Latvijas zvaigznes krīt konkurences cīņā? 1
Mūzikas koncertu industrija Latvijā šogad uzņem nebijušus apgriezienus, taču sīva konkurences cīņa prasa upurus gan no vietējiem mūziķiem, gan ārzemju viesu koncertu rīkotājiem.
Augstas klases koncertu un festivālu piedāvājums šovasar Latvijā pieaudzis vēl nebijušā daudzumā un košumā, kamēr patērētāju pirktspēja netiek tai līdzi, norāda vietējie mūzikas industrijas pārstāvji. Vairāk nekā desmit pasaules klases vārdi, tostarp “AHA”, “Arcad Fire”, Niks Keivs, LP un Rodžers Voterss, liek klausītājam kļūt izvēlīgam, bet koncertu organizētājiem un latviešu māksliniekiem saspringt konkurences cīņai. Vai plašais ārzemju grupu un mākslinieku piedāvājums izspiež no tirgus vietējos māksliniekus, skaidrojam, iztaujājot vietējās mūzikas profesionāļus.
Konkurence sīvāka nekā jebkad
Tik apjomīgs kultūras pasākumu, tostarp koncertu, piedāvājums kā šogad līdz šim nav bijis, un konkurence starp organizētājiem ir sīvāka nekā jebkad, atzīst Latvijā populārākās grupas “Prāta vētra” menedžere Aija Auškāpa. “Patērētāja izvēlei vienos svaru kausos ir gan vietējo mākslinieku un grupu, gan simtgades un Dziesmu svētku, gan ārzemju viesu koncerti. Reizē pirktspēja vai budžets, ko viena mājsaimniecība var atvēlēt kultūras pasākumiem, nav mainījies. Līdz ar to cīņa par apmeklētāju šogad ir ievērojami saasinājusies,” pauž A. Auškāpa.
Neraugoties uz intensīvo koncertvasaru, “Prāta vētra” jūlijā un augustā dosies vērienīgā Latvijas “Skārda bungu tūrē”, aicinot uz kopumā pieciem koncertiem, no kuriem pēdējais norisināsies atjaunotajā Mežaparka estrādē (17.08.) Vēl vairāk, pat tik sīvas konkurences apstākļos šogad “Prāta vētra” plāno pārspēt iepriekšējās tūres apmeklējuma rādītāju, cerot pulcēt ap 100 tūkstošiem fanu, norāda A. Auškāpa. Atgādinot – pirms trim gadiem turnejā “Septiņi soļi svaiga gaisa” grupa pulcēja aptuveni 90 tūkstošus, pusi no tiem – Rīgā. “Šis būs gads, kad izmēģināsim patieso Mežaparka estrādes ietilpību, jo Dziesmu svētkos skatītāji ir sēdvietās, bet “Prāta vētra” būs pirmie, kas atklās estrādes koncertdarbību ar stāvvietām,” plāno grupas menedžere.
Brīvā tirgus apstākļos konkurencē ieguvējs vienmēr būs patērētājs, šajā gadījumā, koncertu apmeklētājs. Viņš tiek gan pie plašākas izvēles, gan – nereti, izdevīgākas cenas. “Prāta vētras” menedžere uzsver, ka jāsaprot – ja ir vēlēšanās, lai grupas koncertu apmeklē iespējami vairāk cilvēku, biļetes cena nedrīkst būt pārāk augsta. “Prātinieku” koncerta ieejas biļetes cena stāvvietā ir 25 eiro, kamēr grupas “Instrumenti” biļeti agrīnie pircēji varēja iegūt arī par 20 eiro. Savukārt, ja ir vēlme apmeklēt kādu augstas klases Rietumu popmūzikas viesa koncertu, būs jāšķiras no vidēji 35 līdz 60 eiro. Koncertu rīkotāji piedāvā arī tā dēvētos “vip” pakalpojumus, piemēram, vērojot itāliešu rokera Zukero koncertu un malkojot īpašu kokteili un delikateses norobežotā zonā, jāšķiras pat no pieciem simtiem eiro par galdiņu.
Uz ārzemniekiem vairs neķeras
Konkurences pozitīvā blakne – augšup kāpj arī pasākumu kopējā kvalitātes latiņa, atzīst vietējie mūziķi un industrijas pārstāvji. “Šogad skatītājs ir grūtas izvēles priekšā, jo visi ārzemju un vietējie mākslinieki ir patiešām kvalitatīvi un augstvērtīgi, vai tie būtu “Arcad Fire”, “AHA” vai “Instrumenti”, tāpat līdzās arī Dziesmu svētki vai “Prāta vētra”. Katrs no tiem ir liels vārds – zīmols ar kvalitātes garantiju, un cilvēkiem ir skaidrs, ka tur jebkurā gadījumā būs kaut kas labs,” komentē A. Auškāpa.
