Latviju ieņem ukraiņu “karalaika cepumi” 5
Viens no Baltijas cepumu tirgus līderiem ir Līvānu uzņēmums SIA “Adugs”, kas pēdējos gados lielas investīcijas ieguldījis jaunu iekārtu uzstādīšanā. Lielveikalos “Adugs” realizē savu preci galvenokārt no lielajām kastēm, nevis safasētā veidā. Šādu pieeju “Aduga” valdes loceklis Normunds Sala skaidro ar izmaksām. Proti, iepakojuma izmaksas veido ap 30 – 40% no produkta cenas veikala plauktā, nerunājot par veikalu uzcenojumu, un tās ir nozīmīgas izmaksas. Skaidrs, ka sveramie cepumi pircējam ir lētāki, un daudzi tiem dod priekšroku.
Ukraiņi nosit cenu
Kādas ir tendences cepumu tirgū? “Aduga” valdes loceklis atzīst, ka svarīgākais šobrīd saistās ar Ukrainas krīzi un šīs valsts ražotāju aktīvu ienākšanu Latvijas un visas Eiropas tirgū. “Spiediens no Ukrainas ražotājiem ir milzīgs. Viņi nāk iekšā tirgū ar ārkārtīgi zemām cenām. Cenu starpība, salīdzinot ar vietējo preci, ir būtiska,” norūpējies Normunds Sala. Izejvielu cenas Ukrainā esot zemākas, darbaspēks – lētāks, iespējams, karadarbības dēļ cilvēki ir gatavi strādāt par zemāku darba samaksu un tas viss komplektā ar lielām ražošanas jaudām dod priekšrocību šīs valsts rūpniekiem. Drauds esot pietiekami būtisks, jo, samazinoties realizācijas apjomiem, uzņēmumam var nākties atlaist strādājošos.
Šobrīd “Adugs” nodarbina vairāk nekā 300 strādājošos. Jau šobrīd uzņēmums esot spiests piedāvāt produkciju par tādu cenu, kas knapi nosedzot pašizmaksu. Un šādā situācijā nav iespējams domāt par attīstību vai kredītu ņemšanu. “Šīs situācijas dēļ tuvākā nākotnē redzam risku pazaudēt ap 30% realizācijas apjomu, un tas nozīmē atlaist ap 70 darbinieku. Tātad vismaz tik daudz ģimeņu paliek bez ieņēmumiem un speciālisti, visticamāk, aizbrauks no Latvijas. Līvānos bez darba ir ap 1200 cilvēku. Ja nespēsim noturēt pārdošanas apjomu, būsim spiesti atlaist darbiniekus,” neslēpj Sala. Viņš domā, ka, palielinoties cepumu importam vēl, daudzi mazie ražotāji var neizturēt pieaugošo konkurenci un tiem var nākties darbu pārtraukt, kas nozīmē vēl lielāku bezdarbu. Uz spēles likti arī visi turpmākie uzņēmuma attīstības jautājumi. “Man ir jautājums – cik lielā mērā Baltijas ražotājiem būtu solidāri jāatbild par visu Eiropu? Jo līdz šim Ukraina Eiropas Savienībā nevarēja ievest pārtikas produktus bez ievedmuitas, bet tagad vairs tās nav. Mēs ciešam visvairāk, jo esam vistuvāk robežai,” tā Normunds Sala.
Ko darīt? Viņš domā, ka būtu jāpārskata darbaspēka nodokļi. Tāpat svarīgi, lai pircēji būtu lojāli vietējai precei. Kopumā risinājums neesot vienas dienas jautājums, bet vesels pasākumu komplekss. Ieskaitot jaunu eksporta tirgu meklēšanu, kur jāiegulda gan laiks, gan finansējums. Arī “Adugs” vēlējies iekarot Skandināvijas valstu tirgu, bet līdz šim tas nav izdevies vairāku iemeslu dēļ. Proti, skandināvu tirgotāji ir ļoti lojāli saviem ražotājiem, un otrs iemesls – ražotājam jāpilda mājasdarbi, tostarp jāsertificē ražošana atbilstoši starptautiski atzītai sertifikācijai. Šobrīd “Adugs” eksportē vairāk nekā pusi no saražotā, bet pamattirgus ir Baltija, kur tiek realizēti ap 90%. Uzņēmums ražo cepumus arī lielveikalu privātajām preču zīmēm jeb “private label”, kas ir viena no pēdējo gadu tendencēm. Lai to darītu, jāizpilda vairāki kvalitātes nosacījumi un tam jābūt ilglaicīgam pasākumam.
