.
Arī tām precēm, kuras pērn tomēr ļāva ievest, atkārtotajās 43 preču paraugu pārbaudēs atklājās, ka vairāk nekā puse tik un tā neatbilda prasībām. PTAC atzīst, ka visbiežāk būtiskus trūkumus atklāj importa būvmateriāliem, rotaļlietām, elektroprecēm, kosmētikai, medicīniskām ierīcēm, laivām, šķiltavām, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
Importa rotaļlietās, piemēram, lellēs, atklāts veselībai kaitīgas ķīmiskas vielas – ftalātu* daudzums. Elektroprecēm, piemēram, LED starmešu korpuss izgatavots no nedroša materiāla, no kā cilvēks var gūt apdegumus vai, novietots ugunsnedrošu priekšmetu tuvumā, var izraisīt ugunsnelaimi. LED spuldzēs elektrisko vadu izolācija ražota no viegli kūstoša materiāla, kas sakarstot var izraisīt īssavienojumu.
Starp prasībām neatbilstošajām un aizliegtajām pērn visvairāk bija medicīniskās ierīces, elektroaparāti, rotaļlietas.
Viens no iemesliem, kāpēc ik gadu Latvijas tirgū lielā straumē ieplūst nezināmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes preces, ir pašmāju alkatīgo komersantu dzīšanās pēc iespējami lielākas peļņas. Būvmateriāli un citas preces, kuras pēc izskata īpaši neatšķiras no Vācijā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ražotajām un kuru trūkumus pircēji pamana tikai pēc kāda laika, to ražotājvalstīs maksā ievērojami lētāk nekā citur. Tāpēc tīšām tiek viltoti tādi dokumenti, kādi vajadzīgi preču ievešanai ES dalībvalstu tirgū, pārlieku nelauzot galvu ne par kvalitāti, ne drošumu. Iznākumā šie komersanti pakļauj pircējus veselības apdraudējumiem un pat nāves briesmām. Kaut arī kopš Zolitūdes traģēdijas pagājis vairāk nekā pusgads un lielveikala “Maxima” jumta sabrukšanas cēloņi joprojām nav noskaidroti, speciālisti pieļauj, ka viens no cēloņiem varētu būt jumta kopņu savienojumos ieskrūvētās nekvalitatīvās skrūves.
Būvniecības nozares pārstāvji atzīst, ka Latvijā būvmateriālu tirgus ir pārplūdināts ar dažādiem no Ķīnas un citām Āzijas valstīm ievestām apšaubāmas kvalitātes precēm. Piemēram, tirgū var nopirkt sienu apmešanai domātos importa stikla šķiedras sietus. Pēc izskata tie neatšķiras no citiem un maksā lētāk. Bet pēc to pielietošanas divu triju gadu laikā pie sienas piestiprinātais siets izšķīst un apmetums nobirst. Diemžēl Eiropas Savienībā ieviestās kvalitātes prasības tiek veikli apietas, trešās pasaules valstu ražotājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs dibinot kopuzņēmumus.
Tirgotājiem jautāju, vai viņi nezāģē zaru, uz kura paši sēž – pircējs, kaut arī ar novēlošanos, tik un tā kādā brīdī pamanīs, ka nopirktā prece ir brāķis un vairs neapmeklēs šo tirdzniecības vietu.
Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācijas padomes loceklis, būvmateriālu tirdzniecības uzņēmuma “Kurši” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Artiņš saka, ka tirgū slikti importa būvmateriāli nav ne jaunums, ne pārsteigums. “Latvijā ievesto preču pavadošajiem dokumentiem – marķējumam un kvalitātes atbilstības apliecinājumiem jābūt pārtulkotiem valsts valodā, taču diemžēl tā bieži vien nenotiek, kas jau vien liecina par pārkāpumiem. Šādus pārkāpumus pieļauj un sliktus būvmateriālus ieved pat lieli un pazīstami tirgotāji, “Kuršos” mūsu tirgotās preces gan maksā mazliet dārgāk nekā citur, taču “štruntus” mēs pircējiem nepiedāvājam,” viņš paskaidro.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs: “Pēdējos desmit gados no citām valstīm ievesto rūpniecības un pārtikas preču kvalitāti pastāvīgi neviens nepārbauda. Valsts atbalsta šādām pārbaudēm praktiski nav. Ja pēc kādas organizācijas atsevišķa pasūtījuma televīzijā parāda kādu šausminošu sižetiņu, piemēram, par nezin no kurienes ievestu gaļu, tad ar to arī viss beidzas.”
Likumā paredzēti arī naudas sodi: par preču atbilstības novērtējuma neievērošanu – 1400 eiro; par neatbilstību drošībai – 14 000 eiro; par cita veida neatbilstību 7100 eiro. “Ar naudas sodiem gan neaizraujamies, biežāk pieprasām tirgotājam pārtraukt šādu preču tirdzniecību,” atzīst Baiba Vītoliņa.
Preču skaits (gabalos), kurām noteikts aizliegums ievest valstī
2011. gadā 373 459
2012. gadā 4 210 049
2013. gadā 2 046 019
Avots: VID Muitas pārvalde
* Ftalāti ir bīstami cilvēka veselībai un auglībai. Tie bojā aknas, nieres, plaušas un reproduktīvo sistēmu, jo īpaši ietekmējot vēl attīstības stadijā esošos sēkliniekus zēniem. Ftalātus saista ar iedzimtiem defektiem, anēmiju, grūtniecības komplikācijām, tie arī saindē mātes pienu, izraisa iedzimtus defektus, neauglību un vēzi. Ftalāti uzsūcas caur ādu, tos ieelpo un uzņem ar ēdienu vai tad, kad bērni košļā vai sūkā rotaļlietas. ASV pētījumi liecina, ka ftalāti dzīves laikā uzkrājas no kosmētikas, krūts piena, mīkstajām PVH rotaļlietām un pat no gaisa telpās, kurās izgaro PVH produkti.