Divi vērienīgi latviešu intelektuālā popa dueta “Instrumenti” koncerti Siguldā 15. un 16. jūnijā piedāvāja tik vērienīgu šovu, kādu reizēm neredzēt, Latvijā viesojoties pat dažai labai Rietumu grupai vai māksliniekam. “Instrumentu” pūliņi patiešām attaisnojās, un grupa abos koncertos kopā pulcēja 9000 skatītāju – ap 4500 katrā –, neatpaliekot no pērn Siguldā koncertējušās un pasaulē populārās grupas “The XX” koncerta. Tiesa gan, arī “Instrumetu” vērienu ierobežoja vietējā mūzikas tirgus iespējas – grupas plānoto trešo papildkoncertu nācās atcelt. Grupas menedžere Līva Pētersone atzīst, ka rīkot trīs koncertus bijis mazliet pārsteidzīgs lēmums, tāpēc operatīvi lemts par diviem, bet “ar pilnu jaudu”.
“Ja koncerts ir kvalitatīvs un tajā ieguldīts pietiekami daudz pūliņu, konkurences cīņā būsi līdzvērtīgs ārzemniekiem,” norāda “Instrumentu” menedžere. “Vēl vairāk – šobrīd ir tieši otrādi, jo vietējie mākslinieki ir tie, kas rada konkurenci ārzemniekiem. Mūsu publika ir gudra, daudz pieredzējusi, un šajā ziņā – izlutināta. Tā sen vairs neuzķeras uz saukli “ārzemnieki”. Ir beidzies mīts par to, ka ārzemju grupām automātiski ir kaut kādas priekšrocības. Mūsu apmeklētājs pats analizē, kas ir kvalitatīvs, un uzticas savai pieredzei,” uzsver pieredzējusī menedžere.
Starp citu, par upuri konkurences cīņai šoreiz visvairāk krituši tieši viesi – atcelti dziedātāju Džonasa Blū un Sigalas, arī grupas “Clean Bandit” koncerti, uz Rīgu no Siguldas pārcelts Emelijas Sandē, kā arī 90. gadu popzvaigžņu koncerts. Tiesa, arī pasaulē konkurence starp māksliniekiem ir sīvāka nekā jebkad. Izšķirošais faktors ir interneta popularitātes lavīna – mūzikas patērētāji arvien vairāk izvēlas palikt mājās un tos pašus koncertus vērot datoru ekrānos. Kā ziņo mediji, piemēram, arī nesen izsludinātie popzvaigznes Teilores Sviftas koncerti izpārdoti vien par aptuveni 70 procentiem.
Latvijas “produkts” vienmēr pieprasīts
“Ir labi, ja šurp brauc ārzemju viesi – tas palīdz vietējiem mūziķiem, organizētājiem saprast, kas esam, ko varam un uz ko tiekties,” uzskata Latvijas vecākā rokfestivāla “Saldus saule” rīkotājs Uldis Akselrods. Viņš atzīst – vietēji lielākoties gan nespēj konkurēt ar A klases grupu piedāvājumu. “Viesu budžeti ir ievērojami lielāki, tehniskais izpildījums dārgāks, ir izcilas gaismas, pārdomāts šovs, konkurence nav vienlīdzīga. Tomēr ir gadījies redzēt arī “haltūru” no ārzemnieku puses, un tas ir licis kritiski paskatīties un katru reizi padomāt, pirms pirkt biļeti uz kādas ārzemju zvaigznes koncertu,” spriež U. Akselrods. Viņš arī uzsver – “savējie ir savējie, un cilvēkiem vienmēr būs patīkami dziedāt līdzi dziesmām savā valodā, tāpēc ārzemnieki, kas šurpu brauc, nepadarīs vietējo mūziku nevajadzīgu, bet tikai liks ar mums pieejamiem līdzekļiem būt augstākajā iespējamā līmenī. Galu galā, mākslu kilovatos nemēra, un ne jau prožektoru daudzums ir tas, kas vienmēr uzrunā publiku – reizēm pietiek ar labu ideju!”
