Kosmētikas cenas Rīgā krietni augstākas nekā Parīzē 0
Parīzē litrs “Coty” odekolona, ko no kaut cik pieejamiem uzskatīja par vienu no labākajiem, maksāja 20 latu, bet Rīgā bija jārēķinās, ka summa var sasniegt pat 100 latu. Pasaules parfimērijas galvaspilsētā vidēja apjoma flakons “Houbigant” smaržu “Ambre” maksāja 32 latus, bet Rīgā bija jārēķinās ar krietni lielāku summu.
Parīzē tolaik visdārgākās smaržas bija “Guerlain”, “Chanel”, “Caron”, “Isabey”, “Molyneux” firmām. Maza pudelīte “Guerlain” slavenās “Jasmin” smaržas tur maksāja 36 latus, bet “Caron” sensacionālais jaunums “Tabac blond” – 40 latu. Pēc žurnāla “Elegantā Rīga” vērtējuma 1929. gadā, “protams, Rīgā, kur vēl nāk klāt ļoti augstā muita, šīs smaržas, gandrīz pilnīgi nepieietamas”. Jāņem vērā, ka lata augstās pirktspējas dēļ tās realitātē iznāca vēl dārgākas, turklāt uz cenām reizēm iedarbojās arī citi, neparedzēti faktori.
Nopietnākais spēlētājs starptautiskajā kosmētikas laukā tolaik bija “Coty”, no kura preces bija spiesti iepirkt arī Latvijas tirgotāji. 1929. gada pavasarī “Coty” izsludināja akciju, ka dažos Rīgas un Jūrmalas veikalos “iepazīstināšanas nolūkā” tiks izpārdotas firmas ražotās oriģinālsmaržas piecu gramu pudelītēs tikai par pusotru latu gabalā, lai gan īstenībā tās maksāja vismaz trīs reizes dārgāk. Akcija gan attiecās tikai uz mazāk populārajām smaržām, nevis “Chypre” un citiem “Coty” šlāgeriem. Tajā pašā laikā arī Vācijā “Coty” bija paziņojis, ka katrs, kas nopirks oriģinālu pūdera kārbiņu par 2,40 markām, bez maksas saņems parfīma pudelīti divu marku vērtībā. Latvijas tirgotājiem šāda taktika nebija pieņemama, jo sagādāja zaudējumus. “Coty” mērķi skaidri kā uz delnas – iekarot vietējo tirgu, nogremdējot pārējos iekšzemes un ārzemju konkurentus. “Zinādams, ka tirgotājs spiests tā preparātus turēt, “Coty” noiet tik tālu, ka piespiež tirgotāju gandrīz par velti sev kalpot,” secināja žurnāls “Latvijas drogists”. Turklāt “dāvināšanas” sistēma pircēju demoralizējot – vakar dāvāja parfīmu, šodien pūderi, rīt – razējamos aparātus. Pircējs paliek uzmanīgs un gaida: varbūt, ka parīt dāvās par velti to, kas viņam vajadzīgs.
Rīgā tolaik bija arī ļaudis, kuriem augstās parfimērijas cenas izrādījās tāds nieks vien. 1930. gadā, piemēram, bija modē kungiem dāvināt “Coty” odekolonu “Shypre” vai arī “Shevalier D’Orsay”, “Guerlain” “Jicky”, vai “Caron” “Tabac blond”. Daudzas dāmas, kuras bija iecienījušas rožu un neļķu aromātus, priecājās par “Guerlain” “Le Coeur d’une rose” vai par “Chanel” “Gardenia”. Lielākas eksotikas un rafinētības cienītājas mēdza izvēlēties “Mitsouko” (“Guerlain” mūžīgā klasika), “Monjoly” (“Lubin”) vai “Ki-Loe” (“Marcel Guerlain”). Jaunkundzes, kuras deva priekšroku svaigām un atturīgām puķu smaržām, parasti izvēlējās no plašā un ne tik dārgā “Coty” piedāvājuma. Tomēr par labākajām ziedu smaržām uzskatīja “Guerlain” – it īpaši dievišķās “Apres l’ondee”. Vairākos parfimērijas un drogu veikalos bija iespēja iegādāties iekārotās smalkās smaržas pavisam nelielā tilpumā, samaksājot divus līdz piecus latus. Dāmas to mēdza izmantot, lai, sajaucot vairākas smaržas, radītu īpatnēju parfīmu tikai sev. Piemēram, Rīgas smalkākajās aprindās bija kāda dāma, kas smaržojās ar “Coty” “Chypra” un “Baltās neļķes” sajaukumu, ne par ko nevēloties šo parfīmu mainīt pret kādu citu.
