Kosmētes bērnu autiņos 0
Daļēji pie vainas varēja būt izglītība, ko viņas ieguva dažādos kursos, kurus, samaksājot 200 – 300 latu, varēja apmeklēt arī pat ar nepabeigtu pamatskolas izglītību, trijos četros mēnešos līdz ar diplomu iegūstot tiesības praktizēt. Rīgā, piemēram, kosmētiku kā arodu varēja apgūt Pirmajos Latvijas kosmētikas kursos vai arī Zviedru veselības vingrošanas un masāžas skolā. Ideālā variantā kursantei pēc tam katrā ziņā bija jādodas papildināties uz ārzemēm, tomēr praksē nebija noslēpums, ka daudzi ārzemju diplomi ir nopērkami.
“Mūsdienu skaistuma jēdziens ir gluži pretējs dabai un cilvēka dabiskam izskatam. Ķermeņa kults veicinājis skaistumkopšanas kultu. Sievietes, kas atstāj šos skaistuma institūtus, izskatās gandrīz vienādi. Tās pašas sirdsveidīgās lellītes mutes, porcelāna vaidziņi, ar tušu apvilktas uzacis. Starp meitām, mātēm un vecmāmuļām starpība izskatā dažreiz kļūst diezgan maza,” 1930.gadā rakstīja “Latvijas Kareivis”. “Ja jautāsit latvietei, kā viņa izmanto pēcpusdienu, tad izrādīsies, ka viņa visu vakaru nosēž pie kāršu galda, “dāmu kafijās”, sēdēs un visbiežāk dūmainās kafejnīcās. Kādēļ? Tādēļ, ka ķermeņa kultūrai un skaistuma kopšanai pie mums veltī maz vērības,” tik maziepriecinošu ainu latvju sieviešu skaistumkopšanā 1937.gadā iezīmēja žurnāls “Magazina”. Kurš viedoklis bija patiess? Ne velti teic, ka skaistuma iedabai ir tūkstoš seju, un katra no tām uzrunā atšķirīgi…