“Lielā konkurence mūzikas tirgū nav ne laba, ne slikta,” uzskata latviešu mūziķis Andris Kivičs. “Pats vairs nemokos ar grupas koncertu organizēšanu, neesmu lepns – šobrīd 80 procenti manu koncertu ir solo ar ģitāru rokās, neraugoties uz to, ka esam izdevuši deviņus albumus kopā ar grupu “Z-Scars”. Šobrīd kā mūziķis vairs nevienu nepārliecināsi tikai ar savu dvēseles dziļumu, jo ir grūti atrast tūkstošus, kas vēlētos tajā iedziļināties. Teikšu godīgi, 80 procenti klausītāju nemaz nevēlas iedziļināties vai vispār domāt, tāpēc mūzika šobrīd kļūst par biznesu ar visiem tā noteikumiem, pirmkārt jau cīņu par uzmanību, cenām, reklāmām. Līdz ar to latviešu mūziķi ir spiesti saņemties, rīkot labākus koncertus, filmēt labākus videoklipus un rakstīt dziesmas ar kvalitatīvāku skaņu. Reizē ar šo intensīvo tirgu man nākusi atskārsme, ka vietējā rokmūzikā vai popmūzikā mums vēl nav nekā oriģināla, kas varētu pārsteigt pasauli, šobrīd varam cerēt vienīgi uz tautas mūziku,” spriež mūziķis.
Vai mūzikas tirgu iespējams savā ziņā pasargāt un regulēt, atvairot ārzemnieku “invāziju”, kā tas, piemēram, mūzikas radio tirgus jomā tiek darīts vairākās rietumvalstīs, tostarp Vācijā? Mūzikas industrijas pārstāvji uz ārējiem regulējumiem raugās skeptiski – brīvā tirgus apstākļos visu nosakot pieprasījums. “Mākslīgi to vispār nevar izdarīt, koncertu biznesā mākslīgi ierobežojumi nav iespējami, jo par visu balso apmeklētājs ar savu interesi un maku,” norāda A. Auškāpa.
Bezmaksas koncerti – iespēja vai sērga
Par savdabīgu veselīga mūzikas tirgus segmentu jeb drīzāk – mākslīgu parazītu – pēdējos gados kļuvuši ne tikai ārvalstu konkurentu, bet pašvaldību un sponsoru finansēti pasākumi, kas publikai pieejami bez maksas. Pilsētu tēvi un mātes skaidri zina, ka par publikas trūkumu nevarēs sūdzēties, ja uz skatuves kāps uz popularitātes augstākā viļņa esošie Dons (joprojām publika sajūsmināti piemin skaisto koncertu Ādažos), “Musiqq” vai viņu deju mūzikas dubultnieki “Bermudu divstūris”, kā arī dažādu tautību publikas mīlulis Intars Busulis, kura koncerts Daugavpils pilsētas svētkos atgādināja festivālu, kurā vietas atradās arī Dimas Bilana bezmaksas koncertam.
Tikmēr klausītājs padomās divreiz, vai pēcāk iet uz jau redzētā mākslinieka koncertu otrreiz – nu jau par biļeti, vai vispār iet uz kādu koncertu, kas nav par brīvu, jo cena pašmāju pircējam ir būtisks izvēles rādītājs, norāda ne viens vien koncertu rīkotājs. No otras puses, šādi gadījumi atvieglo dzīvi pašiem māksliniekiem, jo nav jālauza galva par reklāmas izdevumiem vai biļešu pārdošanas radītājiem. Šī ir arī iespēja auditorijas priekšā nokļūt tiem māksliniekiem, kuriem nav pietiekamu resursu pašu koncertu rīkošanai.
“Protams, šādi pasākumi ietekmē tirgu,” vērtē A. Auškāpa. “Taču katra mākslinieka paša ziņā ir izvērtēt, vai viņa uzstāšanās šajos pilsētas svētkos ietekmēs viņa spēju uzstāties par biļetēm. No otras puses, šādi koncerti, iespējams, ir mūziķa, grupas vai dziedātāja atpazīstamības vai popularitātes veicināšanas pasākums, jo kāds viņu šajā koncertā kaut kur Latvijas tālākā reģionā, iespējams, ierauga pirmoreiz, jo uz Rīgu pats nekad nebūtu saņēmies aizbraukt – tas tomēr prasa papildu līdzekļus.”
SPILGTĀKIE ZVAIGŽŅU KONCERTI ŠOVASAR
- LP, 2. jūnijs, Sigulda
- Zukero, 6. jūlijs, Sigulda
- Emelija Sandē, 10. jūlijs, “Palladium”
- “AHA”, 17. jūlijs, Sigulda
- Niks Keivs, “Prodigy” u. c., 20. – 22. jūlijs, “Positivus”
- “Prāta vētra”: Jelgava (21. jūlijs); Valmiera (28. jūlijs); Ventspils (3. augusts); Daugavpils (11. augusts); Rīga (17. augusts)
- “The Dire Straits Experience”, 3. augusts, Sigulda
- Rita Ora, 4. augusts, Sigulda
- Arcad Fire”, 6. augusts, Rīga, Mežaparka Zaļā estrāde
- Rodžers Voterss, 24. augusts, “Arēna Rīga”
