Jākrāsojas un jāpošas tā, kā Parīzē to dara 0
“Pie mums Rīgā un pēdējā laikā pat uz laukiem redzam sievietes, sevišķi jaunas meičas, kuras iziet zilganbalti nopūderējušās, sarkani izkrāsotām lūpām. Kad viņām vaicā, vai tas darīts veselības vai skaistuma labad, tad viņas atbild, ka tāda ir mode, un, ja mēs gribam būt kultūras cilvēki, tad jākrāsojas un jāpošas tā, kā Parīzē to dara,” 1926. gadā tēlojumā “Pa Vakareiropu” rakstīja Jānis Jaunsudrabiņš. Tālāk gan piebilstot: “Tiesa, te, Parīzes kafejnīcās, var redzēt vissarkanākās sieviešu lūpas un visbaltākos degunus, bet tās ir tikai vieglas uzvedības sievietes, kuras pilnīgi pazaudējušas visus citus tikumus.”
Nākamā klasiķa skarbais vērtējums gan neko nemainīja faktā, ka Rīgā, kas taču, lai arī samērā neliela apmēros, piederēja pie Vecā kontinenta senākajām metropolēm, tūlīt vai ar nelielu laika atstarpi atbalsojās vai visas jaunākās modernā skaistuma vēsmas. 20. gs. 20. gados, iedvesmojoties no slaveno aktrišu Polas Negri, Glorijas Svensones, Luīzas Bruksas spožās ārienes, modernākais tips bija liktenīgā sieviete ar īsiem, perfekti ieveidotiem matiem, matētu baltu ādu, sirsniņas formā iezīmētām asinssarkanām lūpām un tikpat izteiksmīgi – košos tirkīza, tumšzilos vai violetās krāsās – tonētām acīm, un arī rīdzinieces tam sajūsmināti sekoja. Šī mode, protams, nebija novērojama dienā uz ielas, bet gan sabiedriskās saiešanas vietās – lokālos, restorānos, kafejnīcās. Tieši tāpat kā mode Rīgas labākajām šuvējām pasūtīt tērpus 20. gadu vidū tik modīgajā eklektiskajā un krāšņajā art deco stilā (atcerēsimies filmu “Lielais Getsbijs”!). Savukārt trīsdesmitajos gados art deco stila krāšņumu tango un fokstrota ritmos dāmu ārienē nomaina nedaudz pieklusinātāks, bet tikpat izsmalcināts tēls ar spilgti ietonētām acīm ar maksimāli garām un biezām skropstām, tievām un melnām uzacīm un ielokotiem paīsiem matiem. Arī rīdzinieču pielūgsmes objekti šajā laikā ir ekrāna dievietes Marlēna Dītriha, Grēta Garbo, Vivjena Lī, Džoanna Krauforde un citas. Un arī viņas 20. un 30. gados nespēj iedomāties savu dzīvi bez dažādu krāsu un aromātu pūderiem, spilgtām lūpu pomādēm, skropstu tušām, vaigu sārtumiem, smaržām, aromātiskām ziepēm un tūkstoš citiem sīkumiem, bez kuriem katras dāmas dzīve nav uzskatāma par pilnvērtīgu.