Uz “LA” izteikto novērojumu par “Aduga” samērā stabilajām pozīcijām tirgū Normunds Sala uzreiz iebilst, sakot, ka uzņēmums intensīvi domā gan par jauniem produktiem, gan konceptiem: “Nekas nav stabils. Ja šobrīd esam lielākie ražotāji, snaust nedrīkstam ne mirkli.” Arī citi tirgus dalībnieki meklē paplašināšanās iespējas, taču tirgus sašaurinās, jo iedzīvotāji joprojām izbrauc no valsts. “Adugs” ražo vairāk nekā 250 cepumu veidus. Pieprasītākie ir auzu cepumi un prjaņiki.
Izvēlas lētāko
Arī citi pašmāju cepumu ražotāji izjūt ukraiņu ražotāju ienākšanu Latvijas tirgū. SIA “Baltās naktis” galvenā grāmatvede Valentīna Skurstene skaidro, ka tam ir tiešs sakars ar uzņēmuma apgrozījuma samazinājumu par 30% pret iepriekšējo gadu. Ukrainas cepumi esot lētāki pat par 40%, jo Ukrainā ir lētāks darbaspēks, elektroenerģijas izmaksas, un tas atstāj ietekmi uz visiem tirgus dalībniekiem. Viņa gan cer, ka līdz darbinieku atlaišanai un ražošanas sašaurināšanai uzņēmums nenonāks. “Mēģināsim izturēt, lai gan konkurence ir liela,” viņa piebilst.
Runājot par tendencēm, viņa atzīst, ka joprojām pircēji izvēlas lētāko produktu un tikai 15% skatās uz kvalitāti. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā, Igaunijā un pat Vācijā, kur atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pieprasa – jo lētāk, jo labāk.
To, ka cena joprojām ir noteicošais faktors produkta izvēlē, apstiprina arī SIA “Matss” valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis. Arī viņš zina teikt, ka pēc tirgotāju paustā tirgū arvien vairāk ienāk Ukrainas ražotāji, kas ietekmē kopējo situāciju. Grūti esot prognozēt, kā pieaugošais imports ietekmēs vietējos ražotājus, tomēr viņš cer, ka pircēji dod priekšroku vietējai precei. “Matsa” vadītājs novērojis, ka cilvēki izvēlas produktus ar lielāku pievienoto vērtību un veselīgākus – ar dažādiem graudiem, sēkliņām, un, zinot, ka tirgū veselīguma tendence aug, var cerēt uz lielāku noietu.
“Laimu” un “Staburadzi” apvienojošā “NP Foods” komunikācijas direktore Dana Erciņa-Užāne gan domā, ka importa pieaugums no Ukrainas uzņēmumu būtiski nav ietekmējis. Piemēram, martā pārdošanas rādītāji pat esot auguši un bija labāki salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi. “Ukrainas produkti jau ilgu laiku ir pieejami Latvijas tirgū un izceļas ar zemām cenām, taču līdz šim tie nav radījuši mums būtisku konkurenci, jo patērētājs izvēlas pārbaudītas vērtības un dod priekšroku kvalitatīvai Latvijā ražotai precei, par ko mums ir liels prieks,” viņa komentē. Ņemot vērā, ka Ukrainas uzņēmumiem Krievijas tirgus faktiski ir slēgts, tie meklē citus noieta tirgus, kur realizēt savu produkciju.
